«Zintnieks Totis pļavā atrada uguns āderu krustpunktu. Aizgāja labu gabalu nost, meditēja, iesprauda mietiņu, un es sāku rēķināt, kā būvēt,» rādot Lielvārdes pļavā uzcelto piramīdu, lakoniski pamāj tās veidotājs Andrejs Krūklis.
Pirms tam ilgi domājis, ka vajadzētu savu piramīdu. Tomēr ne sev to cēlis. Visiem. Un naudu par tās izmantošanu neprasa. Lietojiet uz veselību!
Viņš nav ne pirmais, ne vienīgais, kurš Latvijā uzbūvējis piramīdu un zina stāstīt par daudzskaldņa spēku un iedarbību.
Andrejs Krūklis savējo veidojis pēc Heopsa piramīdas parametriem, protams, daudz, daudz mazāku. Grandiozās Heopsa piramīdas - vecākā no septiņiem pasaules brīnumiem - augstums ir līdzvērtīgs 50 stāvu debesskrāpim. Salīdzinājumam - Rīgā, Pārdaugavā, uzbūvētā augstceltne «Z-Towers» ir 30 stāvu augsta.
Tā ir garīga celtne
Braucam uz Lielvārdi. Pie pilsētas robežas zaļā pļavā vīd zaļganu dēļu būve. Tā saplūst ar ainavu, kaut gan mūsu viesošanās laikā - maija pēdējās dienās - vasara nav ne tuvu savam krāsās sulīgajam pilnbriedam. Tā kā iepriekš iztēlē neesmu uzbūrusi Lielvārdes piramīdas iespējamo izskatu, nav arī vilšanās vai gaidu. Ir interesanti. Un izskatās vienkāršāk nekā atklājas, tiklīdz Andrejs Krūklis sāk runāt par Heopsa piramīdas mazās «māsiņas» uzbūvi.
Žurnāliste Gunta Tabore raksta, ka, izlasījis žurnālā «36,6 °C» informāciju par piramīdām, Krūklis viņai zvanījis un sīki un smalki tincinājis par izmēriem, proporcijām un leņķiem. Pārņemts ar domu, ka jābūvē. Viņš uzskata, ka piramīda ir garīga celtne un komercijai tur nav vietas. Tāpēc ziedojumu lādīti neliek un samaksu negaida.
Lielvārdes zaļā «heopsiņa» CV
Zaļa tā ir ne tikai krāsas dēļ. Vispirms jau pieminētais zintnieks Totis jeb Jānis Neibergs meklējis āderes. Sazīmējis āderu karti. Piramīdai piemērotākā vieta atrasta uguns āderu krustpunktā. Uguns āderes esot enerģijas starojuma plūsma (vai sprieguma izlādes zona Zemes garozā), kas vērsta no debesīm uz Zemi un pēc tam aiziet atpakaļ uz debesīm, šo āderu tīkls veidots kā četrstūris. Krustpunktos rodamas Zemes spēka vietas, kurās cilvēkam ir laba pašsajūta un var atbrīvoties no hroniskām vainām. Uz uguns āderes drīkst gulēt neilgu laiku, un tā patīkot suņiem.
Andrejs Krūklis uz milimetru papīra uzzīmējis trīs vai četrus variantus. Piramīdas būvēšanā piedalījusies visa ģimene. Būvējot ievērots skaldņu novietojums pret debespusēm, talkā ņemot precīzu kompasu. Apšūta ar vairākas reizes impregnētiem skujkoka dēlīšiem, koka dēļu grīda, stiprinājumam izmantotas koka tapas, bet virsotnē uzsēdināta vara cepurīte - «jo kosmoss atzīst tikai varu». Ir lasīts, ka, nostājoties senākajās piramīdās, cilvēkam skatiens un domas bija jāvērš pa piramīdas skaldni uz virsotni. Tādējādi veidojās kanāls, caur kuru varēja sazināties ar Visumu.
