Šīs nedēļas nogalē atkal visi ceļi vedīs uz Bausku – tur 3. un 4. jūlijā risināsies tradicionālais kantrimūzikas festivāls. Šogad ar vareniem trumpjiem azotē uzstāsies Tī Grems Brauns, bet nebūs šlāgeristu.
Bēg no dziesmu svētkiem
Pirmoreiz kantrimūzikas festivāls Bauskā notika 1999. gadā, šogad tas risināsies jau 17. reizi. «Spānijā ir tāds Dons Himeness, viņš ir Eiropas kantrimūzikas asociācijas šefs – viņš lielākoties apseko radiostacijas un pēta, kuras Eiropas un ārzemju grupas visaugstāk tajās kotējas. Viņš jau pēc kāda desmitā mūsu gada teica – baigie malači, viens no festivāliem, kas regulāri notiek un kur regulāri piedalās augstas klases mākslinieki!» palepojas Country Bauska ciltstēvs Uldis Ozoliņš. Rīkotājiem ir daudz, ar ko lepoties – pirmais un vienīgais kantrimūzikas festivāls, apskaužama ilggadība utt. «Mēs bijām pirmie, kas iekārtoja telšu pilsētiņu – pirms tam nevienā festivālā šāda prakse vēl netika piekopta. Nošpikojām šādu mazo Vudstoku, un pērn jau pļaviņā bija pāri par 400 teltīm!»
Ierasts, ka apmeklētāju skaits vidēji esot 3000 – 5000 cilvēku vakarā. «Kad 2009. gadā spēlēja Bellamy Brothers, tajā vakarā saskrēja ap desmit tūkstoši, savukārt uz Asleep At The Wheel, kas ir neapšaubāmi labāka grupa, deviņu Grammy īpašniece, mēs piedzīvojām kritienu. Taču toreiz mēs neveiksmīgi salikāmies kopā ar skolēnu dziesmu svētkiem. Tāpēc šoreiz no tiem mūkam, jo parasti festivāls notiek jūlija otrās nedēļas nogalē. Tie, kas apmeklē kultūras pasākumus, tajā dziesmu svētku nedēļā uz Bausku nebrauktu, par to mēs reiz jau pārliecinājāmies – tā sauktie aktīvie cilvēki dodas ar saviem bērniem uz šiem koncertiem, uz kuriem bieži vien tiek dalītas biļetes utt. Protams, pastāv risks – ir slikti, ka tikko bija Jāņi, algas dienas arī tikai pēc nedēļas.»
Palīdz draugu būšana
Lielākais šā gada festivāla trumpis ir amerikānis Tī Grems Brauns (T. Graham Brown), īstajā vārdā Entonijs Grems Brauns, par kuru Uldis sāka slavas dziesmas dziedāt jau pērn oktobrī – uz Bausku braukšot varen labs mākslinieks. «Rīgā varēja dabūt viņa diskus, kad Latvijas Radio 2 vadīju kantrimūzikas raidījumus, tiem kaut kā pievērsu uzmanību. Tajā laikā mani ļoti uzrunāja dziesma Wine Into Water, kas savulaik atzīta par gada labāko kantrimūzikas balādi, taču pirms tam viņam bija trīs dziesmas, kas ierindojās Billboard kantrimūzikas topa pirmajā vietā: Hell And High Water. Don’t Go To Strangers un Darlene. Taču viens ir tas, ko raksta par konkrēto mūziķi citi, piemēram, Teilore Svifta arī ir ļoti populāra, bet viņa mani galīgi neuzrunā, taču otrs to redzēt pašam. Kādā koncertā Amerikā man tas izdevās – majestātiska uzstāšanās, fantastiska balss, himniskas dziesmas, tīri vai skudras skrēja pa muguru! Aizkulisēs preses centrā varēju ar Entoniju arī mazliet aprunāties, taču pat necerēju, ka kādreiz varētu aicināt uzstāties pie mums. Taču pagājušajā gadā Bauskā uzstājās amerikāņu dziedātājs Billijs Jeitss, pēc koncerta ieminējos, ka man ļoti patīk Tī Grems Brauns. Jeitss saka – jā, viņš man baigi labais čoms, aizbraukšu mājās un aprunāšos ar viņu, varbūt kaut ko varam sarunāt! Un – jā, pēc nedēļas viņš man zvana un saka, ka Entonijs piekritis! Viņam gan bail lidot, viņš reti kad kaut kur pārvietojas ārpus Amerikas, taču es uzzināju, ka pirms gada Brauns bijis uz kādu festivālu Austrijā – tas deva cerības, ka viņš varētu ierasties arī pie mums.»
