Četri pieredzējuši skrējēji Maratonam stāsta, kā atraduši sev piemērotākos maršrutus treniņiem.
Pierīgas meži
„Mežaparkā skriet man nekad neapnīk,” saka tulkotāja Lelde Meirāne. „Vienmēr varu mainīt maršrutu atkarībā no tā, cik lielu distanci esmu plānojusi vai vienkārši gribas paskriet pa atšķirīgām vietām. Reizēm izmetu lielu loku apkārt visam parkam, citreiz – vairākus mazākus apļus.” Tāpat Mežaparkā iespējams skriet pa dažādiem segumiem – gan asfaltu, gan meža taciņām. Darbdienās Lelde skrien vakaros, nedēļas nogalē – noteikti no rīta. „Brīvdienās man patīk piecelties agri un skriet uz Mežaparku, lai izbaudītu klusumu un vienatni – tā ir neaprakstāma sajūta, ja dzīvo pilsētā!” Darbdienu vakaros patīk izbaudīt citu skrējēju kompāniju – tas dod piederības izjūtu. Par lielāko priekšrocību skriešanai mežos Lelde uzskata svaigo gaisu – tā ir iespēja kaut uz neilgu laiciņu izvairīties no izplūdes gāzu elpošanas.
Rīti pilsētas ielās
Aktrise un režisore Lauma Balode cenšas skriet katru dienu – vidēji desmit kilometru. Parasti no rīta, jo tas dod enerģiju: „Vakarā to nebūtu, kur likt!” Kad dzīvojusi Āgenskalnā, vienmēr skrējusi pa parkiem – apkārt Māras dīķim, Uzvaras piemineklim un Arkādijas parkā. Tagad Lauma dzīvo Rīgas centrā – Valdemāra ielā –, un ikdienas maršruts ved pa ielām. „Pēc dabas esmu ļoti nepacietīga – man ātri kļūst garlaicīgi,” saka jaunā sieviete. „Tāpēc vienmēr cenšos nedaudz mainīt maršrutu – gandrīz katrā skrējienā kaut vai vienu ieliņu nomainīt pret citu!”
Aizbēgt no asfalta
Ekonomists un jaunatnes programmu koordinators Raivis Kalniņš rūpīgi izvēlas maršrutus – tādus, kuri nodrošina mīkstāko ceļa segumu: „Skrienu pa netālu esošo Viesturdārzu, kur bez asfalta celiņiem ir arī ērtas iemītas zemes takas. Tomēr skriet tikai pa parku būtu apnicīgi, tāpēc izpētīju, ka no turienes varu tālāk turpināt distanci gar dzelzceļa sliedēm – gar ostu uz Sarkandaugavas pusi.”
Dažādības priekšrocības
Loģistikas speciālists Aivars Birks nopietni skrien un skriešanas sacensībās piedalās kopš 2008. gada, pirms tam ilgstoši nodarbojies arī ar orientēšanās sportu. Viņš ikdienā skrien Uzvaras parkā. Tur atrodas trase slēpotāju vasaras treniņiem ar 1,3 kilometru distanci, un vīrietis mēdz skrējiena laikā pieveikt līdz pat desmit šādiem apļiem. Nedēļas nogalēs Aivars apļošanu nomaina pret skrējieniem gar Daugavu. Laiku pa laikam tiek izvēlēts arī veloceliņš uz Jūrmalu – pa to Aivars noskrien vai nu 20 kilometru līdz Babītei un atpakaļ, vai 28 – līdz Priedainei un atpakaļ.
Par trašu un segumu daudzveidību – vairāk lasiet jaunākajā žurnāla Maratons numurā