Lielvārdes celtnei durvju eņģes izgatavotas no ugunsdzēsēju šļūtenes, mīkstā metāla vara eņģes būtu neizturīgas un ātri vien izļodzītos. Gropītes saskaņotas līdz milimetram, lai iekšpusē neiekļūst sniega pārslas un lietus lāses. Guļamlāviņa darināta no liepas. «Sieviešu koks, maigs,» Andrejs Krūklis saka.
Lielvārdes piramīdas konstrukcijā ņemts vērā zelta griezuma princips. Tiesa, viena no proporcijām neesot ievērota centimetrs centimetrā. Kas ir svarīgāks - zelta griezums vai pareizās āderes? «Viss kopā,» pīpēdams cigareti pēc cigaretes, ap piramīdu rosās saimnieks.
Suns aizmiga, dēls aizmiga
Varam vērt vaļā durvis un ieiet piramīdā? Jā! Redzams, ka uz guļamlāviņas nokritis izčākstējis lapseņu pūznis. Grīda prasās izslaukāma, bet pie viena piramīdas dēļu sāna pieslieta slota. Katrs pats var sakopt pirms vai pēc meditācijas trīsstūrveida namiņā.
Kam Andrejs Krūklis to būvēja? «Vienmēr, kad kaut ko daru, skatos, lai būtu labi ne tikai man, bet arī vismaz vēl vienam cilvēkam. Vai nu tuviem cilvēkiem, vai kaimiņiem, vai citiem,» viņš atbild.
«Pirms pāris nedēļām šeit bija viens pensionāru pāris un īsziņā man pateicās par piramīdu, tātad ietekmi juta. Kaimiņš bija atnācis uz piramīdu, nosēdās uz soliņa, viņam nekas, bet līdzi paņemtais sunītis aizmiga. Vismaz sunītim bija labi. Kad es pieeju pie piramīdas, jūtu, kā griežas (apļo plaukstu virs galvas - red.). Bija gadījums, kad piramīdā iegāja sieviete, kas slimo ar cerebrālo trieku. Līdz piramīdai viņai vajadzēja aiziet ar štoku. Gaidu, gaidu, kad vajadzēs iet un celt augšā, kādas četrdesmit minūtes pagāja. Skatos, nāk uz pagalmu, štoks padusē. Tātad kaut kas tur ir. Vecākais dēls kā iegāja, tā aizmiga. Gāju viņu modināt. Tur laika izjūta pazūd.»
Andrejs Krūklis vairākas reizes uzsver, ka ar domu spēku var daudz ko panākt. Tāpēc ne vienmēr jāiet piramīdā. Domu spēks viņu ieinteresējis pirms vairāk nekā pārdesmit gadiem, izlasot tolaik pieejamo literatūru, kaut arī tajos gados viņa nodarbošanās bijusi eksakta.
Klausīties sevī un putnos
Divreiz nav jālūdz, lai Andrejs Krūklis parāda, kā mazajā «heopsiņā» darboties. Vīrietis noguļas uz lāviņas un novieto rokas virs saules pinuma. «Jānoskaņojas un jālūdz, lai palīdz. Atslēdzies pilnībā. Nogulies, noliec galvu vai nu uz ziemeļiem, vai austrumiem, pretim saules pinumam jābūt vara cepurītes smailei. Vara cepurīte nodrošina saikni ar kosmosu, no turienes nāk siltums un augšup, lejup cirkulē enerģija. Klausos elpā. Klausos, kas notiek ārpusē. Dzirdu, kā vārna noķērcas. Minūtes četrdesmit varu nogulēt,» viņš dalās sajūtās.
Interesanti esot atnākt vakarpusē un pasēdēt piramīdā. Pagājušogad diezgan bieži tā sēdējis, bet šogad savu piramīdu pirmoreiz apmeklēja maija beigās kopā ar «Praktisko Astroloģiju».
«Es jau tāds dulls esmu»
«Es jau tāds dulls esmu, man patīk viss jaunais. Ar numeroloģiju un astroloģiju pašmācības ceļā esmu pazīstams. Reiki mācījos. Mani vairāk interesē cilvēku saderība pēc numeroloģijas un astroloģijas. Paskatos par savējiem, kas kuru interesē - praktiskas vai garīgas lietas,» stāsta piramīdas autors.
