Tūrisms: TŪRISMS: Pāri slūžām. Cita Stokholma 4 komentāri
 
Tūrisms

TŪRISMS: Pāri slūžām. Cita Stokholma

 
Skatīt 10 bildes
VECĀKAIS laukums pilsētā ar ļoti skaistām, 15.–17. gadsimtā celtām ēkām, kurās šobrīd atrodas mazas kafejnīcas un veikaliņi. Laukuma centrā – pilsētas pumpis, no kura kādreiz tecēja avota ūdens, bet tagad – krāna ūdens, un kādreiz tik praktiskais objekts nu tiek izmantots kā strūklaka / Līga RUŠENIECE
VECĀKAIS laukums pilsētā ar ļoti skaistām, 15.–17. gadsimtā celtām ēkām, kurās šobrīd atrodas mazas kafejnīcas un veikaliņi. Laukuma centrā – pilsētas pumpis, no kura kādreiz tecēja avota ūdens, bet tagad – krāna ūdens, un kādreiz tik praktiskais objekts nu tiek izmantots kā strūklaka / Līga RUŠENIECE
SKATS uz pilsētu no kādreiz ne tik turīgās Sēdermanlande / F64
SĒDERMANLANDES ēku skurstenīši – savdabīga liecība tam, ka kādreiz šī pilsētas daļa bija strādnieku rajons, kurā vēl līdz pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem strādnieki mita komunālajos dzīvokļos, bet labierīcības bija kopīgas – gaiteņa galā. Protams, šobrīd te viss mainījies, un vietējie saka – ja gribas redzēt un izjust visstokholmiskāko pilsētas daļu, jādodas turp, kur viens no raksturojošiem elementiem ir multikulturālā vide. Kā zināms, apmēram 30 procenti no tiem, kas šobrīd dzīvo Stokholmas galvaspilsētā, nav dzimuši Zviedrijā. Tur neatrast lielveikalu ķēžu eksemplārus, bet mazus veikaliņus ar pašu saimnieku pie letes, tieši tāpat kā dažādās ēstuvēs / F64
SKAISTĀ baznīca ar mežģīņveida smaili jau sen nav baznīca, bet gan karaļu apbedījumu vieta. Gustavs Ādolfs II ir pirmais karalis, kas šajā baznīcā apglabāts, bet pēc viņa vēl daudzi. Pēdējais apbedījums – 1950. gadā, kad tur tika guldīts vairāk nekā 90 gadu nodzīvojušais Gustavs V / F64
TIEŠI pulksten 12.15 pie karaļa pils notiek sardzes maiņa, un šo iespaidīgo un arī laika ziņā ietilpīgo ceremoniju iecienījuši tūristi. Vērīgi ieskatoties, karaļa sardzē var saskatīt arī pa kādai daiļā dzimuma pārstāvei / F64
PILSĒTAS kļūst tik līdzīgas – ne tikai lielveikalu un dažādu ar ēdināšanu saistītu pakalpojumu ķēdes visur vienādas... / Līga RUŠENIECE
ŠAURĀKĀ iela Stokholmā – tikai 90 centimetrus plata iela, ar 32 pakāpieniem / Līga RUŠENIECE
VĀCU BAZNĪCA ilgu laiku ir bijusi kā robežšķirtne tai pilsētas daļai, kur viduslaikos dzīvoja galvenokārt vācieši. Mūsdienās tā ir slavena ar to, ka uz zvaniem var spēlēt gluži kā uz ērģelēm, turklāt tās mācītājs pat spēlē, tā teikt, «uz klausītāju vēlēšanos». Repertuārs – visdažādākais, pat no mūsdienu popmūzikas klasikas, ir skanējušas melodijas gan no Maikla Džeksona, gan Madonnas un citu mūziķu repertuāra. Vienu dziesmu gan mācītājs atteicies atskaņot – grupas AC/DC dziesmu Highway to Hell. Gribat dzirdēt? Dodieties turp trešdienās, pusdienlaikā / Līga RUŠENIECE
RŪNAKMENSuz kādas mājas gandrīz pamatiem atrasts, remontējot ēku, noņemot apmetumu. Kā zināms, ir tikai 24 rūnas, taču ar tām bijis pietiekami. Vikingu periods vēsturē nav bijis pārāk ilgs, vien nedaudz ilgāk par 250 gadiem, oficiāli tā beigas tiek datētas ar 1050. gadu, tāpēc daudz nekas nav saglabājies. Atrastais rūnakmens, kā to atšifrējuši speciālisti, pasūtīts par godu kāda Torstena dēla piedzimšanai. Valda uzskats, ka akmens uz pilsētu atvests no Uplandes, un, tā kā labi noderējis uz stūra esošas ēkas pamatiem, tad tā arī izmantots. Tas atrodas Stokholmas vecpilsētā, kur ēku celšana tiek datēta ar 12. gadsimta pašu sākumu / Līga RUŠENIECE
Ikvienā pilsētā ir kāds objekts, par kuru zina tūristi, bet nezina vietējie iedzīvotāji. Tāds noteikti ir dzelzs puisēns – tikai 15 centimetrus augsta skulptūriņa, kas novietota kādā vecpilsētas pagalmiņā. Ceļus ar rokām apskāvušais puisēns varot piepildīt jebkuru vēlēšanos, tikai viņam vajag paglaudīt galviņu, arī atstāt kādu naudiņu vai saldumu, lai gan tas nav obligāti, un arī pašam kaut ko darīt lietas labā, tad vēlēšanās piepildīsies. Puisēns tur atrodas jau kopš 1967. gada, tā autors ir Liss Eriksons, lai gan tas izveidots jau 1954. gadā. Šī vieta ļoti patīk bezpajumtniekiem, proti, tūristu atstātie ziedojumi, bet, ja viņi ziedojumus nepaņem, to izdara vietējā somu draudze, kuras pagalmiņā atrodas sapņainais puisēns, kas skatās zvaigznēs. Bieži vien puisēns tiek pie jaunas, īpaši viņam adītas cepurītes. Starp citu, somu baznīcas draudzē reizi mēnesī notiek dievkalpojumi arī Stokholmā mītošajiem latviešiem / Līga RUŠENIECE
 
