Starptautiskais folkloras festivāls Baltica šogad svin 25. jubileju un Latvijā norisināsies jau devīto reizi, pulcējot rekordlielu dalībnieku skaitu – 173 pašmāju folkloras ansambļus un kopas, sešus ārzemju latviešu kolektīvus, kā arī viesus no citām valstīm. Vērienīgā programmā no rītdienas līdz 9. jūlijam tiks piedāvāti koncerti, stāstnieku vakari, meistardarbnīcas, kino programma, izstādes, kā arī diskusija par nemateriālo kultūras mantojumu un, protams, festivāla gājiens.
Esot ceļā
Festivāls Baltica 25 gadu laikā kļuvis par Baltijas tautām ļoti nozīmīgu folkloras notikumu. Tas popularizē un saglabā tradicionālo kultūru visdažādākajās izpausmēs – dziesmās, instrumentālajā mūzikā, stāstījumos, rotaļās, dejās, kā arī tautas lietišķajā mākslā, amatniecībā un citās. Kopš 1987. gada festivāls katru gadu pēc kārtas notiek Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā. Baltica producents Andris Kapusts uzsver, ka tas kļuvis par nozīmīgāko folkloras notikumu Latvijā uzreiz aiz Dziesmu un Deju svētkiem. Pirmajā Latvijā notikušajā festivālā piedalījās 28 pašmāju ansambļi, otrajā – 62, pagājušajā festivālā 2009. gadā – 137 kolektīvi, bet šogad jau 173. «Tradicionālā kultūra ir vērtība, kas labi konvertējama starptautiski, vēl jo vairāk tāpēc, ka mums Latvijā labāk nekā citur, īpaši salīdzinot ar Rietumeiropu, saglabājusies tradicionālā māksla. Tālab festivāla Baltica galvenā jēga ir apliecināt, ka mēs joprojām varam un mums ir, ko teikt – šajā gadījumā dziedāt, dejot, atjaunojot garīgo spēku caur dziesmu un rituālu,» spriež literatūrzinātniece Janīna Kursīte.
Šoreiz festivāla tēma ir ceļš, ko var interpretēt gan kā cilvēka dzīves gājumu, gan dabas parādību ritmu, gan garīgo ceļu pašam sevī un savas tautas mantojumā. «Ticu, ka mēs būsim stiprie, ne vārguļi, kas par visu šaubās, raugās uz citām pusēm, kur ko pārņemt, no sava neņemot aiz šaubām, vai citi sapratīs, novērtēs, atzīs. Festivāla tēma – ceļš – ir ļoti veiksmīgi izraudzīta. Pašreiz kā tauta, kā valsts esam ceļā. Esot ceļā, ir jātic ceļa mērķim,» viņa uzskata.
Ne tikai Rīgā
Festivāla Baltica producents šogad aicina nepalaist garām gājienu, kas 6. jūlijā pulksten 21 notiks maršrutā Vērmanes dārzs–Brīvības piemineklis–Akmens tilts–AB dambis, kur pulksten 22 sāksies Uguns zīmju rituāls. Kā festivāla galveno jaunumu producents min atsevišķos vīru un sievu koncertus – 7. jūlijā Deviņvīruspēks Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē pulksten 18 un Mēnesnīca Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā pulksten 21. Visa programma atrodama mājaslapā www.festivalbaltica.com.
Festivāls norisināsies ne tikai Rīgas centrā un priekšpilsētās, bet arī Ķekavā, Ikšķilē, Turaidā, Barkavā, Cesvainē, Ērgļos, Koknesē, Ļaudonā un Madonā. Jau šodien pulksten 15 Eiropas Savienības mājā notiks diskusija Nemateriālā kultūras mantojuma pienesums nacionālajai attīstībai un izaugsmei – kultūra attīstības izrāvienam, savukārt vakarā Lielajā ģildē ar viesiem no Lietuvas un Igaunijas gaidāms Baltijas vakars Festivālam Baltica – 25.
Kino, stāsti un izstādes
Sākot no rītdienas, visu festivāla laiku Vērmanes dārzā būs festivāla sēta ar meistardarbnīcām, gadatirgu, ārvalstu un pašmāju grupu koncertiem. Piektdien pulksten 14 kinoteātrī Splendid Palace gaidāms Baltica 2012 Dižkoncerts ar ciemiņiem no ASV, Bulgārijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas un Zviedrijas. Sestdien turpat tiks piedāvāta Baltica kinofestivāla filmu programma. Gan piektdien, gan sestdien Birojnīcā Berga bazārā viesosies pašmāju un ārvalstu stāstnieki.
Līdztekus daudzām koncertprogrammām apskatāmas arī festivāla tematikai veltītas izstādes – līdz 9. jūlijam Latviešu tautas lietišķās mākslas savienības 10 gadu jubilejas izstāde Māksla un amatniecība Rīgas Svētā Pētera baznīcā un līdz 5. augustam Baltijas valstu tautas lietišķās mākslas izstāde Vainags Rīgas Mākslas telpā. Savukārt festivāla noslēgums gaidāms Madonas estrādē 9. jūlijā pulksten 18.