Viņš pētījis arī citas Latvijā uzbūvētās piramīdas. Vienu tā kā pakritizē, jo neesot ievērots zelta griezums. Tas tomēr nepieciešams - lai būtu iedarbība. Piemēram, senie faraoni zelta griezuma līnijā piramīdu iekšienē saņēmuši kosmisko enerģiju un uzzinājuši kosmosa augstākos noslēpumus, kad viņu astrālais ķermenis pametis fizisko.
Andreju Krūkli ir aicinājuši būvēt piramīdas citur, bet viņš labprātāk dod padomus, kā to izdarīt. «Būvējiet paši! Jo vienam patīk tā, otram - citādi.» Piramīdas pamata malai jābūt 4,4 m garai un augstumam 2,75 m, tad augstuma koeficients pret garumu - 0,62, bet garuma koeficients pret augstumu - 1,6. Grīda pret sānu plakni atrodas 55 grādu leņķī, guļamlāvas attālums no grīdas - 93 cm jeb viena trešā daļa no piramīdas augstuma.
Piramīdas intriģē
Pokaiņos Krūklis ir bijis. Protams! Bet zikurātu - no akmeņiem būvētu, iekšpusē tukšu kalnu, ko nešķērsojot neviena ādere, neesot īpaši pētījis. Par Roču piramīdām kasa pakausi.
Pokaiņu zikurātu ezotēriķi un mistiķi uzskata par vienu no Latvijas sakrālajām piramīdām. Savukārt Roču rezervāta piramīdas aprakstījusi Daila Rotbaha grāmatā «Latvijas svētvietas un to ļaudis». Ročos piramīdu virsotnē noslīdējusī zemes sega atklājusi lielus blokus, no kā celti monumenti. Filmēšanas grupai, kuras sastāvā bija grāmatas autore, uzkāpjot Roču piramīdas virsotnē, no tīrām, skaidrām debesīm sācis rasināt silts lietutiņš un uz līdzenas vietas sacēlies gaisa virpulis, kaut diena bijusi mierīga un silta. Virpuli pavadījusi spēcīga rūkoņa.
Svētvietu apzinātāja un mistiķe Rasma Rozīte, šo piramīdu leģendu veidojot, tās raksturojusi kā aizaizvēsturei piederīgas, jo lielie akmens pakāpienveida bloki veido kaut ko līdzīgu zikurātam. Te bijusi cita civilizācija pirms diviem vai četriem tūkstošiem gadu vai daudz senāk. Varbūt tie bija Dieva dēli, Saules meitas, kas spēja lielos akmens bluķus kustināt un pārvietot. «Katrā ziņā mūsu tautas pašapziņai būtu ļoti svarīgi šīs lietas izpētīt un saņemt apstiprinājumu, ka mēs nākam no ļoti lielas un bagātas pagātnes,» intervijā Dailai Rotbahai uzsver Rasma Rozīte.
Pragmatiskāki pētnieki ir nosaukuši gan Roču piramīdas veidojošo materiālu - kaļķakmens, kas veidots no pārakmeņotām ūdenszālēm, gan iespēju, kādā veidā plātnes nokļuva līdz Roču liegumam. Proti, to visu atnesis ledājs, pa ceļam materiālu sadalot mazākās sastāvdaļās.
Eksperimentētāji ir būvējuši siltumnīcas piramīdas formā, lai pārliecinātos, vai augi leknāk zeļ un plaukst. Leģendas vēsta, ka seno ēģiptiešu aizmūrētajās piramīdās spējuši izdīgt tūkstošiem gadu ieslodzīti un Saules gaismu neredzējuši graudi.
Uz sakrālo piramīdu godu nepretendē arhitektūras elementi Rīgas centrā - piramīdu pārītis virs autostāvvietas pie Kongresu nama un restorāns «Piramīda» dažu metru atstatumā no Raiņa pieminekļa Esplanādē.
