Saeimas Prezidijs, visticamāk, pārsūdzēs augstākās instancēs Administratīvās rajona tiesas lēmumu par Aināra Dimanta atjaunošanu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amatā. Ņemot vērā bijušā priekšsēža atgriešanos, konkurss uz vakanto vietu tiek pārtraukts un kandidātiem jāsamierinās ar radušos situāciju.
«Padomē ir piecas vietas, un loģiski, ka tagad, atgriežoties A. Dimantam, visas vakances ir aizpildītas. Varam tikai izteikt pateicību visiem tiem, kas piedalījās konkursā uz brīvo vietu un cerēt uz sapratni,» skaidro Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne, pieļaujot, ka jau tuvākajā janvāra sēdē tiks pieņemts oficiāls lēmums par konkursa pārtraukšanu.
Attiecībā uz A. Dimanta atjaunošanu viņa uzskata – lēmums mēneša laikā kopš sprieduma saņemšanas ir jāpārsūdz Administratīvajā apgabala tiesā, un šādu viedokli viņa paudusi arī Saeimas Prezidijam, kad tas vērsies pie komisijas vadītājas ar šo jautājumu. I. Laizāne atzīst, ka tas ir pirmais šāds gadījums, kad tiesa atceļ Saeimas lēmumu, un, iespējams, tas noticis likuma caurumu dēļ. Tā nevajadzējis būt, lai gan juridiskus riskus deputāti saskatījuši uzreiz. Taču skaidrs esot viens: gan Saeima, ja tā zaudējusi vēlētāju uzticību, var tikt atlaista, gan arī parlamentam jābūt tiesībām amatpersonu, ko tā iecēlusi, atlaist. Lai šādi gadījumi neatkārtotos, jāsakārto likumdošana – gan jākoriģē Saeimas Kārtības rullis, gan jāpapildina Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums.
Jurists Edgars Pastars, kurš savulaik strādāja Saeimas Juridiskajā birojā, notikušo ironiski raksturo šādi: salaulāties ir vienkāršāk nekā izšķirties! Viņš teic, ka – ja gadījumā lēmums būtu pasniegts kā politiska izrēķināšanās, tad «tas būtu pakļauts Satversmes tiesai», nevis Administratīvajai rajona tiesai, kur tas skatīts kā darba strīds. Un tad tā attiecīgi arī konstatējusi, ka nav ievērotas atlaistā tiesības. Patiesībā jau sākumā bijis acīm redzami, ka tajā visā ir lamatas. «Ja cilvēks viduvēji strādā, tas nav pamats viņa atbrīvošanai no amata,» norāda E. Pastars. Ja parlamentārieši gribējuši no šā cilvēka tikt vaļā, «ar vienu rindiņu un deputātu nobalsošanu tas nav izdarāms». Bija nopietnāk jāargumentē lēmums, jāpierāda, kāpēc viņš nevar ieņemt konkrēto krēslu, bet galvenais mīnuss – nekāda profesionāla izvērtēšana nenotika. Jurists pieļauj, ka tad, ja Saeimas atbildīgā komisija būtu pasteigusies ar konkursu uz vakanto vietu un pretendents būtu apstiprināts padomes locekļa amatā, A. Dimants tik ātri nebūtu atrotējis atpakaļ. Nostrādāja arī tas, ka darba strīda lieta tika ātri izskatīta un šie spriedumi nekavējoties stājas spēkā. Taču pārsūdzēšanas gadījumā Administratīvajā apgabaltiesā viss varētu arī nenotikt tik veikli, jo, cik zinot, vismaz gadu jāstāv rindā. Līdz ar to var gadīties, ka tiesa pienāks tad, kad šim NEPLP iesaukumam, tajā skaitā A. Dimantam, beigsies pilnvaru laiks, uzskata E. Pastars.
