Brīdī, kas lielākā daļa cilvēku un jo īpaši seniori vakarā iekārtojas ērtāk pie televizora ekrāna, Dace un Kārlis pošas uz Argentīnas tango deju nodarbību vai kādu no Milongas vakariem.
«Senioru vecumā tango ir labs veids, kā pavadīt vakarus – bērni ir izauguši un līdz ar to šim vaļaspriekam var velīt vairāk laika. Kad ieejam deju zālē, viss dienas nogurums ir kā ar roku aizslaucīts,» atklāj Dace.
Augstais novērtējums
Dace un Kārlis nekad nav bijuši malā sēdētāji. Viņiem vienmēr ir paticis dejot ballēs. «Dejojām tāpat kā visi citi latvieši dejo ballēs,» neslēpj Dace. Pirms tango kļuva par abu kaislīgāko aizraušanos, Dace saskaņoja savu soli līnijdeju grupā Kickin`Stars, kuru vadīja Iveta Kalniņa, un kopā ar Kārli apguva balles deju pamatus pie Aigara Svara. Vienā šādā nodarbībā Argentīnas tango demonstrēja Jānis Elbrets ar meitu. «Kā viņš dejoja! Tas bija tik emocionāli un iespaidīgi! Tango bija pārņēmis mani savā varā. Uzreiz pēc priekšnesuma piegāju pie viņa un lūdzu, lai viņš arī mums iemāca šo fascinējošo deju. Rodoties interesei par tango, atklājām, ka šo deju Rīgā māca vairākās vietās, un tā mēs iepazināmies arī ar deju skolotāju Gintu Opmani, kura mūs mudināja deju prasmi slīpēt arī dažādos festivālos ārpus Latvijas,» tā laika sajūtas joprojām ar sajūsmu atceras Kārlis.
Dace un Kārlis Argentīnas tango dejo nu jau aptuveni septiņus gadus, taču joprojām uzskata, ka vēl ir daudz ko mācīties. «Reiz viens tango dejotāju pāris no Argentīnas mums taujāja, cik ilgi jau mācāmies šo deju. Toreiz ar lepnumu atbildējām, ka jau piecus gadus. Argentīnieši mums uzsita uz pleca un teica: «Laipni lūgti iesācēju klubiņā!» Argentīnā uzskata, ka tango ir jāmācās deviņus gadus vai arī šajā dejā jāizdejo vismaz 9000 kilometri. Lai dejotu šo deju tā, kā argentīnieši uzskata par pieņemamu, vajadzīgi kādi 15 gadi, atklāj Kārlis.
Neskatoties uz to, ka Kārlis un Dace, kā viņi paši uzskata, dejo vēl tikai iesācēju līmenī, viņu Argentīnas tango deju prasmi nupat notikušajās starptautiskajās Argentīnas tango deju sacensībās Rīgā starptautiska žūrija novērtēja kā izcilu, jo no septiņām kategorijām viņi piedalījās piecās un ieguva divus Baltijas atklātā čempionāta kausus un zelta medaļas – salona tango senioriem un milongas kategorijās, sudrabu milongero kategorijā, kā arī vairākas godalgas Latvijas čempionāta ietvaros. «Mūsu mērķis nav piedalīties sacensībās. Mēs vēlējāmies noskaidrot, vai savās deju izpausmēs esam uz pareizā viļņa, jo tango ir ļoti daudz virzienu un skolu un katrs māca to nedaudz savādāk. Šīs sacensības parādīja, ka ejam pareizā virzienā,» skaidro Kārlis. Arī Dace uzsver, ka sacensības noteikti nav viņu mērķis, jo tango ir viņu hobijs, veids, kā gūt garīgu pildījumu un nezaudēt aktivitāti.
