Zemgalē, visticamāk, atriebības dēļ kāds jauns puisis kopā ar gados stipri vecāko draugu nežēlīgi nosituši sirmgalvi. Iepriekšējā dienā varmāka upurim bija nozadzis 200 eiro, par ko cietušais ziņojis policijai. Nespējot pierunāt sirmgalvi atteikties no sūdzības, zaglis viņu nonāvēja.
Nosita un paslēpa zem zariem
Dobeles novada Penkules pagasta iedzīvotājus satriekusi un šokējusi slepkavība, par kuras upuri kļuvis 76 gadus vecais vietējais iedzīvotājs Imants. Sirmgalvis jau apmēram desmit gadus mitis «Bajāru» mājās pavisam netālu no pagasta centra, gleznainā Auces upes krastā. Vīrietis, kura darbs savulaik bijis saistīts ar militāro jomu, dzīvojis vientuļi un mierīgi. Uz dzīvi laukos pārcēlies no Rīgas, sieva pirms dažiem gadiem mirusi, bet dēls dzīvojot Bauskas pusē. Pie dēla Imants ciemojies bieži, taču allaž par to informējis kaimiņus, tāpēc, kad pāris dienas sirmgalvis netika manīts, vietējie sāka uztraukties un viņu meklēt, sākumā zvanot uz mobilo telefonu, kas bija izslēgts, pēc tam dodoties pārmeklēt apkārtni. «Vēl 19. augustā Imants bija pie mums, uzspēlējām šahu. Bieži tikāmies pie mums vai pie viņa, stundiņu, pusotru paspēlējam šahu, parunājāmies, pazirgojāmies kā jau veči,» atceras Imanta draugs Kazimirs. «Kad nākamajā dienā ar manu kundzi aizgājām pie viņa, durvis bija aizslēgtas no ārpuses ar piekaramo atslēgu, bet Imanta nekur nebija. Varbūt vajadzēja celt trauksmi jau todien, bet mēs tikai nākamajā dienā par aizdomām, ka noticis kas nelāgs, pateicām vēl vienai kaimiņienei. Viņa uzreiz kopā ar manu mazdēlu, savu dēlu un suni devās Imantu meklēt. Drīz vien zem zaru kaudzes viņi ieraudzīja basas kājas, izsauca mediķus, policiju,» atceras Kazimirs.
Asiņainais noziegums pastrādāts 19. augustā, savukārt mirušā vīrieša ķermenis atrasts pēc pāris dienām. Tas bijis paslēpts zem milzīgas vecu vītolu sakņu un zaru kaudzes upes krastā apmēram 200 metrus no upura mājas. Slēpjot nozieguma pēdas, varmākas jau mirušo Imantu pārnesuši pāri seklajai upei un pabāzuši zem lielajiem bluķiem, pēc tam aplējuši ar degmaisījumu un aizdedzinājusi. Slapjās saknes un resnās stumbru daļas nav gribējušas degt, tās nedaudz vien aprautas ar liesmu, visai ātri apstājies degt arī sirmgalvja ķermenis, vien apdegušās augošo koku lapas liecina, ka liesmas šāvušās pat divstāvu mājas augstumā.
Vietējie Imantu atceras ar labiem un gaišiem vārdiem. «Viņš bija lāga vīrs, izpalīdzīgs, sirsnīgs, daudzi bērni viņu pat uzskatīja par savu vectēvu. Imants dzīvoja pieticīgi, cik bija paša spēkos, apkopa mājas teritoriju,» stāsta kaimiņi. Ik dienas pensionārs iegriezies arī netālajā dārzniecība, kur tāpat parunājies ar vīriem, reizēm ko piepalīdzējis, piemēram, paņēmis slotu un slaucījis pagalmu. «Viņš mierīgi vadīja savas vecumdienas, bet diemžēl divi nelieši viņu noslaktēja, mēs pat bijām gatavi paši sodīt slepkavas, ja policija nebūtu aktīvi rīkojusies,» dusmās mutuļo Penkules iedzīvotāji.
Pirms slepkavības nozaga naudu
Aizdomās par vīrieša nonāvēšanu policija sākotnēji aizturēja četrus cilvēkus, starp kuriem bija arī 19 gadus veca jauniete. Precizējot lietas apstākļus, atklājies, ka jauniete un viņas draugs aizturēti nepamatoti. Apcietinājumā saistība ar nozieguma izdarīšanu paturēti divi vīrieši – 21 gadu vecais Renārs un 63 gadus vecais Maigonis.
