Horoskopi: PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Mežāzis. Astroloģijā, kultūrā, reliģijā 7 komentāri
 
Horoskopi

PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Mežāzis. Astroloģijā, kultūrā, reliģijā

 
Ilustratīva bilde

Mežāzis antīkās pasaules mākslas darbos attēlots kā kazas un zivs apvienojums. Šis tēls saistīts gan ar sengrieķu mitoloģisko un mežonīgo dēmonu Pānu, gan šumeru dievību Enki, gan ar dažiem citiem mistiskiem tēliem. Astroloģijā Mežāzis izceļas ar centību, strādīgumu, nopietnību, centieniem pēc stabilitātes, karjeras un materiālajām vērtībām.

Mežāža zvaigznājs

Mežāzis ir blāvākais no 12 zodiaka zvaigznājiem un, iespējams, arī senākais, kas zināms cilvēkiem. Seno astronomu interesi piesaistīja tas, ka ziemas saulgriežos Saule atrodas tieši Mežāža zvaigznājā, bet tuvāk mūsdienām vācu astronoms Johans Galle 1846. gada 23. septembrī pie Mežāža zvaigznāja pirmo reizi novēroja planētu Neptūns.

Mežāža simboliskie apzīmējumi ir vairāki - , bet visi attēlo kazu ar ragiem un zivs asti.

Mežāža zvaigznāja latīniskais saīsinājums ir Cap. Tam ir viena spoža zvaigzne un četras tuvās zvaigznes. Spožākā ir δ Cap jeb δ Capricorni - Delta Capricorni, kas zināma arī ar nosaukumu Deneb Algedi. Tulkojumā no arābu valodas tas nozīmē «kazas aste». Zvaigznes nosaukums Deneb Algedi oficiāli apstiprināts 2017. gada 1. februārī, kad par to vienojās Starptautiskā Astronomijas savienība.

Ilustratīva bilde

Delta Capricorni ir bināra zvaigžņu sistēma aptuveni 39 gaismas gadu attālumā un atrodas Mežāža astes daļā. Delta Capricorni atrodas pie ekliptikas, to var aptumšot Mēness un dažkārt arī planētas.

Delta Capricorni zvaigzne tiek saistīta ar garīgo mācību Kabalu, kuras zinības gadu tūkstošu laikā tika mutiski nodotas tālāk īpaši izraudzītiem mācekļiem. Kabalas mācībā ir sastopams simbols , kurš tieši saistīts ar Delta Capricorni zvaigzni.

Tuvākā Mežāža zvaigznāja zvaigzne ir HD 192310, kas zināma arī kā HR 7722, 5 G. Capricorni vai Gliese 785. Tā atrodas 29 gaismas gadu attālumā, un to iespējams saskatīt debesīs bez teleskopa.

Mežāža robežzvaigznāji ir Strēlnieks, Ērglis, Mikroskops, Ūdensvīrs un Dienvidu Zivs. Zvaigznājs Latvijā ir redzams vasarā.

Centīgie un godkārīgie Mežāži

Mežāzis (latīņu val. - Capricornus) ir desmitā zodiaka zīme, kuras valdīšanas laiks no 22. decembra līdz 19. janvārim (robežas var nedaudz mainīties atkarībā no Saules kustības konkrētajā gadā). Mežāzis pieder pie Zemes stihijas zīmēm, un tā valdošā planēta ir Saturns.

Mežāži pēc dabas ir praktiski, vērīgi un gudri, viņiem patīk visu salikt pa plauktiņiem un plānot. Šīs zīmes pārstāvji apveltīti ar augstu atbildības izjūtu, apņēmību, uzstājību un prasmi sevi disciplinēt. Mežāžiem raksturīga vēlme smagi strādāt, censties, būt neatlaidīgiem, pacietīgiem un izturīgiem. Viņiem piemīt arī izteikta godkāre un veselīga pašpārliecība. Mežāži tiecas pēc neatkarības un pastāvības, ir piesardzīgi, nopietni un introverti. Viņi prot būt saimnieciski un taupīgi, reizēm pat skopi, savos uzskatos ir nelokāmi.

Sliktākajās izpausmēs šīs zodiaka zīmes pārstāvji mēdz būt egoistiski, viltīgi, varaskāri un mantkārīgi. Lai aizstāvētu sevi un savus uzskatus, viņi var kļūt ļauni un cietsirdīgi. Viņiem raksturīga neuzticēšanās, stūrgalvība, karjerisms un arī reizēm birokrātisms. Mežāži bieži vien ir neapmierināti ar kaut ko, un tas viņiem šķiet tāds pašsaprotams dvēseles stāvoklis.

