«Lai arī daudzos projektos Baltijas valstis nav spējīgas atrast kopēju valodu, bet šajā tas izdevies. Ja mūsu valstu politiskā elite nereti nespēj vienoties kopējam darbam, tad mūzikas valoda izrādījusies daudz universālāka un saprotamāka mums visiem,» saka diriģents Guntis Kuzma. Šīs nedēļas nogalē viņš Cēsīs un Rēzeknē muzicēs kopā ar Baltijas Mūzikas akadēmiju simfonisko orķestri.
Atzīmējot Baltijas valstu simtgades, 10. februārī Vidzemes koncertzālē Cēsis un 11. februārī Latgales vēstniecībā Gors uzstāsies Baltijas Mūzikas akadēmiju simfoniskais orķestris (Baltic Academies’ Orchestra (BAO)), kurā apvienojušies talantīgākie jaunie mūziķi no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas. Divas dienas iepriekš orķestri jau būs dzirdējuši klausītāji Igaunijā, pēc tam tas dosies uz Lietuvu un 16. februārī uzstāsies Gdaņskas Mūzikas akadēmijas koncertzālē Polijā, 18. februārī - Berlīnes Mākslu universitātes koncertzālē Vācijā. Šonedēļ apmēram 70 Baltijas valstu jaunie mūziķi pulcējušies Tartu, kur notiek mēģinājumi un dažādas meistarklases. Šā projekta mākslinieciskais vadītājs ir igauņu diriģents un komponists Kristians Jervi, koncertos pie diriģenta pults stāsies arī Guntis Kuzma un Modests Barkausks (Lietuva).
Koncertprogrammā būtisks akcents likts uz Baltijas komponistu mūziku, uzsverot orķestra reģionālo piederību. Izvēlētais repertuārs izgaismo kopējo un atšķirīgo Baltijas komponistu mūzikā. Diriģents Guntis Kuzma atzīst, ka diskusijas par atskaņojamo repertuāru bijušas diezgan karstas, un rezultātā izvēlējušies Pētera Vaska darbu Lauda, kas ir tipisks komponista daiļrades raksturotājs, Arvo Perta daiļrades agrīnā perioda darbu Pirmā simfonija, «kurā pat ļoti grūti atpazīt šobrīd pasaulslavenā komponista rokrakstu», bet lietuvieši izvēlējušies savu klasiku, ko «daudzi klausītāji diez vai būs dzirdējuši», - Mikaloja Konstantīna Čurļoņa simfonisko poēmu Mežā. Līdzās Baltijas mūzikai koncertos tiks atskaņoti arī Eiropas komponistu meistardarbi - mūzika, kura centrējusi ap sevi dažādu gadsimtu estētiskās idejas un kļuvusi par ikvienas intelektuāli attīstītas sabiedrības nepieciešamu līdzgaitnieku.
Runas, ka šobrīd Baltijas valstīs, kas pasaulē slavenas ar saviem mūziķiem, jaunie talanti iet mazumā, Guntis Kuzma uzskata par nepamatotām. «Tas nav tik vienkārši. Tiesa ir tā, ka uz vietas, savās valstīs, mēs redzam mazāk jaunu talantīgu mūziķu, jo šobrīd pasaule ir atvērta un, ja vien ir iespējas, jaunie mūziķi pat ļoti agrā vecumā brauc skoloties uz citām valstīm. Ir ļoti daudz jaunu talantu, par kuriem mēs nemaz neuzzinām, jo viņi ļoti laikus aizbrauc mācīties citviet pasaulē. Ja vecāku materiālais stāvoklis atļauj apmaksāt dārgas meistarklases un studijas, tad viņi to arī izmanto, un par viņiem plašāka sabiedrība uzzina vēlāk,» saka Guntis Kuzma.
Diriģents Guntis Kuzma šobrīd strādā Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, desmit gadu bijis Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga pirmā klarnete. Šobrīd viņš Latvijas Mūzikas akadēmijā ir Koka pūšaminstrumentu klases vadītājs, vienlaikus arī maģistrantūras students diriģēšanas klasē pie profesora Andra Vecumnieka. «Nenoniecinot to enerģiju, kas nāk no jau pieredzējušiem profesionāliem mūziķiem, jāatzīst, ka no jauniešiem plūst brīžiem pat nesavaldāma degsme. Iespējams, tas saistīts ar pieredzes trūkumu, bet - katrs no jauniešu orķestra mūziķiem vēlas sevi parādīt un pierādīt. Jauniešu orķestros vienmēr jūtams sacensības gars, un tas visam piešķiļ papildu uguni,» uzskata jaunais diriģents Guntis Kuzma. «Profesionālam mūziķim darbs orķestrī ir ikdiena, bet jaunietim, kas tikai formējas un meklē sevi, tā nav ne darbavieta, ne ikdiena, un tā ir būtiska atšķirība, ko nevar nepamanīt.
