Kriminālprocess par nodokļu nemaksāšanu sevišķi lielos apjomos, caur ofšoriem izsūcot naudu no Latvijas Kuģniecības, paklusām izbeigts jau 2010. gada priekšpēdējā darbadienā.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sastāvā esošā Finanšu policija kriminālprocesu par nodokļu nemaksāšanu milzu apjomos ierosināja jau 2007. gada nogalē, kad Finanšu policijā iesniegti dokumenti par šiem noziegumiem. Tos bija apkopojis AS Latvijas Kuģniecība iekšējais auditors Vents Kodols, kurš divu gadu garumā bija ārkārtīgi skrupulozi dokumentējis vienu no lielākajām naudas izpumpēšanas afērām Latvijas valsts vēsturē, lai šos materiālus pēc tam nodotu izmeklētājiem. Gan toreiz, gan tagad 10% no kompānijas statūtkapitāla pieder Latvijas valstij: šīs akcijas par labu pirmajam pensiju līmenim tur Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Slēpjoties aiz ofšoriem, izsūc naudu
2001.-2005. gadā, kad Latvijas Kuģniecības padomē atradās tādas personas kā Oļegs Stepanovs, Ģirts Rungainis, Harijs I. Bondars, Egīls Kietis un Elena Makarova, bet valdē bija Valērijs Godunovs, Alvis Akmens un Aivars Enkuzens, caur O. Stepanova «melnās grāmatvedes» Ņinas Gļebovas pārraudzībā esošiem ofšoriem Recoletos, Luzero, Regina Development (un daudziem citiem) no Latvijas pazuda nauda. Kuģi šiem ofšoriem iznomāti par puscenu, kamēr reālie klienti - kravu faktiskie īpašnieki - maksāja pilnu cenu par tādu kuģu kā Rīga, Antonio Gramsci u.c. lietošanu daudzu gadu garumā.
Vents Kodols izpētīja, ka šādā veidā izsūktās naudas apjoms sasniedza 130 miljonus dolāru, ko pēc tam viņi legalizēja, pērkot ekskluzīvus nekustamos īpašumus, dārgas automašīnas, kā arī dažādu kompāniju kapitāldaļas un akcijas - Neatkarīgā ne reizi vien ir publicējusi galvenās izmeklētāju atziņas. Savukārt paši pirmie, kas darījumus savulaik atklāja, bija Kuģniecības Audita komitejas eksperti Igors Rodins, Anrijs Lembergs, Edgars Jansons, Andris Vilcmeiers un Ilona Pavāre. Viņu atklājuma rezultātā akcionāri valdi un padomi izsvieda no Kuģniecības (turklāt izdarīja to vārda burtiskā nozīmē), un zaudētā iespēja bija viens no acīmredzamajiem iemesliem nerimstošajam naidam pret Ventspils mēru un viņa domubiedriem.
Latvijas Kuģniecība cīnījās pret tiem vairākos veidos: ierosināja plašu publicitāti guvušo tiesvedību Londonā pret Oļegu Stepanovu un viņa rokaspuišiem, kas beidzās ar mierizlīgumu un daļēju sablēdītās bagātības atdošanu. (Visu piedzīt vairs nebija iespējams, jo O. Stepanova grupējums lielāko naudas daļu bija izšķiedis, finansējot Ventspils tranzītkarus kopš 2006. gada. Tāpat neveiksmi cieta ilgstošie mēģinājumi šajā prāvā ievilkt Aivaru Lembergu.) Paralēli Ekonomikas policija uzsāka kriminālprocesu, bet Finanšu policija - vēl vienu kriminālprocesu par nodokļu nemaksāšanu.
Nelegāla un nereģistrēta uzņēmējdarbība
Pēdējais no minētajiem procesiem pamatojās uz faktu: Latvijā dzīvojošas personas, ieņemot vadošus amatus Latvijas Kuģniecībā, it kā uz ofšoru vārda (bet patiesībā tepat caur a/s Rietumu Banka) apgrozīja miljonu simtus un arī prettiesisko peļņu pēc tam legalizēja tepat Latvijā, grāmatvedībai vispirms atrodoties Šķūņu ielā Vecrīgā, bet vēlāk — Doma laukumā 1a. Vismaz 139 fiziskas un juridiskas personas dažādos laikposmos saņēma naudu no šā biznesa.
Tātad tā visa patiesībā ir Latvijā noritoša uzņēmējdarbība, kam jāreģistrējas Latvijā saskaņā ar Komerclikumu, lai maksātu šeit nodokļus. Tieši par šo faktu 2007. gada decembrī Finanšu policija uzsāka kriminālprocesu Nr. 15830100408. Pat ja viss šis kreisais jūrniecības bizness kaut kādā veidā tiktu uzskatīts par «pakalpojumu eksportu», no tīrās peļņas 130 miljonu dolāru apmērā vienalga būtu jānomaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis un citi maksājumi valsts budžetā.
Pēc auditora nāves slepeni slēdz procesu
Pēc četru gadu intensīvas izmeklēšanas, kamēr paralēli ritēja gan tiesvedība Londonā, gan kriminālprocesi Latvijā, 2010. gada 19. marta rītā apstākļos, kas nav noskaidroti līdz pat šai dienai, savas mājas kāpņutelpā no piektā stāva it kā nokrita, it kā tika nogrūsts Kuģniecības auditors Vents Kodols (kaut gan dzīvoja otrajā). Visos minētajos procesos V. Kodols bija viens no centrālajiem lieciniekiem, būdams galvenais izpētes darbu koordinators un «arhitekts». Oļegs Stepanovs ar sava runasvīra Aleksandra Niklasa starpniecību steigšus noliedza jebkādu saistību ar šo - nupat jau vienu no daudzajiem - mistisko nāves gadījumu Ventspilī.
Taču tikai tagad ir atklājies, ka Finanšu policijas izmeklētāja Inga Savčenko tā paša 2010. gada 28. decembrī pieņēmusi lēmumu par nodokļu nemaksāšanas kriminālprocesa izbeigšanu, nesaucot nevienu pie kriminālatbildības un nemēģinot piedzīt nesamaksātos nodokļus. (Jāatgādina, ka tas bija ekonomiskās krīzes pats karstākais brīdis, kad valsts budžeta ienākumi kritās ar katru nedēļu.) Faktu par kriminālprocesa slēgšanu Neatkarīgajai izdevās uzzināt tikai tagad, vēršoties pie iestādes vadības ar oficiālu informācijas pieprasījumu par procesa gaitu. Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece Evija Sudmale informācijas vietā bija spiesta atbildēt, ka process ir slēgts jau pirms piecarpus gadiem. Procesa izbeigšanas laikā E. Sudmale gan vēl nebija iecelta par vadītāju un tālab nevar būt atbildīga par Ingas Savčenko darbībām.
Šobrīd no Finanšu policijas pārvaldes ir pieprasīta papildu informācija - nevis neizpaužami materiāli no kriminālprocesa, bet gan ziņas par tām amatpersonām, kas nolēmušas nepiedzīt naudu. Kā arī par to, kāpēc par procesa slēgšanu tā virzītāja Inga Savčenko nepaziņoja dokumentu iesniedzējiem - tad būtu iespējams lēmumu pārsūdzēt prokuratūrā.
