Uzņēmēja Marika Ģederte ar dzīvesbiedru Ģirtu Ģedertu un tenisa entuziastu grupu apceļoja Gruziju un Azerbaidžānu, kur spēlējusi ne tikai tenisu, baudījusi šo zemju virtuvi, bet pat piedalījusies rudens ražas novākšanā.
Sarunā ar »VZ« Marika Ģederte stāsta, ka ceļojums bija jau sen plānots. «Vispirms braucām uz Tbilisi un pēc tam caur Kahetiju uz Azerbaidžānu, kopumā nobraucot vismaz 500 kilometrus,» stāsta uzņēmēja. «Gruzija man asociējas ar slaveno filmu par Šuriku «Kaukāza gūstekne», vecām automašīnām, aitādas cepurēm, vīna dzeršanu un nemitīgiem tostiem. Un nekas pa šo laiku nav mainījies. Tostus saka «tamada» jeb galda vīrs, kurš nosaka arī visa vakara atmosfēru. Vakara gaitā pie galda tiek pateikti vismaz 20 tosti, sākot par mieru uz zemes, beidzot par sievietēm un ciemiņiem.
Gruzija ir nabadzīga un joprojām žiguļu pārpilna. Izrādās, ka mašīnām tehniskā apskate nav obligāta, tāpēc arī autoparks ir ļoti novecojis. Degviela maksā tikpat, cik pie mums, savukārt Azerbaidžānā – 60 eiro centus. Ciemi ir pilni ar atkritumiem, tos neviens nevāc, jo pašvaldībām neesot naudas. Skats, kad atkritumu kalni ir samesti upju gultnēs, ir baiss, bet izskatās, ka vietējie par to tik ļoti neuztraucas,» ar Gruzijas ceļojuma iespaidiem dalās Ģederte.
Uzņēmēja stāsta, ka viskolorītākais pasākums bijis noorganizētā kolektīvā vīnogu vākšana, kas patikusi ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem: «Gruzīni nebija gatavi mūsu darba ātrumam – lauks tika novākts pāris stundās, sagādājot šoku saimniekiem, jo tik ātri viņi nestrādā. Vīnogu vākšanas process ir nopietns un lēns, kas sākas ar pikniku un čačas baudīšanu jau no paša rīta.
Pēc Gruzijas devāmies ar organizētu autobusu uz Azerbaidžānu, uz Baku, kas kardināli atšķīrās no Gruzijas ar savu bagātību un tīrību. Baku spēlējām tenisu un baudījām vairākas ekskursijas.