Mūsu kaimiņi lietuvieši, gatavojoties pievienoties eirozonai, uzbūvēja, pēc pašu apgalvojuma, pasaulē augstāko monētu piramīdu.
Pats Napoleons bijis aizrāvies
Runā, ka pirmie nopietnākie piramīdu pētījumi sākti pēc slavenā francūža - karavadoņa un Francijas līdera - Napoleona Bonaparta rīkojuma 1779. gadā. Šim mērķim kalpoja desmitiem zinātnieku un inženieru. Napoleons esot pārnakšņojis Heopsa piramīdas pazemē un no turienes atgriezies ne savā ierastajā skatā. Tomēr par piedzīvoto nebildis ne pušplēsta vārda. Babilonijā uz zikurātiem būvēja dievnamus, bet senajā Ēģiptē piramīdas vārds nozīmēja «gaismas kalns» - tā simbolizēja Saules kā radītājas spēku un faraona nemirstību. Saskaņā ar ēģiptiešu priekšstatiem par pasaules radīšanu uz augstāka kalna kurgāna krita pirmais Saules stars - pasaules radītājs. Simboliski kurgānu atainoja piramīda. Masīvā un augstā trīsstūrveida būve simbolizēja izaicinājumu mūžībai un nāves noliegumu, bet piramīdas augstums un gludā virsma - vienotību starp pazemē apbedīto faraonu un Saules dievu. Lai piramīda saulē spīdētu, bluķus nopulēja un apklāja ar kaļķakmens kārtu. Piramīdas trīsstūrveida formai bija jāatstaro Saules gaisma un jānodrošina stabilitāte, lai faraona kapenes nesagrūtu. Tie tomēr bija vārti uz mirušo valstību, nevis siltumnīca vai dziednieciska telpa, kā piramīdu mēdz izmantot mūslaikos. Ezotēriķu vidū pastāv versija, ka kādreiz visu zemeslodi klāja piramīdas, jo ar to palīdzību regulēja klimatu un varbūt vēl kaut ko. Piramīdas bija precīzi orientētas pēc debess pusēm, un vajadzības gadījumā tās varēja piekoriģēt. Piramīdas, ne debespuses. Piemēram, Rīga un Latvija atrodoties uz viena meridiāna ar slavenajām Ēģiptes piramīdām.
UZZIŅAI
Pasaules brīnums
Heopsa piramīda Ēģiptē tiek dēvēta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem. Turklāt tā ir vienīgā, kas no šiem vēsturiskajiem objektiem saglabājusies līdz mūsdienām.
Ēģiptologi uzskata, ka tā uzcelta ap 2589.-2566. g. p.m.ē. faraona Heopsa valdīšanas laikā. Heopsa piramīda bija lielākā cilvēku veidotā celtne gandrīz 3800 gadu.
Ēģiptes piramīdas simbolizēja uz debesīm vedošas kāpnes. To celtniecībā izmantotas augstas tehnoloģijas, jo ar primitīviem instrumentiem tik precīzi apstrādāt un pārvietot granītu nav iespējams. Daudzi no izmantotajiem granīta klučiem sver pat 70 tonnu.
Tā kā senatnē visas zinības bija savstarpēji saistītas, pastāv uzskats, ka četrstūra pamatnes simbolizē četras dabas stihijas - Uguni, Zemi, Gaisu, Ūdeni. Savukārt caur tuneļiem jeb šahtām novērojami konkrēti zvaigžņu stāvokļi. Cita starpā zinātnieki, pētot piramīdas Amerikā, nonākuši pie secinājuma, ka būvēm bijusi astronomiska nozīme.
Sfinksai, kas apsargā Heopsa piramīdu, ir vērša ķermenis, lauvas ķepas, cilvēka seja un ērgļa spārni. Astroloģijas pētnieki pieļauj domu, ka tādējādi attēlotas tā dēvētās fiksētās zodiaka zīmes - Vērsis, Lauva, Skorpions (kā ērglis), Ūdensvīrs (kā cilvēks - intelektuāla būtne).
Guna Kārkliņa
