Pirms divām dienām kinofestivāla Arsenāls pārstāvju izplatītajā paziņojumā pausts lēmums pārtraukt festivāla 25 gadus ilgo pastāvēšanu, skaidrojot to ar valsts un pašvaldības atbalsta trūkumu.
«Pēdējos četros gados nav izdevies noslēgt trīspusēju sadarbības līgumu ar Rīgas domi (RD) un Kultūras ministriju (KM),» uzsvērts paziņojumā. Gan KM, gan RD pārstāvji ir pārsteigti par šādu lēmumu, jo arī šogad, tāpat kā citus gadus, bija plānots lemt par valsts finansējuma piešķiršanu Arsenālam, savukārt Rīgas pašvaldība nākamā kinofestivāla sagatavošanai jau atvēlējusi 18 000 latu, no kuriem 20 procentu finansējuma jau izmaksāts.
«Pašvaldībai nav saprotams Arsenāla uzraudzības padomes izplatītais paziņojums, ka festivāls šā gada martā tiek slēgts. Trīspusējs sadarbības līgums bija noslēgts tolaik, kad domes priekšsēdētājs bija Andris Bērziņš, un tā darbības laiks jau sen ir beidzies. Ir mainījusies situācija, jo Rīgā tagad tiek rīkoti dažādi festivāli, un ne ar vienu no to rīkotājiem vairs netiek slēgti šādi līgumi uz vairākiem gadiem,» skaidro Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa. Viņa uzsver, ka kopš 2010. gada pilsētas budžetā ir festivālu mērķprogramma, kurā atvēlētais finansējums tiek sadalīts konkursa kārtībā. 18 000 latu, kas šogad piešķirti Arsenāla rīkošanai, esot viens no lielākajiem finansējumiem, salīdzinot ar citiem gadiem un citiem festivāliem. Jau izmaksātā summa 3600 latu apmērā festivāla rīkotājiem būs jāpārskaita atpakaļ Rīgas domei.
Arsenāla uzraudzības padomē, kas nolēmusi pārtraukt festivāla darbību, darbojas tā dibinātāji – Augusts Sukuts un Māris Gailis. Viņi izvairās komentēt šo lēmumu, tikai vēlreiz to apstiprinājuši. Arsenāla prezidents A. Sukuts noliedzis, ka paziņojums varētu būt mārketinga triks vai uzmanības pievēršanas mēģinājums. Savukārt festivāla direktore Šarlote Līduma visus jautājumus aicina adresēt uzraudzības padomei.
Apjautātie kino nozares pārstāvji cer, ka paziņojums par festivāla darbības pārtraukšanu ir drīzāk palīdzības sauciens, nevis nemainīgs lēmums. «Arsenāla darbība būtu jātransformē, taču jebkura kinofestivāla izzušana ir liels zaudējums Latvijas kino skatītājiem izglītojošā ziņā, jo zināšanas par kino šeit jau tā ir zemā līmenī,» saka kinorežisors Dāvis Sīmanis. Kinokritiķe Anita Uzulniece uzskata, ka sarežģījumus Arsenāla darbībā rada tas, ka A. Sukuts festivāla darbību koordinē, dzīvodams ārvalstīs, kā arī otra lielākā Latvijas kinofestivāla Baltijas pērle lēmums daļēji pārklāties ar Arsenāla darbības laiku. «Daudzi kinoskatītāji nevar atļauties apmeklēt abus festivālus, tāpēc forumu vadītāji tika aicināti vienoties par izdevīgākiem laikiem, taču Baltijas pērles direktore Marina Ļipčenko tam neatsaucās,» skaidroja A. Uzulniece. Arī KM pagājušā gada jūnijā nosūtīja vēstuli abu festivālu rīkotājiem, rosinot tiem savstarpēji vienoties par norises grafiku, kas atbilstu auditorijas interesēm un iespējām, taču vienoties neizdevās. «Spriežot pēc Arsenāla uzraudzības padomes paziņojuma ironiskā un sarkastiskā stila, es tomēr ļoti ceru, ka tas drīzāk ir izmisuma solis, nevis nemainīgs lēmums. Atšķirībā no Baltijas pērles, kas ir komerciāls pasākums ar jau gatavām filmu programmām, Arsenāls ir rūpīgi gatavots festivāls, kas veic regulāru darbu, lai Latvijas skatītājus iepazīstinātu ar labāko un jaunāko, kas noticis pasaules kino, tāpēc tā zaudējums būtu ļoti sāpīgs. Neatsverama ir Arsenāla izglītojošā funkcija,» secina A. Uzulniece. Arī kultūras ministres Žanetes JaunzemesGrendes (Nacionālā apvienība) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Iluta Bērziņa uzsver, ka ministrei ir jāpārliecinās par šā lēmuma nemainību: «Ministre ir atvērta sarunai ar festivāla Arsenāls organizētājiem un aicinās viņus uz tikšanos, lai informāciju saņemtu no pirmavota.
