Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Akadēmiskās informācijas centra direktore Baiba Ramiņa deputātu uzmanību vērsa uz problēmām, kas var būt saistītas ar bēgļu diplomu atzīšanu.
Ramiņa norādīja, ka patlaban Latvijā nav radīta sistēma, lai atzītu bēgļu augstākās izglītības diplomus gadījumos, kad pats cilvēks šo diplomu nevar uzrādīt. Problēmu nebūs, ja bēglis ieradīsies Latvijā un varēs uzrādīt augstākās izglītības iestādē iegūtu dokumentu, taču problēmas sāksies, ja šādu dokumentu nebūs.
Ir valstis, kurās sistēma jau ir ieviesta, tomēr atsevišķās valstīs diploma atzīšana izmaksā ap 5000 eiro, ko Latvija nevarēs atļauties, pauda Ramiņa. "Ja bēglis teiks, ka viņam ir bakalaura grāds, bet nav dokumenta, ko mēs darīsim?" viņa vaicāja.
Viņasprāt, valstij būtu jārada veids, kā šo problēmu risināt, jo nākamgad pavasarī šis jautājums kļūs ļoti aktuāls. Deputāti gan atzina, ka nekas jauns nav jāizdomā, bet gan jāpaskatās citu valstu pieredze.
Kā citu problēmu ar augstskolu diplomiem Ramiņa minēja diplomu reģistra neesamību Latvijā, lai gan normatīvie akti to paredz. Arī par šo jautājumu būtu jādomā, viņa uzsvēra. Deputāti par šādu informāciju pauda izbrīnu un secināja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai par to būtu jāpavaicā.
Deputāti tika informēti arī saistībā ar Kembridžas universitāti Anglijā, kas neatzīst Latvijā izdotus augstākās izglītības diplomus. Ramiņa gan uzsvēra, ka kopumā Lielbritānijā nepastāv problēma ar Latvijas diplomu atzīšanu - tā ir novērota tikai Anglijā. Turklāt tur augstskolas ir autonomas, līdz ar to viņai nešķiet, ka šī problēma būtu risināma valstiskā līmenī.
