Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Kuģniecība konsolidējas

© Nora Krevneva, F64 Photo Agency

Vakar pats sevi uz sapulci bija atsaucis praktiski vienīgais palikušais uzņēmuma Latvijas kuģniecība (LK) akcionārs – 90,79% balsstiesīgā kapitāla īpašnieks Vitol Netherlands B.V. (Vitol).

Sapulces lēmumi vakar vakarā oficiāli izziņoti netika, lai ievērotu procedūru, ka fondu biržā akcijas kotēt atdevušiem uzņēmumiem par saviem jaunumiem vispirms jāinformē birža. Vakar ar LK akcijām biržā noticis viens darījums, kurā 3815 akcijas tirgotas par 71 eirocentu gabalā.

Nav iedomājams, ka Vitol sapulcē nebūtu balsojis par abiem paša ierosinātajiem darba kārtības punktiem - vispirms par uzņēmuma padomes ievēlēšanu un pēc tam par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu «par 60 000 000 eiro līdz 120 000 000 eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības», kā formulēts LK paziņojumā par sapulces darba kārtību.

Viens no iemesliem pārvēlēt šā gada aprīlī uz pieciem gadiem ievēlēto padomi bija nepieciešamība atbrīvoties no tiem padomes locekļiem, kuri vairs nepārstāv akciju kapitālu. Šā gada 14. jūnijā Vitol informēja, ka piepircis LK akciju paketi 19,62% apmērā, kas atbilda tai paketei, ko iepriekš pārvaldīja Fondo H Estonia. Līdz ar to Vitol bija kļuvis par akciju vairākuma īpašnieku un tam radās pienākums piedāvāt visiem pārējiem akcionāriem pārdot viņu akcijas, ar kurām kopā nepietika, lai neļautu Vitol darboties LK pilnīgi pēc saviem ieskatiem. Augusta beigās Privatizācijas aģentūra paziņoja, ka atsaukusies piedāvājumam un pārdevusi visus 20 miljonus tās rīcībā bijušo LK akciju. Loģiski gaidīt, ka tādā gadījumā padomē vairs nebūs Kristo Oidermā un Artūra Neimaņa, bet visas pārējās LK padomes un arī valdes locekļu pārbīdes ir Vitol koncerna iekšēja lieta.

Akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros Vitol ir palielinājis savu daļu akciju kapitālā no 70,75% šā gada 17. jūlijā, kad Neatkarīgā informēja par piedāvājumu, līdz 90,79% akciju pašlaik. Tas ir plats solis virzienā uz LK aiziešanu no biržas, bet formāli lēmumi par to vēl jāpieņem. Šis solis LK īpašniekiem izmaksājis 28,5 miljonus eiro, jo atpirkti 40,08 miljoni akciju par valsts noteikto cenu - 71 eirocents gabalā. Var jau būt, ka akcionāru skaita samazināšana no daudziem tūkstošiem līdz vienam ļaus LK pārveidoties no zaudējumus nesoša par pelnīt spējīgu uzņēmumu.

Šajā gadā LK uzrāda 160 tūkstošu ASV dolāru peļņu 1. ceturksnī un 9,39 miljonu dolāru peļņu 2. ceturksnī ar skaidrojumu, ka peļņas avoti nav no atlīdzības par kravu pārvadājumiem, bet LK flotes vērtības samazinājumam izveidoto uzkrājumu reversēšana un nekustamā īpašuma pārdošana. LK mājaslapā šobrīd aplūkojami 17 kuģi, kas braukā pa visas pasaules jūrām un okeāniem ar latviskiem nosaukumiem Latgale, Zemgale, Ainaži, Salacgrīva utt. zem Māršala salu karogiem.