Nozarē strādājošie situāciju Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) vērtē kā katastrofālu. Viņi šaubās, vai tur ko varēs mainīt viens cilvēks, ko ievēlēs amatu atstājušā sabiedriskās televīzijas uzrauga Ginta Grūbes vietā.
Uz NEPLP sabiedriskās televīzijas pārrauga vietu pieteikušies pieci cilvēki, ko izvirzījušas dažādas organizācijas. Latvijas Žurnālistu savienība ieteikusi šajā amatā Aleksandru Mirļinu, kurš savulaik ir strādājis LTV par žurnālistu un arī sabiedrisko attiecību jomā. Kā viņa pluss uzsvērta pieredze plašsaziņu līdzekļos, publiskās pārvaldes darbā un izpratne par Eiropas Savienības institūciju darbību. Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācija šim postenim izvirzījusi savu biedru Gunti Rozenbergu, bet žurnālisti Daci Ķezberi – Jūrmalas un mākslas biedrība, vēršot uzmanību uz viņas pieredzi LTV un Nacionālajā Radio un televīzijas padomē. Vēl šim amatam kā atbilstošu kandidātu Austrumeiropas politikas pētījumu centrs pieteicis Mārtiņu Kaprānu, bet Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, mākslinieks Agris Liepiņš, Latvijas Rakstnieku savienība un vēl citas organizācijas – rakstnieci Evu Mārtužu, norādot, ka viņa «labi zina Latvijas TV virtuvi un problēmas».
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, secinot, ka atsaucība uz šo amatu nav bijusi liela (kad tika vēlēts NEPLP, uz pieciem krēsliem bija 41 kandidāts), tuvāko nedēļu laikā paredzējusi izvērtēt ieteiktos kandidātus, lai līdz 18. jūnijam varētu jau Saeimai virzīt vienu no viņiem. Vispirms paredzēts iesniegt pretendentiem domātos jautājumus, un pēc tam lūgt viņiem sagatavot rakstiskas atbildes uz tiem. Kādā no komisijas sēdēm (tās visas plānots rīkot atklātas) plānots uzaicināt un izvaicāt katru no tiem aci pret aci, nevis visus kopā. Bija gan ieteikums visus sapulcināt uz tepiķa un «konfrontēt», taču šis ieteikums neguva lielu atbalstu. Deputāts Artuss Kaimiņš aicināja satikties ar pretendentiem arī frakcijās, kā to esot ieplānojusi Latvijas Reģionu apvienība.
Ināra Mūrniece vēlējās zināt, vai Latvijas Raidorganizāciju apvienība, kam būs jāstrādā tiešā kopdarbībā ar jauno amatpersonu, šoreiz nav plānojusi rīkot plašas publiskas diskusijas, kā tas noticis iepriekšējā reizē, kad tika vēlēti jaunie NEPLP darbinieki. «Tā tiešām tika darīts, jo tad padomē nomainījās viss sastāvs, bet tagad tikai viena persona. Skaidrs, ka tas notiekošo būtiski neietekmēs. Tomēr jāatzīst, ka kopumā situācija padomē ir katastrofāla,» uzsvēra Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta Līdaka. Viņa atgādināja, ka to apliecinot arī Valsts kontroles revīzijā uzietie, NEPLP nelietderīgi iztērētie 1,8 miljoni eiro. Tāpat atklājušies arī citi pārkāpumi, piemēram, izvairīšanās no iepirkuma procedūru veikšanas. Patiesībā padomē būtu vajadzīgas kardinālas izmaiņas, taču skaidrs, ka tuvākajā laikā uz to cerēt būtu grūti. Labi jau, ja NEPLP turētos rāmjos, kas būtu minimāli nepieciešami, norādīja Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore un izteica vēlmi šajā vietā redzēt cilvēku, kas saprot likumdošanu un tajā veicamās izmaiņas. Saprotams, ka viņas vadītā organizācija nevar «neko dižu ne ieteikt, ne ietekmēt, tikai paust savu viedokli publiskajā telpā, ko arī darīs».
Arī komisijas locekļi neatrada vārdus, lai uzteiktu pašreizējo padomi. Augusts Brigmanis vien norādīja: «Jāņem vērā, ka šis kandidāts pārdzīvos pamatsastāvu, kas savus pienākumus beigs pildīt 2016. gadā.» Šis cilvēks ieņems šo amatu piecus gadus, un tas nozīmē – viņš turpinās strādāt arī nākamajā sasaukumā.
