Pienāk stunda x, kad cilvēka vairs nav un ārstiem tūlītēji tas ir jāziņo tuviniekiem. Pirmā reakcija - neticība, agresija, raudāšana. Šajā brīdī ārsti uzdod jautājumu - vai mirušā orgānus var ziedot, bet kā lai pieņēma pareizāko lēmumu tik emocionālā brīdī.
Jau šobrīd ikviens no mums portālā e-veselība var veikt savas gribas izteikšanu - orgānus ziedot vai nē, bet cik lielu lomu šāds ķeksītis spēlē ārstu un recipientu ikdienā, to vairāk skaidros raidījums “360TV Ziņneši”.
Orgānu ziedošana - tāds diezgan delikāts temats un citiem priekšstats, ka, ja no mirušā izņem orgānus un līķi apglabā, ka tā ir tāda kā līķa piesmiešana, bet tā nebūt nav, tādā veidā var izglābt pat vairāku cilvēku dzīvības. Tuviniekiem pēc cilvēka nāves ļoti īsā laikā ir jāveic izvēle - ziedot orgānus vai nē, kas ir pārāk smags lēmums tik emocionālā brīdī, bet jau šobrīd, cilvēkam dzīvam esot, ir iespēja sistēmā atzīmēt ķeksīti - gatavs ziedot orgānus.
Jau šobrīd iedzīvotājiem ir iespēja pašiem to izdarīt, veicot atzīmi valsts e-veselības portālā - eveseliba.gov.lv, izvēloties savā profilā personas datu sadaļu, ir paredzēta atsevišķa sadaļa “orgānu un ķermeņa izmantošanas atļaujas” un tur tad ir vieta, kur iedzīvotājs var iepazīties ar visām iespējām. Veicot šo atzīmi e-veselībā, ka ļaujat pēc nāves izmantot savus orgānus transplantācijai, ir konfidenciāla, īpaši aizsargāta informācija. To neredzēs ne ģimenes ārsts, ne kāda medicīnas iestāde.
“Piekļuve šiem datiem ir ļoti ierobežota un tikai konkrētiem cilvēkiem, kuri strādā ar transplantācijas gadījumiem. Visi šie datu skatīšanās gadījumi tiek auditēti jeb fiksēti sistēmā,” Nacionālās veselības dienesta, sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.
Jebkurā laikā ir iespējams norādīto informāciju portālā mainīt. Cilvēkiem, kuri neizmanto digitālos rīkus, ir iespēja izmantot valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centrus, bet, ja arī šāda iespēja nav, tad būtu vēlams vismaz par savu gribu pavēstīt tuviniekiem. Līdz šim - ziedot orgānus vai nē - ir izteikuši nedaudz virs 24 tūkstošiem cilvēku. No tiem 69% ir sievietes. Kā atzīst Jānis Jušinskis, PSKUS Latvijas transplantācijas centra vadītājs, ne vienmēr avārijas ir galvenais orgānu ieguves veids.
“Avārijas nav biežākais orgānu, donoru avots. Biežāk notiek - cilvēks pēc insulta, tiek konstatēta smadzeņu nāve un tālāk seko orgānu ziedošana. Protams šajā gadījumā ģimene var lemt, bet ne vienmēr tas sakristu ar paša mirušā gribu.”
Reizēm ir grūti ar tuviniekiem runāt par orgānu ziedošanu, jo nemaz netic, ka tuvinieks ir patiesi miris. Orgānu transplantācija ir operācija - sterili izņem nepieciešamo orgānu, sagatavo, konservē, līķi korekti aizšuj. Ķermenis neizskatās izkropļots. Trūkstot visi transplantējamie orgāni. Visātrāk ir jārīkojas ar sirdi - vēlams 4 stundu laikā. Visvairāk var izturēt nieres, parasti ap 12 stundām. Recipienti rindā gaida gadu un vairāk, lai izdzīvotu vai celtu savu dzīves kvalitāti, taču operatīva un ātra datu apskate sistēmā atvieglo ārstu ikdienu un tuvinieki nesaskaras ar smagi ejošu lēmumu sēru brīdī.