TŪRISMS: Pāri slūžām. Cita Stokholma
1 / 10 Bildes 
 
 

Ja nu gadās dažas brīvas dienas un atpūtas ēdienkartē gribas kaut ko ierastu un labi zināmi, vienlaikus kaut ko neparastu, tad, iespējams, ir vērts izvēlēties braucienu ar prāmi uz Stokholmu. Tas ir gan ērts, gan finansiāli saprātīgs piedāvājums. «Pa Stokholmu nevar doties pa taisno, pa to ir jālīkumo,» saka gide, un, protams, viņai ir taisnība.

Pavasara rītā Stokholma ir drūma un pelēka, bet tas, ka saules nebūs un visa diena gaidāma vējaina, bija zināms jau Rīgā, tāpēc lēmums doties pilsētas apskatē, izmantojot autobusa ekskursiju, šķita vissaprātīgākais lēmums. Viena lieta ir ceļvežos lasāmais, cita lieta - vietējā stāstītais. Un ne tikai laika apstākļi bija kā viens no svarīgākajiem argumentiem, bet arī tas, ka nepilna diena pilsētā, kas izvietojusies uz 14 arhipelāgu salām, piedāvā gana daudz, lai radītu grūtības izvēlēties. Negribas sarežģīt, brīvdienas taču.

Brauciens pa pilsētu sākas no ostas, kur piestāj prāmis no Rīgas, un kas atvērta tikai šī gada sākumā, vecā atrodas apmēram 15 minūšu gājiena attālumā, un tas ir būtiski tiem, kas ceļojumus uz Stokholmu izmanto iepirkšanās kārei - tālu nav, bet atceļā var nokavēt. Runā, ka vecā osta tiks pielāgota kruīzu kuģiem, kas šai pilsētā ir vairāk nekā vērā ņemams biznesa segments.

