Savdabīgi savu 70. dzimšanas dienu nosvinēja pazīstamā mākslas zinātniece Sarmīte Sīle – kopā ar tuviniekiem esot festivāla «Bildes» folkkoncertā. Ar īpašu veltījumu mammai tajā uzstājās arī viņas dēls, sabiedrībā kādu laiku neredzētais Silvestrs Sīlis.
Kad bija 30, vajadzēja lēkt Daugavā
Mākslas zinātnieces Sarmītes Sīles dzimšanas diena bija 3. novembrī – šo dienu viņa veltīja mūzikas un mākslas festivāla «Bildes» apmeklējumam. Šajā pasākumā viņa pabija arī svētdien un abos tika sumināta kā viena no galvenajām viešņām. «Šādā pasākumā vienmēr ir patīkami satikt tos, kurus pazīsti ļoti ilgi – var pieiet klāt un parunāties, jo ikdienā mēs visi nenormāli skrienam, dzīves paātrinājums ir tāds, ka dažkārt šķiet, ka zemeslode ir sākusi griezties ātrāk,» sarunā ar »Vakara Ziņām« pauda Sarmīte Sīle. Starp citu, viņai otrdienas koncerts bija kā neskaitāmu jubileju virkne: pašai – 70, uz skatuves kāpa dēls Silvestrs Sīlis, kuram 25. novembrī paliek 50, savukārt māsai Dagnijai minētajā dienā bija vārdadiena. «Iespējams, ka festivāla pirmajās rindās nosvinēsim manu dzimšanas dienu,» pirms pasākuma jokoja gaviļniece. Pirmajās rindās viņa gan nebija – daudz tuvāk, jo mākslas zinātniece tika uzsaukta uz skatuves, lai teiktu runu, bet klātesošie viņai veltīja apsveikuma vārdus. «Atceros, kad bija 30, tad bija jālec Daugavā, jo tik veci jau nedzīvo, 40 – tas ir ārprāts, tad turpmākos desmit gadus es gatavojos piecdesmitniekam, bet tad tie turpmākie divdesmit ir pagājuši kā viens mirklis. Kad tā atskatos, tad agrā jaunībā šķita – 70, tas taču ir vispār kaut kas nereāls! Bet šobrīd es jūtos ļoti labi!» priecājas Sarmīte.
Dēls sludinās latviešu varenību
Pa ilgiem laikiem ar dziesmu uz skatuves «Kaļķu vārtos» kāpa arī zinātnieces dēls Silvestrs Sīlis – savulaik pazīstama TV personība. «Es šobrīd droši varu sevi saukt par brīvmākslinieku,» «Vakara Ziņām« atzina Silvestrs. «Esmu nosacīti pārtraucis savu sadarbību ar raidorganizācijām, esmu diezgan nopietni atgriezies pie mūzikas, iesācis divas programmas un sācis strādāt pie dokumentālā kino. Jā, iztiku nopelnīt ar to nudien nav vienkārši, tas nav viegli, taču man ir pietiekami daudz amatu: protu filmēt, montēt, muzicēt un daudz ko citu. Taču – tūlīt būs nodzīvots pusgadsimts, un es beidzot gribu darīt to, kas mani patiesi interesē. Citādāk – 30 gadus esmu nostrādājis kā televīzijas cilvēks, ir daudz izdarīts, tomēr paskaties atpakaļ, un aiz tevis nekas it kā nepaliek. Es gribu uztaisīt kaut ko tādu, kas man pašam būtu interesanti. Piemēram, man ir dziesmas, kurām ir jau vairāki gadu desmiti, bet tās joprojām nav izdotas. Otrs – kino. Mans tēvs bija dokumentālists, arī es sāku darbu pie sava pirmā kino, liela daļa no tā jau ir uzfilmēta. Vēl trīs scenāriji ir galvā, daļa no tiem arī uz papīra. Es esmu daudz braucis pa pasauli un sapratis to, cik daudz vērtību ir tepat Latvijā. Arī šīs filmas es veidoju neba nu tikai Latvijai: kā pie mums te ir, mēs it kā paši zinām. Bet pasaulē par mums nezina! Un nezina, kas pie mums ir vērtīgs. Es gribu paspodrināt šo tēlu. Nupat kādu mēnesi sabiju Ķīnā un sapratu, kāds mūsos ir spēks – tas nekas, ka esam maziņi, bet to, ko var viens latvietis, nevar divdesmit ķīniešu! Mūsu spēks ir garā, tas ir jāapzinās.»
Mamma ar dēlu strādās kopā
Savu mammu Silvestrs Sīlis apsveica ar dziesmu no skatuves («Šogad mums kopā ir 120!», savukārt decembrī tikšot sniegts vēl kāds jubilejas koncerts – teju vai lokālā vidē. Pēc mākslas zinātnieces stāstītā varēja noprast, ka būs arī citi projekti: «Man patīk veidot izstādes, tagad ir projekts palaist tīmeklī Sarmīti Sīli kā cilvēku, kas sēž kameras priekšā un stāsta par mākslu – to mēs nupat ar dēlu izdomājām.» Interesanti, ka Sarmīti Sīli lielākā daļa joprojām atceras kā slaveno akta modeli no 1962. gadā tapušās fotomākslinieka Gunāra Bindes sesijas. Par šo faktu no »Vakara Ziņām« padzirdot, zinātniece izplūst veselīgos smieklos: «Jā, tā sērija tolaik aizsākās, un es dažkārt domāju, cik interesants ir liktenis: nejauša tikšanās ar Gunāru toreiz, nejaušs uzaicinājums, un it kā jauši vai nejauši desmit vai varbūt pat mazāk minūtēs radās leģendāra bilde! Taču acīmredzot tas bija ierakstīts zvaigznēs, jo nekas jau tāpat vien nenotiek.» Arī šobrīd Sarmītes kundzei tīk būt sievišķīgai – kā vienu no dāvanām viņa vēlētos «mazo, melno, īsto Koko Šaneles kleitiņu». Bet bez veselības un ģimeniskās laimes «kā sievietei ir svarīgi ir labi izskatīties, kas nav nemaz tik vienkārši, jo, lai manā vecumā labi izskatītos, ir jāģērbjas ļoti dārgi. Ar to, kā mēdz teikt, ir smagi sarežģījumi.»
