It kā saistībā ar pēdējos četros gados notikušo zivju barības cenu pieaugumu un elektrības sadārdzināšanos uzņēmums Latvenergo zivju atražošanas programmā no nākamā gada iemaksās jau vairāk nekā vienu miljonu eiro. Līdz šim zivīm pietika ar 864 tūkstošiem gadā. Turklāt tagad pie apvāršņa parādījies vēl viens finansiāli ietilpīgs projekts – zivju ceļš virs Rīgas HES. Šoruden sāksies tā priekšizpētes darbi.
Publikācijā Zivju atražošana ir izšķērdība (19. sept.) Neatkarīgā jau vēstīja, ka zinātnieku aprindās valda nopietnas šaubas par zivju atražošanas programmas lietderību. No tās neesot nedz bioloģiskas, nedz saimnieciskas lietderības. Daudzu gadu statistika apliecina, ka zivju skaits neaug proporcionāli ūdenstilpēs ielaisto zivju kāpuru, smoltu un mazuļu daudzumam. Daba zivju dzīvi organizē pa savam, ignorējot valdības finansiālos ieguldījumus, bet tie ir gana iespaidīgi – tuvojas diviem miljoniem eiro gadā.
Publiska rezonanse izpalikusi, taču nozares iekšienē pēc publikācijas sākušās raganu medības – krīzes sapulces, vainīgo meklēšana. Izrādās, zivju atražošanas programmas nelietderība ir tabu temats.
Par šo problēmu jau pirms vairākiem gadiem sāka runāt arī Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits. Viņa viedoklis šajā jautājumā nav mainījies: «Miljoniem nēģu, lašu katru gadu laiž iekšā, valsts tikai tērē naudu, bet kur ir pierādījumi atdevei? Iekšējos ūdeņos zveja praktiski nenotiek – tad kur ir jēga? No šādi ieguldītās naudas tikai kādi pieci līdz septiņi procenti atgriežas. Tā ir bezjēdzība piecu līdz septiņu procentu dēļ tērēt tik nozīmīgus budžeta līdzekļus!» Īpašs kreņķis zvejniekiem ir par lašveidīgajiem, ko Daugavas baseinā laiž Latvija, bet jūrā zvejo Polija.
Neraugoties uz visām šaubām, Zemkopības ministrijas līdzšinējā nostāja netiks mainīta. To Neatkarīgajai paskaidro Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Zivju atražošanas programma esot saskaņota ar zinātniekiem, zvejniekiem, makšķerniekiem. Notikusi arī sabiedriskā apspriešana. Tātad formāli viss ir kārtībā – visi apmierināti.
Savukārt maksājumu pieaugums Latvenergo esot saistīts ar cenu pieaugumu. Pašreizējais maksājumu apmērs noteikts pirms četriem gadiem. Pa šo laiku gan elektrība, gan zivju barība sadārdzinājusies. Jaunie apmēri noteikti kompromisa sarunās ar vides institūtu BIOR. Jāpaskaidro, ka piedalīšanās zivju atražošanas programmā Latvenergo ir obligāta, šādi kompensējot ar hidroelektrostaciju aizsprostiem radītās neērtības zemūdens sabiedrībai.
Nupat kļuvis zināms, ka Latvenergo grasās atvēzēties vēl lielākiem un finansiāli ietilpīgākiem sāpju izdevumiem zivju labā.
Pēc paša uzņēmuma iniciatīvas, šoruden notiks priekšizpētes darbi projektam «par ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanas iespēju atjaunošanu Daugavā virs Rīgas HES». Sadarbībā ar zinātniekiem iecerēts izpētīt, vai zivju vēsturiskajā atmiņā ir saglabājušies instinkti migrēt pa upi. Uzņēmuma pārstāve Ilvija Līvmane vēsta: «Ja priekšizpētē iegūtie rezultāti apstiprinās ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanās iespējas virs Rīgas HES, tad varēs sākt diskusiju ar vides institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm par iespējamā zivju ceļa izbūvi. Minētajam projektam, izpētei un diskusijām būs nepieciešami vairāki gadi, turklāt tā attīstīšanai un būvēšanai jāpiesaista Eiropas Savienības finansējums nākamajā plānošanas periodā pēc 2020. gada.»
Arī par šo projektu būs daudz jautājumu. Piemēram, kur zivis paliks, šķērsojušas Rīgas HES, ja priekšā atrodas nākamā spēkstacija. Un vai Latvenergo pēc zivju ceļa uzbūvēšanas vismaz daļēji tiks atbrīvots no turpmākām zivju klaušām.
