Māras dienas ticējumi, kam šodien jāpievērš liela vērība

Šodien Latvijā tiek svinēta Māras diena. Šajā dienā tiek godināta pavasara atmoda. Tradicionāli Māras dienā var piekopt dažādus rituālus un sekot senlatviešu tradīcijām, lai pielabinātu veiksmi.

Māras dienas mūsu senčiem bijušas četras: Ziemas Māra jeb Sveču diena (2.februārī); Pavasara Māra jeb Kāpostu Māra (25.martā); Vasaras Māra (15. augustā) un Rudens Māra (8. septembrī). Par šīm dienām ir daudz ticējumu, galvenokārt par laika novērošanu un citām ar saimniecisko labklājību saistītām lietām.

Māras dienas tradīciju pamatā ir senā Kāpostu diena, kad bija pienācis laiks sēt kāpostus dēstiem. Kad Māras dienu svinēja pēc vecā Juliāna kalendāra, tā iekrita 7.aprīlī, un senais ticējums, no šodienas raugoties, bija saprotams. Taču, kad ieviesa jauno Georga kalendāru, tas likās mazliet dīvaini, jo 25.martā bieži vien laukus vēl klāj sniegs. Kāpēc šajā dienā runā par kāpostu sēšanu? Gluži vienkārši - agrāk visas sēklas, arī kāpostu, cilvēki audzēja paši. Jau rudenī izrāva sēklas kāpostus ar visu sakni un nolika pagrabā. Kāpostu Māras dienā uz kāpostgalvām bija izveidojušās sēklas. Māras dienā pie griestiem pakāra kāpostu galviņu ar kacenu uz augšu, un, kad no tās bira sēklas, bija īstais laiks tās likt zemē.

Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt. Lācis, kurš Mārtiņos aizgājis gulēt ziemas miegu, Māras dienā ceļas augšā, tāpēc arī ļaudīm šajā dienā jāmostas pirms saullēkta, lai lācis neatdod miegu un cilvēks nebūtu miegains visu gadu. Īpaši svētki šai dienā ir ābelēm - tās tiek pušķotas ar lentītēm, lai āboli labi augtu. Māras dienas rītā pirms saullēkta jāiet mazgāties tekošā ūdenī. Jāatzīmē, ka daudzas izdarības Māras dienā sasaucas ar ticējumiem un rituālām darbībām Lieldienās.

Ticējumi:

• Māras dienā vajag istabas griestus slaucīt, tad vasarā mušu nebūs.
• Māras dienā jātin lieli baltas dzijas kamoli, tad iebriest lielas kāpostu galviņas.
• Ja kāpostu Māras dienā piesit pie koka, tas nokalstot, tāpat, ja tam iecērt saulei lecot un mēnesim rietot.
• Lai aitām būtu daudz vilnas, Māras naktī aitu kūtī jāmet cimdi.
• Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt. Īpaši svētki šai dienā ir ābelēm — tās tiek pušķotas ar lentītēm, izrakstītām prievītēm, lai āboli labi augtu.
• Ja Pavasara Mārās sals, tad sals vēl 40 dienas.
• Māras diena vienlaikus bija Uguns svētki. Uguni it kā palaida atpūtā un vakarā vairs nededza, pirmo reizi vakariņojot saules gaismā, lai vasarā lauki un pļavas neaizdegtos no karstuma un būtu pasargāti no uguns nelaimēm un pērkona. Uguni nededzina, lai vasarā istabā nebūtu daudz mušu un odu, lai aitas nelēktu pār sētu un kāpostus varētu mīkstus uzvārīt.
• Māras dienu zemkopji stingri ievēroja, jo tā nebija labvēlīga sējai, tāpat kā visas kukaiņu dienas. Arī govis pirmo reizi ganos nelaida.
• Taču Pavasara Mārās jāsēj kāposti, tad tie aug labi un garšīgi.
• Ja Māras dienā tin kamolus — būs labas kāpostgalvas.
• Māras dienā ar pūpoliem jāper visi ogu krūmi, lai būtu daudz ogu.
• Kas Pavasara Mārās agri neuzceļas, tam lācis atdod savu miegu un padara par miega pūzni visu gadu.

Sagatavots pēc: ligatne.lv