Jaunie Ugunsdrošības noteikumi, kas stājas spēkā šoruden, uzliek virkni pienākumu arī privātpersonām. Tomēr dūmu pīkstulis pie griestiem un ugunsdzēšamais aparāts nebūt nav tā lielākā izdevumu pozīcija. Noteikumos ir saglabāta prasība par elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērīšanu. Ja vadi ir bojāti, tie jāpārvelk no jauna.
Nav jābūt elektriķim, lai zinātu, ka veciem pārkarsētiem vadiem drūp nost izolācija. Kur nav izolācijas, tur notiek īssavienojums. Un, kur īssavienojums, tur arī uguns klāt. Laikā, kad tika būvētas vairākums Latvijas māju, nepieciešamais elektrības vadu šķērsgriezums tika rēķināts pavisam citam enerģijas patēriņam. Plānāki vadi, vājāki drošinātāji. Nekā daudz vairāk par bariņu spuldžu un gludekli darbināt nevajadzēja.
Katrā miteklī detektors
Mūsdienās energopatēriņam mājsaimniecībās ir nesalīdzināmi lielāks vēriens, tāpat kā slodze vadiem. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem 30% ugunsgrēku izraisa tieši problēmas elektroinstalācijā. Līdz šim spēkā esošie noteikumi paģērēja elektroinstalācijas pārbaudi veikt reizi sešos gados. Jaunajos šis termiņš pagarināts līdz desmit gadiem, tomēr pārbaude vienalga veicama. Ko darīt, ja elektrotīklā radusies «sūce»? Skaidrojumu uz šo un citiem ar jaunajiem noteikumiem saistītiem jautājumiem Neatkarīgajai sniedza VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš. Ieteiktais risinājums nav makam draudzīgs. Veci vadi ir jāpārvelk. Vai nu jādauza nost apmetums, vai arī jātaisa virsbūvētie, lai pēcāk nav jāveic kosmētiskais remonts. Jebkurā gadījumā tas ir dārgi. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) noteikumu apspriešanas gaitā iebilda pret obligāto prasību par dūmu detektoriem un panāca pārejas termiņu. Dūmu detektoram katrā namā un katrā dzīvoklī jābūt no 2020. gada 1. janvāra. Jābūt arī ugunsdzēšamajam aparātam. Glābēji skaidro, ka cilvēki ugunsgrēkos galvenokārt iet bojā, nosmokot dūmos, nevis sadeg. Tāpēc detektori ir tik svarīgi - guļošais jāpamodina. Savukārt prasību par pretestības mērījumiem un iespējamo nepieciešamību mainīt vadus simtiem un tūkstošiem mājokļu Pašvaldību savienība noteikumu saskaņošanas gaitā palaidusi garām.
Maxima grozījumi
Pašvaldību savienības padomnieks tehniskajos jautājumos Aino Salmiņš atzīst, ka šis ir ne tikai ugunsdrošības, bet arī lielu izdevumu risks. Jauna elektroinstalācija nelielā trīsistabu dzīvoklī maksā 600-800 eiro. Tas ir nesalīdzināmi vairāk nekā maksā detektors. Turklāt vadu problēma var attiekties uz ļoti lielu skaitu dzīvojamo ēku. Sevišķi piecdesmitajos gados būvētajās lietoti nekvalitatīvi vadi. Acīmredzot par šo ugunsdrošības problēmu vēl gaidāmas diskusijas. Iespējams, iedzīvotājiem tās risināšanai būs nepieciešama valsts vai pašvaldību palīdzība. Prasība pārbaudīt arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti ar termokameru, piemēram, nozarkārbā vai sadales skapī, stāsies spēkā 2017. gada 1. septembrī.
Ugunsdrošības noteikumos ir arī citi jauninājumi. Daži no tiem tapuši lielveikala Maxima rūgtās pieredzes dēļ. Privātpersonas pienākums, izdzirdot ugunsdzēsības trauksmes signālu, būs atstāt telpas. Nevis skatīties, kas noticis, filozofēt - īsta vai mācību trauksme, bet nekavējoties doties laukā no ēkas. Lai bērni prastu rīkoties ārkārtas situācijās, skolās tiks organizētas evakuācijas mācības.
Laukos katrs skursteņslauķis
No tehniskām lietām jāpiemin jaunais aizliegums «daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves». Tā ir nodrošināšanās pret gāzes noplūdes izraisītu ugunsgrēku. Stājas spēkā no 2019. gada. Uz savu galvu ventilāciju pārbūvēt nedrīkst.
Jaunie noteikumi nedaudz atvieglos dzīvi lauku cilvēkiem. Tagad saimnieks pats savā mājā pirms apkures sezonas drīkstēs iztīrīt skursteni un cukas. Elementārs darbiņš, ja vien ir spēks rāpties uz jumta. Tas gan neatbrīvo no obligātās ugunsdrošības pārbaudes reizi piecos gados.
Pašlaik jaunie Ugunsdrošības noteikumi ir atrodami Ministru kabineta mājaslapā, un tos būtu ieteicams izlasīt katram, kam jumts virs galvas. 520 pantu, kas tā vai citādi attiecas uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Risinātas arī visnotaļ specifiskas problēmas. Piemēram, garīgi slimo ļaužu aprūpes iestādēs drīkstēs neievērot prasību par dūmu detektoru lielajiem decibeliem, jo te signalizācijas troksnis nevis motivēs iemītniekus doties laukā, bet izraisīs vēl lielāku paniku nekā uguns.
