No 15. novembra “The Sound Poets” varēs satikt astoņās koncertvietās, uz kurām grupu dosies ar akustisko koncertprogrammu “Pie vienas uguns”. Lai gan nosaukums tāds pats kā pavasara tūrei, tomēr šī nedaudz atšķirsies, turklāt vēl kāda nianse – koncertā izskanējušās dziesmu akustiskās versijas būs iespēja… paņemt līdzi uz mājām. Proti, izdots akustiskais albums ar duci dziesmām, kas jau ir klausāms straumēšanas platformās, savukārt pie tā fiziskā formāta pirmie tiks klāt tieši koncertu apmeklētāji.
Šis ir “soundpoētu” piektais studijas albums, tajā iekļauta dziesmu izlase īpaši radītā akustiskajā aranžējumā. Albums ierakstīts 2023. gada vasarā un rudenī Latvijas Radio 1. studijā un grupas studijā. Ieraksta režisors - Krišjānis Geidāns, māsteringa un miksa inženieris - Gatis Zaķis. Jaunās aranžijas, kā jau ierasts, radījuši paši grupas dalībnieki.
“Akustiskās programmas ir kļuvušas par mūsu otro identitāti, ir cilvēki, kas gaida tieši tās,” skaidro “soundpoētu” līderis Jānis Aišpurs. “Ne reizi vien pēc akustiskajiem koncertiem esam saņēmuši jautājumus, kur paklausīties tieši šo vai citu dziesmas versiju. Tāpēc spriedām, ka šos jautājumus un aranžijas nevar atstāt bez uzmanības un nolēmām, ka izveidosim mums mīļu visu iepriekšējo akustisko tūru dziesmu izlasi.” Uzreiz atbildot uz daudzus droši vien interesējošo jautājumu - jā, jā, ir te arī “Kalniem pāri” versija…
Akustiskās koncertsērijas “Pie vienas uguns” gaitas 15. novembrī atsāksies Ogres novada Kultūras centrā, 19. novembrī turpināsies koncertzālē “Cēsis”, bet tālāk - 22. novembrī Kultūras centrs “Ulbrokas Pērle”, 25. novembrī Limbažu Kultūras nams, 1. decembrī Talsu Tautas nams, 2. decembrī Slampes Kultūras pils, 9. decembrī Kuldīgas kultūras centrs un 10. decembrī Bauskas Kultūras centrs.
PAR. Katrā “The Sound Poets” albumā ir pa kādam superīgam gabalam, tāpēc šāds dziesmu apkopojums ir visnotaļ vērtīgs. Turklāt dīvainā kārtā vairāki sen zināmo dziesmu aranžējumi klusinātajās akustiskajās versijās skan pat interesantāk, piemēram, “Rituāls” un “No sevis vairs nav bail”, arī “Es paceļu karogu” un “Skaistais gadsimts”. Kronis visam - Undīne Balode. Viņas čells vienmēr skanējis dievīgi, bet šādās versijās to var saklausīt īpaši labi.
Jāpiekrīt Aišpuram par otro identitāti, turklāt to varētu pat transformēt par pirmo, jo kā relatīva poproka grupa “The Sound Poets” izklausās diezgan slābani, akustiskajā versijā ir pat labāk.
PRET. Neskatoties uz rūpīgo dziesmu atlasi, arī šādā izlasē iezagušies pa dažiem garlaicīgiem un neuzrunājošiem gabaliem, bet kopējā programmā koncertos tie droši ielīmēsies. Savukārt kādām pāris dziesmām akustiskās versijas tomēr nepiestāv, un spilgtākais negatīvais piemērs šajā sarakstā ir viena no visu laiku labākajām “The Sound Poets” dziesmām “Ezers, salas, putni”.
