E-veselības nedēļa Rīgā norit laikā, kad sabiedrība bažījas, kas notiks ar e-veselību Latvijā.
E-veselības pamatnostādnes tika apstiprinātas jau tālajā 2005. gadā, un kopš tā laika cilvēkiem ir iespējams vien izmantot atsevišķus nelielus pakalpojumus, piemēram, aplūkot savus datus diabēta reģistrā. Pilotpojektos e-veselības rīkus izmēģina atsevišķas iestādes, taču vienotas e-veselības nav.
Neraugoties uz Latvijas lēno virzību uz digitālo veselību, E-veselības nedēļa Rīgā ir laba iespēja apskatīt, ko iespējams izdarīt veselības aprūpē, ja ir pieejamas tehnoloģijas. 1300 ekspertu un 81 uzņēmuma pārstāvji no 28 Eiropas Savienības valstīm par to ir gatavi pārliecināt ikvienu. «Mums jāizmanto digitāli vienota tirgus iespējas, lai īstenotu vīziju par 21. gadsimta veselības aprūpi,» atklāšanā sacīja lietuviešu ķirurgs, tagad EK veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Povils Andrukaitis. Savukārt veselības ministrs Guntis Belēvičs neatkāpjas no savas vīzijas, ka par veselību visvairāk ir atbildīgs katrs pats un pat modernās tehnoloģijas to aizstāt nevar.
Tieši Eiropas struktūrfondi finansē e-veselības ieviešanu Latvijā. Pāršalcot ziņai par neveiksmīgo skolas.lv projektu, kur zaudēti miljoni eiro, izskanēja satraucoša informācija par e-veselības projektu, ko īsteno Nacionālais Veselības dienests. Ja šis projekts tiktu nolemts neveiksmei, zaudējumi būtu daudzkārt lielāki – e-veselības projektam nu jau iztērēti septiņi miljoni eiro, bet vēl nepieciešami aptuveni 10 miljoni eiro (neskaitot papildu naudu, kas būtu vajadzīga, ja projektu papildinātu vēl ar atsevišķām vēlmēm). Pašlaik Latvijā praktiski no e-veselības nedarbojas nekas, izņemot portālā latvija.lv paredzēto iespēju iedzīvotājiem apskatīties datus pie ģimenes ārsta vai diabēta reģistrā. Pašlaik NVD strādā pie četriem reālākajiem projektiem, no kuriem pirmos – e-recepti un e-darba nespējas lapu – varētu ieviest šāgada rudenī. «Rudenī šo iespēju varēs sākt lietot iestādes, kuras būs gatavas strādāt e-veselības vidē,» atzina NVD direktore Daina Mūrmane-Umbraško. Savā testa režīmā šīs receptes elektroniski jau var izrakstīt. Savukārt no nākamā gada sākuma varētu sākt darbu pacientu portāls. Speciāliste Neatkarīgajai atzina, ka «mēs kavējam visus sev izvirzītos mērķus, jo e-veselībai bija jāsāk darboties jau 2014. gadā». Tomēr, neraugoties uz izskanējušām bažām, D. Mūrmane-Umbraško neuzskata, ka pastāv nopietni riski, kāpēc e-veselību neizdotos ieviest vispār. «Jā, kļūdas ir, viena no tām, ka atsevišķus produktus izstrādā dažādas IT kompānijas un, izrādās, rezultātā to nevar savienot, tas, visticamāk, ir bijis nepareizs lēmums, tomēr šis Latvijā pašlaik ir lielākais tehnoloģiju projekts, un nedomāju, ka mēs to neieviesīsim.,». Viņa arī uzskata, ka, projektu ieviešot lēnāk, var pamatīgāk izpētīt citu valstu klupšanas akmeņus, piemēram, Igaunijas pieredzi, kur arī uzrādās problēmas (ar e-pierakstu pie speciālistiem vai faktu, ka ārsti līdz ar e-veselības ieviešanu uz vienu pacientu izlieto vairāk laika nekā iepriekš). E-veselības atklāšanā piedalījās arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, minot vairākus e-veselības pozitīvos aspektus. «99 procenti Igaunijas ārstu izraksta e-receptes, un tas ir liels sasniegums iepretim ASV, kur ir zināmi gadījumi, kad pacienti nomirst pēc tam, kad ārsts nesaprotamā rokrakstā uzrakstījis receptē medikamentu, bet aptiekā izsniegts cits...» ironizējot sacīja prezidents.
