Neatrisinot veselības aprūpes fundamentālās problēmas, valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana būtu pielīdzināma tādai neveiklai skriešanai pa priekšu ratiem, pārliecināts tiesībsargs Juris Jansons.
"Turklāt nebūt nešķiet, ka Latvijas Bankas piedāvātais Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modelis nodrošinās tikai iedzīvotāju intereses veselības aprūpes jomā," šaubās Jansons.
Viņaprāt, pozitīvi novērtējama veselības ministres Andas Čakšas un valdības vēlme jau līdz vasaras beigām izlemt jautājumu par valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Tomēr Jansons atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka līdz brīdim, kamēr nebūs skaidras veselības sistēmas reformas un veikts veselības aprūpes sistēmā ieguldīto līdzekļu izlietojuma audits, ir bezatbildīgi runāt par pilnvērtīgu valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Jāatzīmē, ka valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana ir tikai viens no risinājumiem veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, pauda tiesībsargs.
Turklāt, pētot piedāvātos valsts obligātās veselības apdrošināšanas variants, ar lielu piesardzību ir vērtējams Latvijas Bankas piedāvātais modelis, uzsvēra Jansons. Neskatoties uz Latvijas Bankas pašas pausto, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modelis ir necaurskatāms, tā neatlaidīgi cenšas pārliecināt, ka vislabākais risinājumus būtu obligāto veselības apdrošināšanu uzticēt privātajam biznesam, norādīja tiesībsargs.
"Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka privātā biznesa galvenais mērķis ir gūt peļņu un vai tiešām valsts spēs nodrošināt savas starptautiski uzņemtās saistības par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu pilnīgi visiem saviem iedzīvotājiem," nav pārliecināts tiesībsargs.
Jansons uzsver, ka nav noliedzams, ka privāto apdrošinātāju iesaiste valsts obligātās veselības apdrošināšanas finansēšanā pasaules turīgajās valstīs darbojas, taču Latvijā iespēja no sociāli ekonomiskā viedokļa patiesi iedzīvināt šādu sistēmu ir apšaubāma un tā potenciāli var novest pie cilvēktiesību pārkāpumiem.
Valsts obligātās veselības apdrošināšanas modelis, kurā iedzīvotājiem ik gadu nāktos maksāt vismaz 300 eiro par obligāto veselības apdrošināšanu, bez garantijas, ka veselības aprūpes pakalpojums tiks saņemts un ka kaut kas mainīsies, neko nerisina, bet gan tikai rada jautājumus.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) aizstāvēs to veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kurš neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai, teikts konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā "Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu".
Šis veselības aprūpes finansēšanas modeļa variants balstās uz esošā vienlīdzības principa saglabāšanu visiem valsts iedzīvotājiem. Neatkarīgi no ienākumu līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav tieši sasaistīti ar katra indivīda samaksu un apdrošināšanu, norāda VM.
Līdz ar to, lai nepalielinātu kopējo nodokļu slogu, šis finansēšanas modelis paredz pakāpeniski samazināt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) likmes. Piemēram, 2017.gadā likme tiktu samazināta no 23,59% uz 22,59%, 2018.gadā - no 22,59% uz 21,59%.
Paralēli tiktu ieviestas "veselības obligātas iemaksas". 2017.gadā šīs iemaksas būtu 1% apmērā, 2018.gadā - 2% apmērā un 2019.gadā - 3% apmērā. "Veselības obligāto iemaksu" apliekamais objekts ir tāds pats kā VSAOI, skaidro VM un norāda, ka iemaksas tiktu ieskaitītas pamatbudžetā.