Saruna bez vārdiem
Kārlis un Dace teic, ka Argentīnas tango nav vecuma limita. To var sākt mācīties dejot gan 20 gadu, gan 60 gadu vecumā. «Dažādu paaudžu dejotājiem kustību amplitūda un emociju dziļums ir atšķirīgs. To, ko var izdejot jaunībā, ne vienmēr var atkārtot vecumā, un otrādi, emociju briedums, kāds piemīt dzīvesgudrajiem, ne vienmēr atklājas jaunībā. Tango ir stipro deja – tā prasa daudz emociju un dažreiz arī asaras. Taču reizē tango dod emocionālu, estētisku baudījumu,» atklāj Kārlis.
Argentīnas tango nav iestudēta deja (izņemot skatuves tango), tā ir improvizācija, kurā pāris izdejo emocijas. Saka, ka deja ir kā katalizators attiecību stiprumam – ja pāris spēj sadejoties, tad arī dzīvē viņi varēs saprasties, un otrādi. Dace un Kārlis šim apgalvojumam ir spilgts piemērs. Viņi laulībā nodzīvojuši 38 gadus, izaudzinājuši gudrus bērnus un ir aplaimoti ar burvīgiem mazbērniem.
«Tango iemāca darboties kopā – sekot otra kustībām Arī dzīvē nevar būt tā, ka viens vai abi uzstāj uz savām vēlmēm un neviens nav gatavs piekāpties. Dejā tas uzreiz ir redzams. Tāpēc uzsver, ka tango ir arī bīstama deja. Tā var satuvināt, bet var arī izšķirt», atzīst Dace.
Kārlis atceras, ka Jānis Elbrets reiz teicis, ka Argentīnas tango nav nepareizu kustību un nepareizu soļu. «Esmu spiests atzīt, ka viņam ir taisnība. Ja manu iesākto kustību Dace ir pārpratusi, tā nav traģēdija, jo kustību varu turpināt savādāk, nekā varbūt biju sākotnēji iecerējis. Arī tad, ja dejas ceļā iedejo cits pāris, dažreiz nākas mainīt iesākto domu. Skatītājs no malas to nemaz nepamana. Tā arī ir Argentīnas tango burvība – saruna vienam ar otru bez vārdiem,» saka Kārlis.
Četru kreklu slapjumā
Kad Kārli un Daci aicinu uz foto sesiju fotostudijā F64, brīdinu, ka tā atrodas piektajā stāvā. Kārlis atmeta tik ar roku: «Tas ir nieks, mēs taču esam dejotāji!»
Viņš atceras, ka pirms septiņiem gadiem, kad tikko sāka mācīties dejot Argentīnas tango, nodarbības arī bijušas kādas ēkas augšējos stāvos, un toreiz uzkāpt nemaz nav bijis viegli. Taču tagad tādu nieku kā piekto stāvu abi elegantie dejotāji nejūt, jo Dace un Kārlis Argentīnas tango velta trīs vakarus nedēļā – trešdienās slīpē savu deju prasmi Argentīnas tango deju skolā Hitango, bet piektdienās un sestdienās dodas uz Milongas vakariem. Līdz ar emocionālo baudījumu nākas arī pasvīst.
«Sākot mācīties dejot, pirmajos gados vienas nodarbības laikā bija jānomaina pat četri pieci krekli, jo deja prasīja ļoti daudz enerģijas. Arī šobrīd nodarbībās vai Milongas vakaros dejojot ir slapja mugura, bet noteikti vairs ne četru kreklu slapjumā,» atklāj Kārlis.
«Atpūsties var dažādi – sēdēt pie televizora, lasīt grāmatu, darīt ko citu vai vispār nedarīt neko. Tango dejotāji ir atraduši veidu, kā ar prieku pavadīt brīvo laiku – ļoti labas mūzikas pavadībā un patīkamā atmosfērā. Mēs dejojot atpūšamies garīgi un fiziski. Šobrīd Rīgā ir pietiekami daudz iespēju mācīties šo deju. Un, ja ir par maz iespēju Latvijā, var doties uz citām valstīm un piedalīties festivālos un mācīties kaut vai pie pašiem labākajiem pasaules Argentīnas deju skolotājiem,» mācīties dejot tango Dace iedrošina visus seniorus.
