Cēsis izsenis bijusi pilsēta ar augstu celtām mākslas un kultūras vērtībām un prasīgu publiku. Īstenojot centienus Cēsu puses un visa reģiona cilvēkiem piedāvāt augstvērtīgus profesionālās mākslas projektus, pašiem Cēsu kultūras dzīves virzītājiem strādāt kļūst arvien sarežģītāk – te vairs nav spēkā vecais labais teiciens: galvenais, lai notiek! Te ir svarīgi, lai labi notiek!
Jo augstvērtīgāks piedāvājums, jo augstākas prasības
Kopš atvērta Vidzemes koncertzāle Cēsis, pagājuši trīs gadi. Tas ir laiks, kad jau pilnīgi skaidri var apjaust, ko tās darbība ir devusi Cēsīm. Koncertzāles valdes loceklis Juris Žagars teic: «Paradoksālā kārtā ar darbošanos Cēsu koncertzālē esmu pats sev sarežģījis dzīvi, jo esmu viens no cilvēkiem, kas organizē arī ikgadējo Cēsu Mākslas festivālu. Ja senāk Cēsu Mākslas festivāls bija brīdis, kad Cēsīs vasarās varēja baudīt sevišķi intensīvu profesionālās mākslas programmu, tad tagad mūsu pašu Cēsu koncertzāle cauru gadu piedāvā lieliskus koncertus ar pasaules mēroga zvaigžņu piedalīšanos. Atrast ko īpašu vasarai, lai ieinteresētu izglītoto Cēsu publiku, kļūst arvien sarežģītāk, bet ne neiespējami. Atzīmēšu, ka mums pēdējos gados ir radusies konkurence - visur Latvijā vasarā kas notiek profesionālās mākslas un akadēmiskās mūzikas jomā, un labi notiek. Tā nu sanāk, ka asa konkurence gan ar apkārtnes, gan pašu koncertzāles projektiem rada nepieciešamību unikālākam un oriģinālam piedāvājumam vasarās. Tāpēc mums ir jāatrod kas savs un ļoti īpašs. Šogad Cēsu Mākslas festivāla lielākais notikums būs pasaulslavenā argentīniešu komponista Osvaldo Golihova operas Ainadamar koncertuzvedums ar spāniskiem ritmiem, flamenko afektiem un dramatisku stāstu par Federiko Garsiju Lorku un aktrisi Margaritu Širgu. Esam angažējuši šī žanra labākos solistus no ASV un Spānijas. Operas Ainadamar iestudējumi guvuši grandiozus panākumus ASV lielākajos opernamos, Austrālijā, Granādā, Madridē un nu gaida uz panākumiem Cēsīs, Pils parka estrādē, 5. augustā.»
Pašiem sava pastāvīgā publika
Lai gan koncertzāle Cēsis darbojas tikai trīs gadus, tai jau ir izveidojusies sava pastāvīgā publika, kas ir katras koncertzāles gods un lepnums. Juris Žagars uzskata, ka nav jau tā, ka publika trīs gadu laikā uzradās no nekurienes - tā jau šeit bija, vienīgi tagad tai ir iespējas regulāri apmeklēt akadēmiskās mūzikas koncertus savā koncertzālē. Vidzemnieki vienmēr bijuši prasīgi un augstu vērtējuši mākslas un kultūras vērtības. Faktiski ir tā, ka koncertzāli apmeklē gan tie paši cilvēki, kuri ir ilggadējie Mākslas festivāla apmeklētāji, gan vienlaikus klāt nākusi jauna publikas daļa. Tie ir gan Cēsu uzņēmēji, kam ir augstas prasības pret dzīves kvalitāti, gan «jaunie» cēsnieki, kas pēdējos gados pārvākušies šeit uz dzīvi, gan Vidzemes reģiona cilvēki, kuriem savukārt Cēsis ir tuvāk nekā Rīgas koncertzāles.
Cēsu koncertzāles apmeklētāju būtisku daļu veido arī Rīgas publika. Rīdzinieki uz Cēsīm brauc klausīties to, ko nepiedāvā Rīgas koncertzāles, un jāsaka, ka šādu projektu nav mazums, jo cēsnieki sev izvirzījuši augstas ambīcijas - te nereti jāskan tam, ko citur dzirdēt nevar. Žagars saka: «Mēs esam gatavi lielākiem izdevumiem, piepūlei un riskiem, ja Rīgā konkrētā programma netiek atskaņota. Tas ir veids, kā saglabāt savu unikalitāti un Cēsu koncertzālei lojālo publikas daļu. Turklāt mūsu zāles akustiskās īpašības un sevišķā aura mūziķu vidū ir ļoti iecienīta, mums nav grūti vienoties. Ir vēl viena Cēsu īpatnība - vieglās mūzikas producenti saka, ka uz Cēsīm ar nepārliecinošiem popmūzikas projektiem ir visai riskanti braukt, jo publika izlepusi un var nākties uzstāties pustukšā zālē. Tāpat kā latviešiem ir ieradums apmeklēt teātri, tā veidojas ieradums iet uz akadēmiskās mūzikas koncertiem, un par to milzu prieks.»
Aktīva kultūras un mākslas telpa ir neatņemams labas dzīves kvalitātes kritērijs, jo mūsdienu cilvēkam ir nepieciešama ne tikai fiziskā labsajūta - labs mājoklis, sakārtota infrastruktūra, izglītības pieejamība un droša vide, bet arī garīgās baudas, tostarp profesionālās mākslas pieejamība. Juris Žagars uzsver: «Nevar kultūras pieejamību aizstāt tikai ar amatiermākslas aktivitātēm, kā nereti slinkas pašvaldības dara. Nodrošināt iespēju līdzdarboties kādā amatiermākslas studijā, korī vai deju kolektīvā ir svarīga pašvaldības funkcija, ar ko Cēsu dome lieliski tiek galā. Taču kultūras pieejamība pilnā spektrā bez profesionālās mākslas regulāras klātbūtnes nemaz nevar būt. Mums ir paveicies, ka Cēsīs tiek domāts gan par amatiermākslu, gan profesionālās mākslas klātbūtni. Abas šīs jomas ir svarīgas!».
