Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā

Bankas negrib valsts uzspiestu fondu

© F64

Lai gan vēl pirms mēneša Neatkarīgās aptaujātās komercbankas apgalvoja, ka šogad vairs netiek plānota jauna filiāļu aizvēršana, kopš vakardienas Swedbank klientiem Alūksnē pieejams vien pašapkalpošanās centrs. Bankas negrib ne dzirdēt arī par Saeimas deputātu ierosinājumu izveidot minimālu bankas pakalpojumu grozu, kas būtu sasniedzams visiem iedzīvotājiem, tajā skaitā arī lauciniekiem.

SEB banka februārī aizvēra desmit savas filiāles un DNB banka uzsāka filiāļu pārveidošanu par finanšu konsultāciju vietu. Kopš vakardienas arī Swedbank Alūksnes klientu informācijas centrs pārveidots par klientu pašapkalpošanās centru, kurā var izmantot bankomāta un internetbankas pakalpojumus, savukārt bankas konsultants būs pieejams tikai divas reizes nedēļā noteiktos laikos. Kopumā Swedbank ir 47 filiāles un 27 klientu informācijas centri. «Šobrīd kādu no tiem pārveidot par pašapkalpošanās centru nav plānots. Mēs nepārtraukti monitorējam situāciju un reģionos veidojam tādu klātbūtnes formu, kura atbilst iedzīvotāju vajadzību intensitātei un apjomam – tādēļ daudzviet esam pieejami filiālēs, citviet sadarbojamies ar pašvaldības iestādēm, piemēram, bibliotēkām, tautas namiem un braucam uz reģioniem, lai sniegtu iedzīvotājiem tiem nepieciešamos pakalpojumus,» Neatkarīgajai uzsvēra Swedbank ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka.

Tomēr Saeimas deputāti ir satraukti par banku pakalpojumu pieejamību reģionos, un tāpēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pārrunāta iespēja veidot īpašu finanšu pakalpojumu nodrošinājuma fondu, kas ļautu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām saņemt minimālos pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas. Bankas šo ideju kritizē. «Pakalpojumu pieejamība, tajā skaitā finanšu pakalpojumu pieejamība, reģionos ir valstiski svarīgs jautājums, kurš gan būtu jāskatās vairāk no racionālā un mazāk no emocionālā skatpunkta. Jāsaprot, ka nav iespējams nodrošināt, lai katrā ciemā būtu bankas filiāle, autoserviss, lielveikals vai slimnīca. Šāds valstiski noteiktais minimālais pakalpojumu grozs, kas tiek subsidēts novados, kur tas ir nerentabli, nav labākais risinājums, jo līdz ar sarūkošo cilvēku skaitu reģionos tomēr būtu jākoncentrējas uz reģionu centriem un to attīstību,» Neatkarīgajai skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Bankas speciālists uzskata, ka šāda fonda vietā drīzāk ir jāmeklē veidi, kā maksimāli efektīvi nodrošināt šos pakalpojumus valsts iedzīvotājiem, piemēram, sekmējot interneta pieejamību un eprasmju uzlabošanu. «Turklāt valstij vajadzētu būt ieinteresētai sekmēt bezskaidrās naudas apriti, tajā skaitā arī reģionos, un tad nebūtu vajadzības meklēt bankomātus, kur izņemt šo skaidro naudu. Piemērs ir tepat blakus – Igaunija, kur daudzviet pieejams bezmaksas internets un daudzos mazos ciemos veikali, ēstuves un citi pakalpojumu sniedzēji ir aprīkoti ar POS termināļiem,» zināja stāstīt E. Rudzītis.