Mežāžu godkāre viņus virza pa karjeras kāpnēm, un parasti viņi izvēlas varas struktūras, politiku un citus vadošus amatus. Sevi realizēt Mežāžiem palīdz pašpārliecinātība, neatlaidība, pašpaļāvība, izturība, centība, lielās darba un prāta spējas.

Savukārt attiecībās Mežāži ir ļoti piesardzīgi, bet ja uzticas, tad atklāj savu apslēpto jūtīgumu un ir uzticīgi savam partnerim.

Mežāža zodiaka zīmei atbilstošais metāls ir rūda, bet minerāls - granāts, kuru uzskata par kaisles un spēka akmeni, tam piedēvē arī spēju sniegt enerģiju, izturību un drosmi. Šīs zīmes pārstāvjiem tāpat labvēlīgi ir opāls, ahāts, tīģeracs, rubīns, akvamarīns, nefrīts, mēnessakmens, onikss, kaķacs, hiacints, ametists, malahīts, hrizoprāzs un lazurīts.

Kaza Amalteja

Grieķu mitoloģijā dažreiz Mežāzi saista ar kazu Amalteju, kas attēlota gan kazas veidolā, gan kā nimfa ar kazas vaibstiem. Uzskata, ka viņa barojusi dievu un cilvēku valdnieku Jupiteru jeb Zevu.

Senajām grieķu dievībām Rejai un Kronam bija seši bērni - Hēra, Dēmetra, Hestija, Aīds, Poseidons un Jupiters jeb Zevs. Bet Krons (jeb Saturns), negribēdams zaudēt savu varu, tūlīt pēc piedzimšanas bērnus aprijis, jo domājis, ka to viņam kāds no bērniem atņems. No aprīšanas Rejai izdevās paglābt tikai Jupiteru jeb Zevu, kura vietā viņa Kronam iedeva akmeni, bet pašu Jupiteru jeb Zevu paslēpa Krētas salā, Īdas kalna nogāzē. Tur alā Jupiteru jeb Zevu pieskatīja vairākas dievišķas aukles, un viena no tām bijusi kaza Amalteja, kura mazo dievu un cilvēku valdnieku dzirdīja ar savu pienu. Šī ala, kurā tika barots Jupiters jeb Zevs, mūsdienās tiek izrādīta tūristiem.

No kazas Amaltejas piena zēns auga spēcīgs un varens, drošībā no tēva dusmām. Izaudzis pietiekami liels, lai stātos Kronam pretī, Jupiters jeb Zevs piespiedis Kronu atrīt pārējos bērnus un atbrīvojis gigantus, ciklopus un hekatonheirus no Tartara gūsta.

Jupiters jeb Zevs ar brāļiem sadalīja pasauli, velkot lozes - Jupiters jeb Zevs valdīja pār debesīm un kļuva par dievu un cilvēku valdnieku, Poseidons valdīja pār ūdeņiem, bet Aīds pārvaldīja mirušo valstību.

Pastāv arī versija, ka kazu Amalteju par viņas gādību Jupiters jeb Zevs pārvērta par Mežāža zvaigznāju. Ir arī uzskats, ka viņa pārvērsta par Kapra zvaigznāju un viņai ar Mežāzi ir etimoloģiska saistība.

Mazajam Jupiteram jeb Zevam jau agri bijis liels spēks, un, spēlējoties ar kazu Amalteju, viņš nolauzis vienu no kazas ragiem. Pēc tam viņš tam devis nebeidzamas barošanas spēju, un no tā radies pārpilnības rags, kurš sniedz augļus, ēdienu, dzērienus, nektāru un ambroziju. Bet mazāk zināma versija par pārpilnības ragu - tas varētu būt radies tad, kad varonis Hērakls cīņas laikā ar upju dievu Akelu nolauzis viņam vienu no ragiem, no kura tad arī radies pārpilnības rags. Tas simbolizē pārticību, un to parasti attēlo kā raga formas trauku, kurš ir pilns ar riekstiem, augļiem un ziediem. Pārpilnības raga motīvu no senajiem grieķiem vēlāk pārņēma romieši. Grieķiem un romiešiem pārpilnības rags bija vairāku dievību atribūts, un visas tās saistītas ar ražas novākšanu, garīgumu un pārticību. Tā ir zemes dieviete Gaja, nimfa Maja, bagātības dievs Plūts, veiksmes un laimes dieviete Fortūna. Pārpilnības rags bieži redzams mākslas darbos, arhitektūrā un heraldikā.