Pirmais līkums tiek izmests pa tā saukto diplomātu pilsētiņu jeb ļoti kompaktu rajonu, kura ēkas celtas 1910.-1911. gadā, projektējuši tā laika labākie arhitekti. Nevar nepamanīt, ka tur koncentrējas nopietni šīs pasaules spēlētāji - skaistas villas, augsti žogi, kameras uz visiem stabiem... ASV, Turcijas, Lielbritānijas vēstniecības...

Otrais līkums pa tā saukto zvēru salu, kas savu nosaukumu ieguvusi no karaliskās ģimenes pirms daudziem gadsimtiem īstenotās iekāres - dzīvesvietas tuvumā ierīkot medību zonu. Zvēru šajā salā vairs nav, toties ir daudz tūristu, jo te ir izvietoti ļoti daudzi muzeji. Protams, bērniem viens no svarīgākajiem ir Astridas Lindgrēnes muzejs, bet tikpat interesants ir blakus esošais Vāsas muzejs. Muzeja vienīgais eksponāts - karaliskais karakuģis Vāsa, kas apgāzās Stokholmas ostā 1628. gada 10. augustā, kad bija nobraucis tikai 1300 metrus, rāmā laikā. «Latvieši arī iesaistīti šajā stāstā.

1623. gadā, kad karalis Gustavs Ādolfs II brauca Rīgu iekarot, pie Kolkas raga vētras laikā nogrima 10 no viņa 25 buriniekiem, tika pasūtīti jauni. Pēc kāda laika Rīga un Vidzeme, visa tagadējā Igaunija nonāca zem zviedriem, Zviedrija kļuva par lielvaru, un, protams, viņiem to vajadzēja reklamēt visā pasaulē, tas tika darīts ar buriniekiem. Uztaisīja pasaulē lielāko, skaistāko un varenāko burinieku, un tik varens kuģis nogrima visu acu priekšā par kaunu zviedriem... Protams, tagad tas pārvērsts triumfā - uztaisot muzeju, kas ir viens no apmeklētākajiem visā valstī,» saka gide Vita Viktorsone. Turpat blakus atrodas Modernās vēstures muzejs, kurā tiek stāstīts par vēsturi no karaļa Vāsas valdīšanas sākuma, tas ir - no 16. gadsimta sākuma. Jo tiek uzskatīts, ka tieši viņš modernizēja Zviedriju. Bioloģijas muzejs, Spirta jeb vodkas muzejs, Ūdens muzejs, karuseļi... Muzeji stājas rindā, turpat arī grupas ABBA muzejs, aprīļa beigās būs arī vikingu muzejs. Nudien, par izdomas trūkumu muzeju veidotāji nevar sūdzēties, arī dislokācijas vieta lieliska - ja reiz tūristi atnāk, tad ieiet arī tādā muzejā, par kuru iepriekš pat nav zinājuši. Starp citu, viens no apmeklētākajiem muzejiem tomēr ir Skansens jeb brīvdabas muzejs - pirmais pasaulē, dibināts 1891. gadā, pēc tā parauga veidots arī mūsu Brīvdabas muzejs, kas var lepoties ar numur divi godu. Tagad zviedri priecīgi, ka pirms gandrīz gadsimta atradās kāds uzņēmīgs skolotājs ar noslieci uz kolekcionēšanu, kuram bija arī lielas pārliecināšanas spējas - viņam izdevās pilsētas varas vīriem iestāstīt, ka tieši viņa kolekcija ir īpaša muzeja vērta. Un labi, ka tā, jo tieši tajā laikā cilvēki no laukiem masveidā pārcēlās uz pilsētu, pametot savu iedzīvi kā nevajadzīgu. Uz muzeju pārvestas apmēram 150 dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas.