Tī Grema Brauna ziedu laiki gan bija 80. gadu otrajā pusē, bet pēc tam viņš pievērsās ilgstošai alkohola maitāšanai un šajā laikā praktiski neko nedarīja. Nu viņš ir atgriezies pie muzicēšanas un pērn pat izdots albums. Dabūt šo mūziķi uz šejieni nav bijis viegli, jo ap Jaungadu cīņā ar visai netīriem paņēmieniem iesaistījies kāds nīderlandiešu producents, kurš Tī Gremu gribējis noalgot uz vairākiem koncertiem Eiropā un tādējādi labi nopelnīt, taču viss beidzies latviešiem veiksmīgi. Brauna programmā būs visi labākie gabali, tostarp arī minētās trīs topa dziesmas, bet pavadošais sastāvs būs JukeBox mūziķi plus saksofonists Zintis Žvarts – Brauns esot jau laikus atsūtījis notis un arī savus ierakstus, lai vīri var apgūt viņa repertuāru.
Interesants piedāvājums
Tī Grems Brauns uzstāsies sestdien, bet piektdien hedlaineru funkcijas pildīs divas ārzemju brigādes. «Horvātu Crooks & Straights ir ļoti augstās vietās Eiropas kantrimūzikas tabulās – nekā gan īpaša, taču visumā labs meiteņu duets, tā nav vienkārši tikai festivāla ģeogrāfijas paplašināšana. Mūsu mūziķi varēs paskatīties un novērtēt, kāpēc viņas ir šajos Eiropas topos, bet mēs neesam,» skaidro Uldis. «Savukārt itāļu Ukus In Fabula – četri jautri un smaidīgi itāļi ar mazām ukulelēm, komiķi, tas ir cirks uz skatuves. Viņi var spēlēt visu ko, sākot no kantri līdz pat Smoke On The Water vai Pink Floyd repertuāram. Uzstāšanās ir kā teātris, kā lieliska komēdija.»
Jāpiebilst, ka dota iespēja arī mūsējiem – festivāla debitanti Flame & The Rolltones uzstāsies sestdien, tieši pirms Brauna. Starp citu, Uldis oktobrī bija ielūgts uz Ata Zviedra jeb Flame komandas debijas diska Road Trip prezentāciju – tobrīd viņš Neatkarīgās apskatniekam nebūt nepauda lielu sajūsmu par dzirdēto... «Kad mēs ar tevi runājām, koncerts vēl bija tikai pusē, bet pēc tam mājās paklausījos viņu ierakstus, tad man bija iespēja šo grupu paklausīties vēl divas reizes, un mani viņi ļoti uzrunāja,» kā taisnojoties saka Uldis. «Neesmu iedziļinājies, kāda katram ir muzikālā izglītība, taču viņi spēlē gana tīri, Latvijai tas ir augsts līmenis! Turklāt man vispār patīk šis americana stils, tas ir ļoti atspirdzinošs.» Interesanti, ka no latviešiem Country Bauska dalībnieku sastāva nav Apvedceļa un vēl dažu brigāžu, kuru esamība šajā pasākumā bija kļuvusi teju vai stacionāra. «Ja apskatīsi festivāla dalībnieku sarakstu, redzēsi, ka šlāgera te praktiski vispār nav – ja nu vienīgi Klaidonis. Mēs tuvojamies tam, lai būtu pilnībā prom no šlāgera. Uz Bausku mēdz braukt arī dažādi ārzemju producenti, menedžeri un žurnālisti, kuri pēc tam nāk aprunāties, dibināt kontaktus. Ja viņi uz skatuves ierauga kaut kādu šlāgeransamblīti, tad kož pirkstos un prasa sev, kāpēc vispār uz šejieni atbraukuši. Ja viņi redz, ka te spēlē rolltoni, Aivars Birzmalis, Pits Andersons, JukeBox un tamlīdzīgi mūziķi, tad vērtējums par mūsu festivālu un Latvijas mūziku ir daudz cildinošāks. Gribas, lai būtu līmenis, lai atbraucēji redz, ka te prot spēlēt un te viss ir nopietni. Ar šo festivālu būtībā šlāgerim ir pateikts čau!,» strikti nosaka Uldis Ozoliņš.