Zivs - kaza un šumeru dievs

Austrumu kultūrās bija izplatīta leģenda, ka valdnieku Gilgamešu varētu būt kopusi un auklējusi kaza gluži kā Jupiteru jeb Zevu. Arī Senās Ēģiptes zodiakā ir attēlota kaza ar zivs ķermeni. Senatnē Mežāzi tā arī dēvēja par zivi - kazu. Šim tēlam ir vairākas versijas, tas var būt ar kazas galvu un ķermeni, bet zivs asti. Šādam Mežāža attēlojumam interesantu skaidrojumu sniedz autors Džons Kouls savā traktātā par Ēģiptes zodiaku. Viņš Mežāzi saista ar Babilonas monumentālajām būvēm, kas atrodas zemās un purvainās vietās, it kā simbolizējot Mežāža zivs asti. Bet kazas ragi ir kā simbols divām pilsētām - Babilonai un Nīnivei, kuras uzceltas Eifratas un Tigras krastos.

Mežāzi zivs - kazas veidolā simbolizē arī šumeru gudrības, amatniecības, maģijas, auglības un ūdens pirmatnējais dievs Enki, kurš tika attēlots ar ķermeņa augšdaļu kā kalnu kazai un lejasdaļu kā zivij. Bet bija arī citi varianti, piemēram, Bābelē viņu attēloja kā amfībijcilvēku un dēvēja par Oanesu.

Dievība Enki vēlākajā babiloniešu mitoloģijā tika saukts par Ea. Viņš dzīvojis dziļi ūdeņos un sargājis svēto spēku, no kura viss var rasties. Mitoloģija vēsta, ka dievs katru dienu iznācis krastā, lai aplūkotu, kas notiek uz zemes un kā klājas cilvēkiem, bet katru nakti atgriezies atkal ūdenī.

Enki jeb Ea darbības sasaucas ar Bībeles Lielo plūdu stāstu. Viņš esot izglābis cilvēci no iznīcības Lielajos plūdos. Nepakļaujoties citiem, Enki licis būvēt lielu kuģi, kurā varētu patverties cilvēki un daudzi dzīvnieki, kā arī norādījis augstu kalnu, kur kuģim doties. Pēc Lielajiem plūdiem izlemts, ka jārada cilvēki un pret viņiem jāizturas kā pret partneriem, nevis kalpiem, lai veidotu civilizāciju un tā attīstītos.

Enki jeb Ea tiek attēlots ar divām ūdens straumēm, kas plūst no viņa pleciem, tās simbolizējot divas upes - Tigru un Eifratu.

Enki jeb Ea demiurgs*

Dievu Enki jeb Ea saistīja ar divkāršā spirālē savītām čūskām, kas asociējas ar DNS dubultspirāli. Viņu uzskatīja par cilvēcei labvēlīgu dievību, kurš atbild ne tikai par ūdeņiem, bet ir arī kultūras, gudrības un civilizācijas dievs.

Enki jeb Ea bija labi zināms Babilonijā un Asīrijā, un viņam par godu uzceltus tempļus un svētnīcas var atrast Ūrā, Girsu, Siparā, Bābelē, Nīnivē un Nipūrā. Enki jeb Ea tika piedēvēti arī daudzi epiteti, sniegti cieņas apliecinājumi, kas saglabājās šumeru kultūrā no vissenākā perioda līdz visvēlākajam periodam.

Uzskatīja, ka Enki jeb Ea darbojies kā demiurgs, kurš devis Tigrai un Eifratai ūdeni, ielaidis tajās zivis, arī mežus piepildījis ar zvēriem un putniem, ļāvis izaugt graudzālēm. Lai būtu kam to visu baudīt, viņš radījis cilvēkus un mācījis viņiem visu nepieciešamo, izdevis likumus, nostiprinājis attiecības starp cilvēkiem un dieviem. Enki jeb Ea iekārtoja cilvēku dzīvi, sniedza viņiem arklu, kapli, ecēšas un pajūgu, lai labi veiktos darbi, sagādāja mājlopus un rūpējās, lai tie būtu labi baroti, deva augļu kokus, kuri nesa bagātīgu ražu, arī izgudroja veidni ķieģeļu izgatavošanai, lai mācītu cilvēkiem celt mājas. Viņš nosprauda robežas, nodrošināja valsts uzplaukumu un cilvēku labklājību, pārticību, deva plašas zināšanas un taisnīgus likumus, arī iecēla varenus šumeru valdniekus.

