Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir tālākas nākotnes jautājums, intervijā žurnālam "Kapitāls" atzīst finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Viņaprāt, ne nākamgad, ne arī aiznākamgad progresīvā IIN ieviešana nebūs iespējama. Finanšu ministrs min Lietuvas piemēru, kur kreisie ar ideju par progresīvo IIN startēja vēlēšanās, bet tagad, nonākuši pie varas, ir no šīs idejas atteikušies, to atlikuši.
"Es nenoliedzu, ka no progresīvā IIN idejas mēs nekur neaizbēgsim - to laiku pa laikam cilā nacionāļi, vēl citi. Es ļoti šaubos, vai noturēsim plakanu likmi, tikai jāskatās, kāds progresivitātes risinājums ir pareizāks," saka finanšu ministrs.
Vilks arī prognozē, ka nākamajā un aiznākamajā gadā varētu būt interesantas un pareizas diskusijas par to, kur Latvija virzās nodokļu jautājumā.
Finanšu ministrs skaidro, ka nevar vienlaikus turpināt samazināt kopējo nodokļu slogu un mēģināt kaut cik adekvāti finansēt valsts vajadzības.
"Tās šķēres jau kļūst par lielu. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu, mēs varam to samazināt par dažiem iekšzemes kopprodukta (IKP) procentiem, bet ar to nepietiks. Mums ir jāsaprot, ko mēs gribam, - būt zemu nodokļu zeme ar atbilstoši paplānām sociālajām programmām vai tomēr saglabāt kopējo nodokļu slogu apmēram trešdaļas IKP līmenī, kas, protams, neizslēdz šīs trešdaļas izveides izmaiņas," atzīmē Vilks.
Kā ziņots, augustā valdība vienojās par 2014.gadā plānotajām nodokļu izmaiņām. Nākamgad IIN likme tiks saglabāta pašreizējā apmērā - 24% -, taču tiks samazināta sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme darba ņēmēju pusē no 11% uz 10,5% un darba devēju pusē no 24,09% uz 23,59%. Nākamgad tiks paaugstināts IIN atvieglojums par apgādājamajām personām no 80 uz 116 latiem un neapliekamais minimumu no 45 līdz 53 latiem.
Savukārt IIN likme tiks samazināta 2015.gadā līdz 23% un 2016.gadā līdz 22%.
