Latvija piekto reizi piedalīsies vienā no nozīmīgākajiem arhitektūras notikumiem pasaulē – 13. starptautiskajā arhitektūras biennālē Venēcijā. Latvijas ekspozīcija Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā liks domāt par arhitekta iekšējās brīvības un atbildības saistību, arhitektūru kā personīgu pārdzīvojumu un sociālu parādību. Instalācija piedāvās ieskatu Rīgas centrālās – Brīvības – ielas iekšpagalmos, kā arī skatītāja un apkārtējās vides – Venēcijas – spoguļa atspīdumā. Latvijas ekspozīcija Svētā Cakārija laukumā būs skatāma no 29. augusta līdz 25. novembrim.
Kā notikumam veltītajā preses konferencē uzsvēra Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs un Latvijas ekspozīcijas komisārs, arhitekts Andris Kronbergs, «mūsdienās, kad arhitektūra vairs nav tikai māju būvēšana, bet sociāli nozīmīga darbība, kas pārveido pasauli un cilvēku prātus, Venēcijas biennāle ir viens no svarīgākajiem pasākumiem arhitektūras vidē».
Konkursa kārtībā Latvijas ekspozīcijas veidošana šogad uzticēta gados jaunu cilvēku komandai – radošajai grupa Other Side Studio (Helvijs Savickis, Kristaps Kleinbergs, Edgars Rožkalns, Austra Stupele un Aksels Bruks) sadarbībā ar arhitekti Līgu Apini, kuratori Ievu Kulakovu un līdzkuratoru Andri Brinkmani. «Viņu piedāvātā Rīgas un Venēcijas saspēle šķita asprātīgākā, vienkāršākā, racionālākā un piemērotākā ideja,» secināja A. Kronbergs.
Starptautiskās arhitektūras biennāles tēma šogad ir Kopīgs pamats. To gada sākumā izziņoja jaunais izstādes kurators Deivids Čiperfīlds, aicinot iesniegt projektus, kas «piedāvā nopietnu skatījumu uz ēku radīto telpu nozīmi – politisko un sociālo, kā arī aplūkotu publiskās telpas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir arhitektūra». Savā uzrunā viņš skaidroja: «Es negribētu, lai arhitektūras tēmas pazustu socioloģisko, psiholoģisko un māksliniecisku spekulāciju jūklī, tā vietā vajadzētu mēģināt veidot konkrētu ieguldījumu, ko arhitektūra var dot, nosakot pilsētas kopīgo pamatu. Šī tēma izvēlēta apzināti kā protests pret arhitektūras tēlu, kad atsevišķu talantīgu arhitektu galvās rodas pilnīgi pabeigti projekti, kas pašlaik tiek plaši popularizēts medijos.»
Latvijas piedāvātais daudzslāņainais vēstījums lieliski iekļaujas šajā koncepcijā, aicinot būt vērīgiem gan pret ārtelpu, gan savu iekšējo pasauli. Iepriekšējā – 2010. gada – biennālē Latvija nepiedalījās, tālab Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters uzsvēra tās dalības nozīmi šogad: «Arhitektūras vidē Venēcijas biennāle ir salīdzināma ar olimpiskajām spēlēm. Kaimiņi igauņi pūlas, lai padarītu savu arhitektūru eksportspējīgu, un tā varētu būt arī viena no mūsu ambīcijām. Piedaloties arhitektūras biennālē, tiekam iesaistīti pasaules apritē.»
Svarīgi, ka Latvijas ekspozīcijā Rīga tiks prezentēta arī kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Kopumā 13. starptautiskajā arhitektūras biennālē būs skatāmi 65 projekti, kurus veidojuši dalībnieki no dažādām valstīm, tai skaitā ASV, Albānijas, Beļģijas, Ķīnas, Dānijas, Igaunijas, Grieķijas, Vācijas, Itālijas. Venēcijas starptautiskā arhitektūras biennāle kā atsevišķs notikums norisinās kopš 1980. gada. Pirms tam tika organizēta starptautiska arhitektūras izstāde Venēcijas mākslas biennāles laikā.