Pēc Imanta līķa atrašanas vietējie ne mirkli nav šaubījušies un uzreiz zinājuši, kas ir vainīgais. «Mēs jau uzreiz policistiem teicām, lai to meiteni un puisi neaiztiek, jo Imantu nogalināja 19., bet viņi abi todien Penkulē nemaz nebija, 20. augustā tikai atbrauca, taču mūsos jau neklausījās,» dusmojas vietējie. «Imants bija dikti mierīgs, nedzēra, bet ielaidās ar to puišeli, ar Renāru,» saka penkulnieks Andrejs. Renārs jau pāris gadu, kopš viņa māte apmetusies uz dzīvi sociālajā mājā Dobelē, bet vecmamma ievietota pansionātā Tērvetē, dzīvojis viens, turklāt tikpat kā bez iztikas līdzekļiem, jo nekur nav strādājis. «Viņam jau ēst nevajadzēja, tikai uzpīpēt un iedzert, viņš gāja bičot naudu pie Imanta. Viņš tad deva puikam kaut ko padarīt – zāli papļaut, zarus pakraut, par ko iedeva naudu smēķiem,» stāsta Andrejs. Dienu pirms slepkavības Renārs esot nozadzis Imantam naudu – apmēram 200 eiro, kurus sirmgalvis no savas niecīgās, apmēram 230 eiro pensijas bija iekrājis pāris gadu laikā. «Viņš krāja «mildas» – vienu un divu eiro monētas. Bija viņam tāds maišelis, glabāja zem gultas. Reizēm, kad līdz pensijai pietrūka, viņš paņēma tās un iepirkās autoveikalā,» zina stāstīt draugs Kazimirs. Visticamāk, arī Renārs zinājis par šiem iekrājumiem un, kamēr sirmais vīrs izgājis uz āra tualeti, ielavījies viņa istabā un naudu paņēmis. «Imants puišelim uzskrējis virsū pagalmā, šis tikai noteicis, ka gribējis ar Imantu parunāt, bet nav pats apstājies, aizgājis. Imantam uzreiz bija aizdomas, gājis skatīties, jā, naudas nav. Imants izsauca policiju,» stāsta Andrejs. Savukārt Kazimirs zina teikt, ka nākamajā dienā Renārs kopā ar draugu Maigoni, būdami alkohola reibumā, ieradušies pie Imanta parunāties, izlīgt un prasīt, lai vecais vīrs paņem atpakaļ no policijas iesniegumu. «Imants teica, ka neņems, jo kas zina, ko tas puika vēl var sastrādāt,» nopūšas Kazimirs. «Un tovakar tad arī sita viņa paša liktenīgā stunda.» Imants nogalināts mājas pagalmā, netālu no tualetes bijusi asiņu peļķe. «Nezinu, vai viņu novaktēja, kad iznāca no tualetes, vai izvilināja no mājas. Imants tā bija sists, ka viņam ir lauzts galvaskauss, ribas. Viņi viņu nosituši un tad vēl ar kājām lēkājuši pa virsu, mežoņi,» Kazimirs ir sašutis. Pēc mirušā atrašanas Renārs, kurš dzīvoja Imantam kaimiņos – ceļa pretējā pusē, noķerts visai drīz. «Viņš bija paslēpies vienas mājas bēniņos. Pārmeklējot Renāra māju, atrasta beisbola nūja,» Kazimirs norāda uz iespējamo nozieguma ieroci.
Sēdējis par sievas slepkavību
Par Maigoni vietējie zina maz un raksturo īsi: «Dzērājs.» Maigonis dzīvo apmēram piecus kilometrus no Penkules lauku mājā, kas pieder pašvaldībai un kurā mīt vēl kāds pensionāru pāris. «Tā jau viņš ir mierīgs cilvēks, sēž savā istabā, skatās televizoru, iedzer. Mājās draugus neved un dzeršanas nerīko, uzkāpj uz sava velosipēda un aizbrauc,» stāsta Maigoņa kaimiņiene. «Mēs ar viņu nekontaktējamies, mums ir lopi, saimniecība, nekā kopīga ar viņu.» Maigonis gadiem nav strādājis, taču pastā regulāri saņēmis naudu, iespējams, invaliditātes pabalstu. Kaimiņiene atceras, ka pirms gadiem divdesmit Maigonis jau pastrādājis noziegumu – nogalinājis savu sievu. «Es tobrīd nebiju mājās. Viņi ņēma no manis pienu, kad atbraucu, iegāju tur, bet viņa gulēja beigta. Vairāk neko nevaru pateikt, neinteresējos un nezinu, kas un kā notika,» pārbijusies ir kaimiņiene. Arī citi vietējie vairs neatceras, kas īsti noticis ar Maigoņa sievu, taču zina, ka viņš cietumā pavadījis septiņus gadus. Tā kā Maigonis bijis viens no pagasta pļēguriem, vietējie no viņa vairījušies un par viņa gaitām neesot interesējušies. Vienaudži arvien mazāk gribējuši uzturēties arī Renāra tuvumā, tāpēc viņš meklējis draugus citur. Pēdējā laikā Maigonis itin bieži manīts kopā ar Renāru. Abus vīriešus, kuriem ir 43 gadu starpība, vienojusi pudele. «Tāds tādu atrod,» secina Penkulē.