Senie indieši Mežāzi saistīja ar jūras radījumu Makaru, kuram bija dažādi veidoli, bet babilonieši Mežāzi sauca par Suhurmas - kazas zivi. Savukārt senie grieķi saistībā ar Mežāža tēlu mitoloģijā min ne tikai kazu Amalteju, bet arī dīvainu būtni Aigokerosu, kas bija pa pusei cilvēks, pa pusei kaza. Viena no mitoloģiskajām versijām vēsta, ka Aigokeross laikā, kad titāni bija sacēlušies pret mūžīgajiem dieviem un apdraudēja Olimpu, palīdzējis dieviem. Tādā veidā Aigokeross piedalījies cīņā, kas Jupiteram jeb Zevam ļāva iegūt varu, par to dievu un cilvēku valdnieks viņu pārvērtis par Mežāža zvaigznāju un ļāvis spīdēt debesīs.

Mežonīgais Pāns

Grieķu mitoloģijā viena no Mežāža versijām ir arī mežonīgās dabas un auglības dēmons Pāns, kuru parasti attēlo ar ragiem, kājām un asti, bet pārējo ķermeni kā cilvēkam. Viņš bija dieva Hermeja un nimfas dēls. Kad Pāns piedzima, māte no viņa nobijusies izskata dēļ un aizbēgusi. Bet Hermejs mīlēja savu dēlu, par spīti tam, ka viņš bija izskatā neparasts, tāpēc aiznesa viņu uz Olimpu pie citiem dieviem. Viņam uzdeva pieskatīt arī ganāmpulkus un ganus, ko viņš mantoja no sava tēva Hermeja. Taču savā būtībā Pāns bija mazliet mežonīgs, savvaļas dabas iemītnieks, dēmons. Viņu bieži vien asociē arī ar seksualitāti.

Pāns neesot gribējis palikt Olimpā, jo viņam labāk paticis dzīvot dabā, starp ēnainiem kokiem kalnos. Tur viņš sevi izklaidējis, pūšot savu Pāna stabuli un dzenājot pa mežiem nimfas. Pāna līdzinieks ir Aigokeross - ragainā kaza, puscilvēka, puskazas atveidojums.

Versijas ir dažādas. Pānu pašu saista ar Mežāža zvaigznāju. Pastāv arī pieņēmums, ka Pāns spējis mainīt savu izskatu, tā radot paniku, satraukumu, lai Jupiteram jeb Zevam palīdzētu uzvarēt titānus. Pāns ieniris ūdenī, un viņa kājas pārvērtušās par zivs asti. Viņš atradis ūdenī gliemežvāku, no kura skaņas titāniem radusies panika, tāpēc Pānu saista ar vārda «panika» rašanos.

Tiek uzskatīts, ka kalnu kazas daļa Mežāža simbolā nozīmē ambīcijas, godkāri, inteliģenci, zinātkāri un apņēmību, arī stabilitāti un spēju attīstīties, neskatoties uz grūtībām. Bet zivs daļa simbolizē garīgumu, kaislību, intuīciju un saikni ar dvēseli. Mežāzi uzskata par spēcīgu zodiaka zīmi, kurš, kaut izjūt bailes, tomēr nebēg un apņēmīgi tiek ar visu galā. Katra negatīvā pieredze izstrādā viņā arvien spēcīgāku aizsargmehānismu, un viņam patīk iegrimt noslēgtībā un savā noslēpumainībā kā ziemas sasalumā.

__

* Dievs - pasaules radītājs, arī radošais elements.

Komentāri [7]
#
BALTIJA 28.novembris 2017 8:56 atbildēt
Vini vienmer ir neapmierinati ar sevi ,kritiskos brizos nodod savu draugu, manipule ar citu cilveku jutam,velas but uzmanibas centra.
 
#
un visa pārējā pasaule arī » BALTIJA 28.novembris 2017 10:25 atbildēt
turklāt ne tikai mežāži "kritiskos brizos nodod savu draugu". To dara gandrīz visi. Ne velti cilvēka tumšāko dzīļu pētnieks slavenais kinorežisors A. Hičkoks ir teicis: "Nekad nepagriez muguru draugam!" Un ne jau aiz cilvēkmīlestības vai aiz rūpēm par draugu viņš to teica...
 
#
Okeānija » BALTIJA 28.novembris 2017 11:41 atbildēt
Tātad nebiji viņa draugs, ja tevi nodeva.
 
#
DZINTARS VILDE 27.novembris 2017 21:36 atbildēt
Esmu Mežāzis.
 
#
Adel » DZINTARS VILDE 27.novembris 2017 21:56 atbildēt
Es esmu skorpions
 
#
Pavediens 27.novembris 2017 21:32 atbildēt
Stalažmeistars. Ļesovik.
 
#
Adel 27.novembris 2017 21:23 atbildēt
Mezazi ir gudri cilveeki. Daudzi to viduu ir skolotaaji..bet sameraa veesi cilveeki..manam horoskopam nav saderiibas ar tiem..
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers