25.martā, kad saskaņā ar mūsu kalendāru Māras un Mārītes svin vārda dienu, tiek atzīmēta arī Pavasara Māras diena par godu pavasara atmodai. Ziemas kamanas nomaina rati, zeme kļūst silta, no stinguma mostas dzīvnieki un kukaiņi, sākas dzīvības procesi mežos un laukos. Māras dienas ieražu pamatā ir seni uzskati ar centrālo pamatdomu – reizē ar dabas atmodu rosīgs dzīves posms jāsāk arī zemes kopējiem.
Māras dienas mūsu senčiem bijušas četras: Ziemas Māra jeb Sveču diena (2.februārī); Pavasara Māra jeb Kāpostu Māra (25.martā); Vasaras Māra (15. augustā) un Rudens Māra (8. septembrī). Par šīm dienām ir daudz ticējumu, galvenokārt par laika novērošanu un citām ar saimniecisko labklājību saistītām lietām:
- Šo Pavasara Māras dienu vēl sauc par Kāpostu Māru, Mārinu, Kustoņu Māru, Zāļu dienu, Pavasara Māru, Kāpostnīcu vai Aizgavēni. Lai arī Māras diena ir Kāpostu diena, šajā dienā kāpostus ēst nedrīkstot, labāk baudīt piena ēdienus, brokastīs ēst biezputru.
- Tāpat kā citās svinamās dienās strādāt nedrīkst, atļauts tikai iztīrīt māju skursteņus.
- Pēc Pavasara Māras dienas spriež arī par visu gaidāmo pavasari un vasaru, piemēram, ja nakts pirms Māras dienas ir auksta – viss pavasaris būs auksts.
- Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt.
- Lācis, kurš Mārtiņos aizgājis gulēt ziemas miegu, Māras dienā ceļas augšā, tāpēc arī ļaudīm šajā dienā jāmostas pirms saullēkta, lai lācis neatdod miegu un cilvēks nebūtu miegains visu gadu.
- Īpaši svētki šai dienā ir ābelēm – tās tiek pušķotas ar lentītēm, lai āboli labi augtu.
- Māras dienas rītā pirms saullēkta jāiet mazgāties tekošā ūdenī. Jāatzīmē, ka daudzas izdarības Māras dienā sasaucas ar ticējumiem un rituālām darbībām Lieldienās.
Avots