Vietējie no puiša baidījās
Runājot par Renāru, vietējie ir dusmīgi, taču viņiem arī žēl jaunā vīrieša, kura tēvs miris jau sen, bet mamma pametusi. «Puika jau kopš bērnības tika ieprogrammēts, ka būs noziedznieks, jo bija nepaklausīgs, un abas sievietes to tik vien teica, ka viņš izaugs par bandītu,» stāsta vietējie. Tāpat kā viņa mammai, puisim esot problēmas ar nerviem, tāpēc, visticamāk, viņš cietumā nenonāks, bet gan tiks nosūtīts ārstēties. «Viņa mamma regulāri ārstējās psihiatriskajā slimnīcā, arī viņš tur ir bijis. Viņš saņēma invaliditātes pensiju. Kad iedzēra, kļuva ļoti kašķīgs, es turējos no viņa tālāk,» saka Renāra kaimiņiene Dace. «Viņam bija gudra galva, varēja mācīties, bet viņš bija slaists, pabeidza tikai septiņas klases.» Savulaik Dace bijusi labos draugos ar Renāra mammu, tāpēc ievērojusi, ka dēls ar savu slikto uzvedību – neklausīšanu, negribēšanu mācīties un strādāt, dzeršanu, agresivitāti un gulēšanu līdz diviem dienā – māti novedis pie arvien biežākiem nervu sabrukumiem. «Kopš Renārs dzīvo viens, viņš ir izlaidies pavisam – trokšņo, nāk draugi, notiek iedzeršanas. Jau gadu viņam ir atslēgta elektrība, sēž sveču gaismā. Es dzīvoju mūžīgās bailēs. Malkas viņam nav, pagājušajā ziemā viņš to zaga no mana šķūnīša,» stāsta Dace. Renāram ir desmit gadus vecāks brālis, kurš jau daudzus gadus dzīvo Spānijā. Pirms pieciem gadiem viņš paņēmis pie sevis Renāru, taču pēc pusgada puisis atsūtīts atpakaļ uz dzimteni, jo tur skolā radušās uzvedības problēmas. Iespējams, Renārs arvien cerējis, ka varēs aizbraukt pie brāļa, – pa istabas logu, kuru tikai daļēji aizsedz aizkars, uz galda redzama nolikta latviešu–spāņu valodas vārdnīca, kas, kā liecina cenu zīme, par 5 eiro pirkta nesen. Jāpiebilst, ka Renāra istaba un virtuve, lai arī ar padomju laika mēbelēm, ir tīras un kārtīgas. Savukārt pagalmā kaudzēs sakrauti netīrie trauki, bet pie šķūnīša izveidota izgāztuve, kur starp apģērbu un vīriešu apavu kalniem saskatāmas arī pa kādai tukšai alkohola pudelei.
»VZ« izdevās sastapt arī meiteni, kuru policija sākotnēji uzskatīja par nozieguma līdzdalībnieci. Viņa atklāja, ka pati baidījusies no Renāra, lai gan vēl pirms pāris gadiem brīvdienās kopā «tusējušies». Renārs vēlējies ar viņu draudzēties, taču, kad tas nav izdevies un meitenei uzradies cits puisis, esot paziņojis, ka vēlas meiteni redzēt mirušu. «Mans vectēvs Renāram neļāva pie mums nākt. Cik zinu, Renāram ir arī draudzene, viņa dzīvo Jelgavā,» saka jauniete. Jāpiebilst, ka agresīvi Renārs uzvedās arī sociālajos tīklos, kur, piemēram, «www.draugiem.lv» profilā ierakstījis: «Kurš vēlreiz ielūrēs manu profilu, būs līķis!».
