2.lapa
Bijusī trimdas un izsūtījuma vieta
Murāno sala ir vieta ar senu vēsturi kopš Romas impērijas laikiem. Tiesa gan, par to maz kas liecina. Tūrisma ceļvežos tiek pieminēts, ka savulaik tā kļuvusi par trimdas vietu, kur nomitināt visādus kriminālistus un Venēcijā nežēlastībā kritušus ļautiņus. Tomēr tā visa ir sena vēsture ar sirmu bārdu. Murāno ir pasaulslavenā stikla rūpnīcu sala, un tiek uzsvērts, ka uz šejieni jābrauc skatīties izcilos stikla izstrādājumus. Eksperti gan piebilst, ja domājat kaut ko pirkt, nekautrējieties - prasiet sertifikātu sev saprotamā valodā. Acīmredzot nadzīgie ķīniešu meistari pa lēto prot atdarināt visu. Arī bez stikla rūpnīciņām un galerijām, kas te kā tūristu atrakcija ir ik uz stūra, Murāno salu vērts aplūkot, izejot pa to garākā pastaigā. Vieta skaista, arhitektūra interesanta, skati gleznaini. Iepirkties te, izņemot stiklu, nav ko, tomēr atcerieties, uz salas ir itin prāvs lielveikals. Tas atrodas netālu no Sv. Marijas baznīcas - viena no Murāno interesantākajiem apskates objektiem. (Tāpat kā Svētā Pētera baznīca ar Bellīni gleznām). Vēl viens no salas «vērts redzēt» ir oficiālais stikla muzejs, kurš atrodas Palazzo Giustinian. It kā jau apskatīt stiklu Murāno tūristus velk iekšā ik uz stūra, solot autentiskumu, unikalitāti un pārējo blabla, tomēr pastāv alternatīvais viedoklis, ka īstās Murāno stikla fabrikas pēc apmeklētājiem nealkstot, meistari rūpīgi sargājot sava darba noslēpumus un tas, ko varot redzēt, esot šovs, ar ko pelnīt sev iztiku. Droši vien, lai to saprastu, Murāno salā būtu vērts kādus gadiņus nodzīvot, tomēr diezin vai šī vieta ir tādas apbrīnas cienīga, lai to darītu.
Arno Jundze
Ja esat Venēcijā uz dažām dienām un gribat redzēt ko vairāk par ierasto pilsētas centru, ir vērts paņemt 48 stundu biļeti uz Citysightseeing Venezia. Sarkani krāsotie ekskursiju kuģīši riņķo no Sv. Lūcijas stacijas apkārtnes uz Sv. Marka laukumu, Lido salu un Murāno, skati ir burvīgi, bet kuģīši funkcionē pēc hop on - hop off principa - kāp ārā jebkurā pieturā un turpini braukt tālāk pēc vietas apskates. Vienīgi jāņem vērā kuģīšu saraksts, tie nekursē agri no rīta un vēlu vakaros. Biļetes uz 48 stundām vienam pieaugušajam maksā 27 eiro, bērniem no pieciem līdz piecpadsmit gadiem - 13 eiro. Lētāk nekā vaporetto.
Karstums, mūri, ēdiens
Protams, ka Venēcijā nedrīkst aizmirst pastkartītes - lielisko Sv. Marka laukumu un baziliku, dodžu pili, lieliskos muzejus, kanālus un citus jaukumus. Sv. Marka laukumu, ja vēlaties apmeklēt dodžu pili vai baziliku, ir vērts apciemot no rīta. Tūristi mēdz ilgi gulēt, rindas šajā laikā te nav tik lielas kā klasiskajās sastrēgumu stundās. Tūristu daudzumu pilsētas centrā ļoti ietekmē milzīgie kruīzkuģi. Ja to ir pilna osta, tad cilvēku ir krietni vairāk, ja milzīgās peldošās pilsētas dodas prom no Venēcijas, centrs kļūst jūtami tukšāks. Tad, kad pastkartīšu vietas apgūtas, ja ir laiks, es ieteiktu paskatīties arī pārējo pilsētu. Laba pastaigu vieta ir promenāde, kas sākas pie dodžu pils. Ja jūtat sevī sparu, aiziet var tālu. Ir vērts nogriezties Via Guseppe Garibaldi, kas ļoti atšķiras no klasiskās centra Venēcijas. Iela ir krodziņiem bagāta, tie ir nedaudz lētāki par centra ēstuvēm.
Apskates vērts ir rajons pie Sv. Lūcijas dzelzceļa stacijas, kas kartēs apzīmēts kā Cannaregio. Tā ziemeļu daļā atrodas visnotaļ interesantais ebreju geto. Pēc tūristu pilnā centra arī šī ir nedaudz cita Venēcija, vieta, kurā var meklēt lētākus krodziņus (mēģiniet tos, kuri piedāvā dārza terases, kanāla malā būs dārgāk, un garām braucošās laivas nodrošinās peldi jūsu kājām), nopirkt pasakaini garšīgus augļus, pie vēlmes iepirkties veikalos. Iespējams, atradīsiet pat kādu lielveikalu. Starp citu, ejot pa Rio Terà Lista di Spagna līdz Ponte di Rialto vai Sv. Marka laukumam, iespējams nonākt ātrāk, nekā līkumojot pa Santa Croce nebeidzamajiem mazo ieliņu labirintiem, kaut kartē tas izskatās krietni tuvāk. Ir vērts ieiet, piemēram, Sv. Jeremijas baznīcā, kur svētdienās dzied burvīgs baznīcas koris, apskatīt vēl virkni elegantu Cannaregio dievnamu.