Tiem, kas patiešām grib redzēt citu Stokholmu, ir jādodas uz Sēdermanlandi - pilsētas rajonu, kurā dzīvo apmēram desmitā daļa no 900 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju. Stokholma gan ir cieši saplūdusi ar piepilsētām, un tā ir lielā Stokholma ar piepilsētām - divi miljoni iedzīvotāju. Jaunākie dati šī gada janvārī apliecina, ka valstī šobrīd dzīvo 10 miljoni. Pa ceļam uz kādreiz nabadzīgu iedzīvotāju apdzīvoto salu, jāuzmet aci slūžām, kuras gan šobrīd tiek remontētas, un tas turpināsies vēl gadus 20. Vecās, kas celtas 1935. gadā, savu laiku nokalpojušas. Šī ir stratēģiski svarīga vieta pilsētai, kurā nav upju, bet ir ezers - nedaudz augstāks par jūras līmeni. Viens no slūžu galvenajiem uzdevumiem - savienot pilsētas centru ar pilsētas lielāko salu.

Sēdermanlande ir bijis nabadzīgo rajons, tieši uz salas radās pirmās fabrikas un manufaktūras, vēl pagājušā gadsimta 60. gados tur galvenokārt bija komunālie dzīvokļi, labierīcības - gaiteņa galā. «Tad pie varas nāca sociāldemokrātu partija, notika milzīgas sociālas pārmaiņas, cēla «tautas māju», bija nopietns nodokļu regulācijas laiks, kad zviedriem bija augstākie nodokļi pasaulē, kad bagātnieki muka no valsts, nabadzīgie dzīvoja uz pabalstiem. Vēl liela lieta - sāka strādāt sievietes, un tas daudz ko mainīja - ģimenē bija divas algas, varēja atļauties veļas mašīnas, putekļu sūcējus, un tas arī sākums līdztiesībai. Laiki mainījušies - nu jau jāmaksā arī par skatu, kas te paveras,» saka gide.

Sēdermanlande ir 28 metrus virs jūras līmeņa, laba vieta pastaigām, ar daudziem skatu laukumiem un skaistu panorāmu uz visu pilsētu. Visstokholmiskāka pilsētas daļa, bet nav daudz tūristu. Pilsētas raksturs visvairāk atklājas šeit, te dzīvo visparastākie pilsētnieki, mūsdienās pilsētu centri izlīdzinās, pielāgojas tūristiem.

Šeit daudznacionālisms manifestējas labā nozīmē - šeit ir pilsētā vislielākā kafejnīcu, krogu un ēstuvju koncentrācija. Suši, kebabi, indiešu, itāļu ēstuves.... Pēdējā laikā topā ir vjetnamiešu ēdieni. Te atklāta pirmā mošeja pilsētā. Nav lielo ķēžu veikalu, ir mazie īpašnieku veikaliņi, ir kleitu bibliotēka.

To, ka zviedri māk daudz ko pārvērst naudā, neviļus apliecina arī tas, ka tieši par šo rajonu izdotas īpašas kartes - pa grupas ABBA vietām, pa grāmatas Millenium notikumu vietām. Tieši šajā rajonā savulaik mituši grupas mūziķi, te dzīvojis arī Stīgs Lāršons, te uzrakstījis savu triloģiju, iesniedzis publicēšanai, bet pats nav sagaidījis triloģijas panākumus. «Šobrīd daudzi raksta grāmatas, īpaši sievietes, viņām ir visasiņainākie romāni,» zina teikt gide.



Komentāri [4]
#
Sensācija 23.marts 2017 10:44 atbildēt
Atklājums vēsturē! Rīga padodas zviedriem 1621. gadā, bet izrādās, ka "1623. gadā, kad karalis Gustavs Ādolfs II brauca Rīgu iekarot,"
 
#
inne 22.marts 2017 17:25 atbildēt
Tieši tā, Södermalm! Södermanland ir lēne, kas sākas apmēram 65 km no Stokholmas.
 
#
Maris 20.marts 2017 11:43 atbildēt
"Zvēru šajā salā vairs nav".
Tas gan nebūs tiesa. Brīvdabas zvēru varbūt arī nav, bet Skansenā var apskatīt gan bizoņus un pērtiķus, gan lāčus, vilkus, ziemeļbriežus, un daudzus citus Zviedrijā dzīvojošus zvērus.
Skansena akvarijā arī čūskas, papagaiļus, un krokodilus.
 
#
Ieva 18.marts 2017 15:17 atbildēt
Södermalm, cien. autore.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers