2017. gada oskaroto filmu izlase
Mēnessgaisma (Moonlight)
3 Oskara balvas - gada labākā filma, labākais adaptētais scenārijs, labākais aktieris otrā plāna lomā - Maheršala Ali
Mēnessgaisma aizkustina publiku ar negaidīti emocionālu drāmu par zēnu, kura bērnību apzīmogojuši narkotiku atkarībā iestiguši pieaugušie. Filma seko bērna pieaugšanai no iebaidīta puišeļa līdz jaunekļa pirmajiem sevis aizstāvēšanas kautiņiem un nobrieduša vīrieša vairs neapspriežamajām sociālajām, kriminālajām un seksuālajām izvēlēm. Tik skaudrus stāstus par deklasētu vidi, kurā valda fiziska un garīga vardarbība, Holivudas filmas līdz šim bija atstājušas vai nu žanra kino filmām - krimināliem trilleriem, kuros vairums noziedzīgo puišu ir melnie... vai arī brutālām komēdijām, kur labie un sliktie visbiežāk atšķiras jau pēc ārējām pazīmēm. Mēnesgaisma ir cilvēcisks stāsts par pasauli, kuras izdzīvošanas likumus labāk nesaprast un kur cilvēka dvēselei nav ādas krāsas. Filmas režisors Berijs Dženkins un viņa radošā komanda rāda amerikāņu dzīvi, kurā par vērtībām, statusu sabiedrībā un glamūru liecina, piemēram,... zobu zelta kronīši un rētas uz sejas. Tā nav tā Amerika, par kuras esamību kaut ko var uzzināt glancētajos žurnālos. Taču šeit no maziem klusiem puikiņām izaug cilvēki, kuri vai nu iet bojā, vai liktenis viņus norūda. Filmas varoņiem piemīt harisma, cilvēciska pašcieņa un savi ideāli, pat neskatoties uz to, ka viņi, visticamāk, nekad no šīs vides neizrausies.
La La Land. Kalifornijas sapņi (La La Land)
6 Oskara balvas - labākais režisors -Deimians Šazels, labākā aktrise - Emma Stouna, labākais operators, labākais oriģinālais skaņu celiņš, labākā oriģinālā dziesma, labākais inscenējums
Kino mūzikls, kura žanra vieglums ļauj izturēties pret to kā pret spēli ar kino vēstures citātiem, nepazaudējot tagadni un cerot uz nākotni. Filma, kas uztur mītu par amerikāņu sapni, kaut arī tam vairs nepiemīt XX gadsimta 30. gadu bezrūpība, 40. gadu naivā bravūra, 50. gadu romantika, 60. gadu dumpinieciskums un 70. gadu atļaušanās... Gandrīz banālais stāsts par meiteni no kafejnīcas, kura cer kļūt par Holivudas kino zvaigzni, un puisi, kurš labi spēlē džezu klubiņos. Viņi ir iemīlējušies, dzīve sola un sola lielo likteņa laimestu, bet ikdienas rutīna ievelk savos tīmekļos... Jauns šajā muzikālajā stāstā ir tikai tas, ka robežas starp laikmetiem un gadsimtiem līdzinās akvarelim, kur veidojas varavīksnes krāsu nianses. Melodramatisms iegūst smeldzi, moderniem tērpiem piemīt retro sajūta, sastrēgumā uz šosejas dejo un dzied visi, un tas šajā mūzikla audumā ir tik pašsaprotami kā elpot. Nebeidzamas deju stundas Emmai Stounai ļauj virpuļot, bet pusgadu ilgušās klavierspēles privātstundas Raienu Goslingu, gandrīz ticami, padarījušas par džeza virtuozu. Holivudai ir savi nacionālie žanri, bez kuriem šī kino industrija nespētu sevi attaisnot un nespētu sevi uzturēt. Mūzikls ir viens no skaistākajiem un pozitīvākajiem kino piedzīvojumiem, kur viens 21. gadsimta darbaholiķis, kuru dzīve tomēr padarījusi par klerku vai taksistu, var vēlēties paslēpties kinozālē Losandželosā. Un sapņot par dzīvi saules pielietās krāsās, liriskās melodijās un mīlestības eiforija nav liegta arī Latvijā.
