Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Izklaide

Ziemassvētku gaidās – vainagu, rotājumu un tirdziņu laiks

ADVENTES VAINAGS. Ierasts uzskatīt, ka Adventes vainags ir pusdienu šķīvja lielumā, taču netrūkst dīvaiņu, kuri liek ierīkot gigantiskus vainagus © Scanpix

Kristīgajā pasaulē 27. novembris bija zīmīga diena, jo šogad tieši šī svētdiena bija Pirmā advente, kas tradicionāli ievada Ziemassvētku gaidīšanas periodu. Daudzviet jau uzstādītas svētku eglītes, aizdegtas un nodzēstas pirmās svecītes Adventes vainagā, pilsētu ielās parādījušies Ziemassvētku rotājumi un darbu sākuši tradicionālie tirdziņi.

Adventes laiks ir baznīcas svētki, ko katoļi un protestanti sāk atzīmēt četras svētdienas pirms Ziemassvētkiem, turklāt Pirmās adventes diena allaž ir Svētā apustuļa Andreja dienai (30. novembrim) tuvākā svētdiena, atgādina International Business Times. Mūsdienās kristīgie ļaudis uzskata Adventi par Jēzus Kristus piedzimšanas kārtējās gadadienas gaidīšanas laiku un tā dēvēto otro atnākšanu, taču pamati šiem svētkiem tika likti vēl mūsu ēras IV un V gadsimtā, kad daudzi agrīnie kristieši vēl nebija piekrituši Ziemassvētku (Kristus dzimšanas dienas) svinēšanas tradīcijām. Tolaik Advente nozīmēja pavisam ko citu - sagatavošanos un garīgo šķīstīšanos pirms kristīšanas, kas tradicionāli notika pašā janvāra sākumā, ap Zvaigznes dienu. Viena no šķīstīšanās neatņemamām sastāvdaļām bija ilgstošs gavēnis, ko arī mūsdienās ievēro pareizticīgie, un no kura Romas katoļu baznīca atteicās vien XX gadsimta sākumā (protestanti - krietni agrāk). Tomēr daudziem katoļiem Adventes laiks joprojām neasociējas ar jautrību un svinībām, kas vislabāk novērojams Polijā, kur šajās dienās ticīgie mēdz doties vien uz ļoti agrajiem rīta dievkalpojumiem, bet pēc tam cenšas dienas atlikušo daļu pavadīt ģimenes lokā - cik nu to pieļauj darba grafiks.

Mūsdienu cilvēkiem, kuru piederība kādai reliģiskai konfesijai bieži vien ir ļoti nosacīta, vārds «Advente» visbiežāk asociējas ar no skuju koku zariem darinātiem, ar svecēm rotātiem vainagiem, kas novietoti uz savrupnamu palodzēm, piestiprināti pie daudzdzīvokļu ēku durvīm vai izlikti apskatei tirdzniecības centros. Taču šie vainagi ne tuvu nav kristiešu izgudrojums, jo Ziemeļeiropā mītošie ļaudis jau kopš laika gala ziemas saulgriežu dienās nesuši savos mitekļos mūžzaļos augus un, starp citu, tos arī kārtojuši apļa veida formās. Egļu, kadiķu, priežu zari simbolizējuši to, ka pat ziemas tumšajā laikā dzīvības spēks nekur nezūd, bet apaļā forma - to, ka gadalaiki seko cits citam un pēc ziemas allaž nāks pavasaris. Visticamāk, arī senatnē ļaudis vainagos sprauduši skalus, bet vēlāk svecītes, lai izgaismotu savus mājokļus.

Kristietības laikos tradīcija ir saglabājusies, bet nu jau attiecībā uz Ziemassvētkiem, nevis ziemas saulgriežiem, turklāt ap XVI gadsimtu tā no Ziemeļvalstīm izplatījusies tālāk - uz Eiropas centrālo daļu, bet vēlāk arī dienvidiem. Tieši tad pirmo reizi izgatavoti Adventes vainagi, ko mūsdienās mēdz uzskatīt par klasiskajiem - ar četrām svecītēm, katru no kurām ierasts uz neilgu laiku iedegt svētdienās pirms Ziemassvētkiem. Trīs purpura krāsas svecītes simbolizē cerību, mieru un mīlestību, bet rozā krāsas svecīte, kuru tradicionāli iededz Adventes trešajā svētdienā, līksmību, skaidro interneta ziņu vietne LiveScience.com.

Ticīgajiem ļaudīm, kuriem saprotamu iemeslu dēļ nepatīk Ziemassvētku iepirkšanās drudzis, komercializācija, nebeidzamie džinglbelli un īpašas atlaides piedāvājošie Santaklausi, protams, ir vilinājums noniecināt visu šo jezgu. Taču arī tā nav mūsdienu izgudrojums, jo Ziemassvētku tirdziņi par tradīciju Rietumeiropā kļuvuši krietni agrāk nekā Adventes vainagi. Deutsche Welle atgādina, ka Nirnbergā pirmais arhīvos dokumentētais tirdziņš noticis vēl 1393. gadā. Nav īsti zināms, vai tajā pārdoti kādi svētku rotājumi, vairums vēsturnieku ir absolūti pārliecināti, ka tolaik arī egles nebija Ziemassvētku atribūtikas sastāvdaļa, taču dažādus saldumus un alkoholu Nirnbergā tirgoja gan.

Bet, kas attiecas uz Adventes kalendāriem, tie ir krietni senāks izgudrojums. Pirmo šādu no kartona izgatavotu kalendāru, aiz kura 24 durtiņām (laikam no 1. līdz 24. decembrim) bija paslēpta kāda ar Ziemassvētku tematiku saistīta bildīte, 1908. gadā pārdošanā laida vācu uzņēmējs Gerhards Langs. 1956. gadā saldumu ražotāji Cadbury bija pirmie, kuri iedomājās, ka kalendārā iespējams noglabāt mazus un glīti iesaiņotus šokolādes gabaliņus, bet pašlaik interneta iepirkšanās vietnēs iespējams uzmeklēt visām gaumēm piemērotus Adventes kalendārus - gan ar slavenu futbolistu un popzvaigžņu attēliem, gan pat izsmalcināta siera gabaliņiem...