Svētdien, 18. decembrī, Ceturtās adventes vakarā Rīgas Domā notiks koncerts, kurā izskanēs Georga Frīdriha Hendeļa oratorija Mesija. Šoreiz mūziķiem aicināts pievienoties ikviens, kas vēlas piedalīties atskaņojumā. Šis būs pirmais pasākums Latvijā jaunas tradīcijas – Sing Along (kopdziedāšanas) – sākšanā.
Kopdziedāšanas tradīcija aizsākusies 1974. gadā Londonā, kad kāds Kanādas inženieris pēc koncertu apmeklēšanas apjautis, ka pašam gribas būt dziedātājam Albertholā. Rezultātā viņš kopā ar draugiem noīrējis zāli, sarīkojis koncertu, kurā izvēlējušies dziedāt Hendeļa Mesiju. Šīs idejas iedzīvinātājs Latvijā ir Kanādas latvietis Mārtiņš Šmits, kurš jau daudzus gadus dzīvo Latvijā. Koncertā Rīgā piedalīsies solisti Evija Martinsone, Sergejs Jēgers, Mārtiņš Zvīgulis, Pauls Putniņš, Vidzemes kamerorķestris, kori Balsis, Aura, Monēta un DeCoro, diriģents Ints Teterovskis, bet ikviens skatītājs ir aicināts piedalīties atskaņojumā. «Koncertā varēs līdzdarboties visi - gan tie, kas vēlas atsvaidzināt savas nošu lasīšanas vai koros iegūtās kopdziedāšanas prasmes, gan tie, kas uz koncertu nāks baudīt pasaules mūzikas literatūras klasiku kā klausītāji. Sing Along jeb kopdziedāšana ir nebijis muzikāls piedzīvojums, kurš, cerams, iesakņosies arī pie mums,» uzskata projekta mākslinieciskais vadītājs, diriģents Ints Teterovskis. Ikviens, kas vēlas piedalīties šajā projektā kā dalībnieks, ne tikai kā klausītājs, aicināts lejuplādēt kopdziedāšanai paredzēto oratorijas fragmentu daļas projekta mājaslapā singalong.lv. Koncerta apmeklētāju izvietojums Rīgas Domā arī būs netipisks koncertam, bet raksturīgs korim - kopdziedāšanas dalībnieki dalīsies pa balss grupām: soprāni, alti, tenori un basi, bet ir paredzētas arī vietas tikai koncerta klausītājiem.
«Latvijā ir ļoti attīstītas kora dziedāšanas tradīcijas, bet galvenokārt tas ir a cappella dziedājums, turklāt koristiem nav nemaz tik daudz iespēju kopā ar orķestri atskaņot lielas formas darbus, jo, piemēram, Dziesmu svētkos notiek simfoniskās mūzikas koncerti, kuros diemžēl nevar piedalīties visi koristi, jo ir dažādi ierobežojumi, kas saistīti, teiksim, ar telpas lielumu. Daudzi koristi gribētu piedalīties lielas formu darbu atskaņošanā kopā ar orķestri, un šī ir laba iespēja to darīt,» atzīst Ints Teterovskis. Daudzviet pasaulē, kur šādi pasākumi notiek jau vairākus gadu desmitus, liela daļa no tiem, kas sākotnēji bija skatītāju rindās, nu jau pievienojušies izpildītājiem. «Toronto tieši šajā svētdienā jau 30. reizi būs analoģisks pasākums, to vadīs latviešu izcelsmes diriģents Ivars Tauriņš. Tas notiks zālē ar 3000 dalībnieku vietām, un visi būs dziedātāji. Mēs tikai sākam šo tradīciju, mēs gaidām ikvienu, kurš vēlas un uzdrīkstas dziedāt, un gaidām arī klausītājus, jo esmu pārliecināts, ka mums izdosies ne tikai interesants notikums, bet arī augstvērtīgi un skaisti pavadīts vakars lieliskas mūzikas pavadībā. Cerams, ka sanāks kopīgiem spēkiem uzburt Ziemassvētku sajūtu,» saka Ints Teterovskis. «Kori jau aktīvi mēģina, ceru, ka to ar notīm rokās dara šī koncerta apmeklētāji, kas jau iegādājušies biļetes attiecīgajā balss grupā, izdrukājuši notis un apgūst šo materiālu. Es pieņemtu, ka lielākais vairums to, kas piesakās dziedošo klausītāju pulkā, ir spējīgi ar šo nošu materiālu tikt galā, iespējams, paši kādreiz dziedājuši šo slaveno darbu. Hendeļa Mesijas izpildījums ir sarežģīts uzdevums arī profesionāliem izpildītājiem. Šoreiz izpildīsim 14 daļas, bet kopā ar dziedošajiem klausītājiem - piecas daļas.» Šobrīd rīkotāji lēš, ka solistu, orķestra, koru dalībnieku un dziedošo klausītāju kopskaits šogad varētu būt apmēram 450 cilvēku, bet Rīgas Domā kopumā ir ap 900 vietu. Vēl līdz sestdienai ikviens interesents var iegādāties tā saucamo dziedošā klausītāja vietu attiecīgajā balss grupā, bet svētdien būs pieejamas tikai klausītāju biļetes.
Šī projekta organizētājiem ir tālejoši mērķi - jau pavasarī iecerēts rīkot kopdziedāšanas pasākumu, kurā tiktu izpildīta latviešu vokāli instrumentālā mūzika. «Pieņemu, ka par to varētu būt vēl lielāka interese, jo repertuārs būs zināmāks. Jau šobrīd zināms, ka izpildīsim Jurjānu Andreja kantāti Tēvijai, jo man šķiet, ka tas ir latviešu kormūzikas skaņdarbs, ko daudzi esošie un bijušie koristi atzīst par sev vismīļāko.».