Mančestra pie jūras
(Manchester By the Sea)
2 Oskara balvas - labākais aktieris - Keisijs Aflekss, labākais oriģinālais scenārijs
Stāsts ar savu cilvēcisko trauslumu, dziļumu un smagumu reabilitē psiholoģiskā kino spēku Holivudā. Brāļa nāve liek atgriezties dzimtajā pilsētā un atcerēties to, ko vīrietim ap četrdesmit gribas vismazāk. Brūces nav aizdzijušas, un viņš to zina. Bijušajai sievai ir mazulis, brāļadēls ir vēl nepilngadīgs, un uzņemties atbildību par pusaudzi nozīmē pieņemt situāciju un pagātni, bet jaunības dienu zvejas kuģītim nevelk motors - tiešā un arī pārnestā nozīmē. Filma līdzinās psiholoģiskam trillerim, kas ievelk kā atvarā, un ar katru brīdi kļūst vairāk bail par katru no viņiem. Mazpilsēta, kur jūras vilkme ir galvenais, ar ko katram vīrietim saistās viņa pašapziņa, ir nemīlīga. Vismaz no tā rakursa, kā to redz Keisija Afleksa varonis, kurš prombūtnes laikā, šķiet, zaudējis jebkādu patiesu spēju just. Keisijs Aflekss aktieriski ir askētisks tieši tādā mērā, lai kinokamera redzētu viņa sāpēm cauri. Tieši slāpētais filmai piešķiļ patiesi vīrišķīgas emocijas un vārdos nenosaukto ļauj sajust kinozālē. Mišela Viljamsa šķirtās sievas lomā nospēlē savu tēlu dažās skopās, bet cilvēciski tik piesātinātās epizodēs, ka pilnīgi nepelnīti tika atstāta bez Oskara nominācijas. Šī ir Keisija Afleksa kino benefice. Viņš ir pārgājis citā aktieriskā kategorijā. Zeltītais Oskars tam ir tikai apliecinājums.
Komivojažieris
(The Salesman)
1 Oskara balva - labākā ārzemju filma
Režisors Asgars Farhadi ir pasaules lielo kinofestivālu kulta persona. Viņš ir lepns, ka ir irānis un pasaules pilsonis šā vārda kinematogrāfiskā nozīmē. Pasaule cieš no svešu kultūru un reliģisko tradīciju fobijas. Asgars Farhadi ir kā stalkers starp rietumu un musulmaņu pasaulēm. Viņas filma «Komivojažieris», gluži tāpat kā citas viņa iepriekšējās kinolentes, ir nacionāla pēc satura, bet Oskara nomināciju izpelnījās arī Farhadi filma Šķiršanās 2012. gadā. Komivojažieris ir režisora septītā filma. Sievieti un vīrieti irāņu pasaulē ierobežo gan valsts likumi, gan tradicionālās kultūras tabu. Farhadi interesē tieši sievietes un vīrieša attiecību kosmoss stingro nosacījumu valstī. Kāds precēts pāris ir mainījis dzīvesvietu un līdzas tam, ka jāiejūtas jaunajos daudzdzīvokļu nama apstākļos, strādā vietējā teātrī, kur iestudē amerikāņu dramaturga Artura Millera lugu Komivojažiera nāve. Kultūru konfrontācija ir notikusi jau lugas un irāņu laulātā pāra sadzīves līmenī it kā zemtekstā. Ģimenē ir noticis seksuāls noziegums. Taču ir 21. gadsimts. Un Farhadi ir brīvs mākslinieks ar viedokli. Uz Oskara ceremoniju režisors neieradās, tādējādi paužot savu attieksmi pret musulmaņus ierobežojošo imigrācijas politiku ASV. n
