Viena no iecienītākajām maltītēm ikdienas steigā ir un paliek hotdogs. Lai gan pirmās liecības par hotdogu lietošanu uzturā parādījās vēl tālajā 15. gadsimtā, Latvijā hotdogs kļuva plaši pazīstams salīdzinoši nesen, taču ātri vien iekaroja cilvēku sirdis un kļuva par iecienītu maltīti ikdienā.
Par spīti pieņēmumam, ka hotdogs ir amerikāņu ēdiens, tā dzimtene tomēr ir Eiropa. Pēc vienas no versijām hotdogs ir radies Frankfurtē. Tur 1987. gadā tika svinēta arī hotdoga desiņas 500. dzimšanas diena. Savukārt cita leģenda vēsta, ka hotdogs radās Vīnē. Austrijā to sauc par wiener jeb Vīnes desiņu, cenšoties pierādīt, ka maltītes rašanās vieta ir tieši Austrija. Pats pazīstamais ēdiens - sulīgs cīsiņš pasniegts svaigā maizītē, ir radies cilvēku maltītes ieturēšanas ērtības dēļ. Sākotnēji karsti vārītās desiņas tika pārdotas un pasniegtas atsevišķi, taču pircējiem to bija grūti turēt rokās, jo karstā desiņa apdedzināja rokas. Tāpēc vēlāk tās sāka likt svaigā maizīte. Tā radās hotdogs.
Savu slaveno nosaukumu ēdiens ieguva 20. gadsimta sākumā Ņujorkā aukstā aprīļa dienā. Ielu tirgotāji, pārdodot desiņas, sauktas par "dachshund", kas tulkojumā nozīmē garais suns, aicināja pircējus iegādāties karstās desiņas. Ņujorkas laikraksta karikatūrists, novērojot šo procesu, radīja karikatūru, kur attēloja rejošas "dachshund" desiņas, pasniegtas svaigā maizītē. Nezinot, kā pareizi rakstīt desiņu nosaukumu, viņš zīmējumu papildināja ar uzrakstu "hot dog" (karstais suns). Kopš tā laika mēs šo maltīti pazīstam tieši ar šādu nosaukumu.
