Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Horoskopi

ASTROLOĢIJA: Sa­turns sa­pu­ri­na grie­ķus. Krī­zes at­balss Lat­vi­jā

© Scanpix

Grie­ķu fi­nan­šu ne­die­nas un gai­dā­mais jos­tas sa­vil­kša­nas pe­ri­ods iz­rai­sa ne vien līdz­jū­tī­bu, bet arī sa­trau­ku­mu, kā­du ie­spai­du krī­zes se­kas at­stās uz re­ālo eko­no­mi­ku, Lat­vi­jas valsts bu­dže­ta ie­ņē­mu­miem un kat­ra per­so­nis­ko ma­ci­ņu. As­tro­lo­gu prog­no­zes ir mē­re­ni ie­prie­ci­no­šas: eko­no­mis­ko sa­tri­ci­nā­ju­mu at­blāz­ma būs jū­ta­ma arī Lat­vi­jā, to­mēr īs­tu krī­zes skar­bu­mu mēs ne­iz­ju­tī­sim.

At­bil­dī­ba par sais­tī­bām

Pēc tam, kad vai­rāk ne­kā 60% Grie­ķi­jas ie­dzī­vo­tā­ju re­fe­ren­du­mā no­bal­so­ja pret vie­no­ša­nos ar starp­tau­tis­ka­jiem aiz­de­vē­jiem, kļu­va skaidrs, ka Grie­ķi­jai priekš­ā ir ļo­ti smags ceļš, kas pār­bau­dī­ju­miem pa­kļaus vi­su eiro­zo­nu. Starp­tau­tis­ko fi­nan­šu kom­pā­ni­ju ana­lī­ti­ķi ne­ka­vē­jo­ties nā­ca kla­jā ar pa­zi­ņo­ju­mu, ka par Grie­ķi­jas nā­kot­nes sce­nā­ri­ju uz­ska­ta valsts iz­stā­ša­nos no eiro­zo­nas. Grie­ķi­ju, kas lai­kus nav sa­mak­sā­ju­si 1,6 mil­jar­du eiro lie­lu pa­rā­du, kļūs­tot par pir­mo at­tīs­tī­to val­sti, ku­ra ne­iz­pil­dī­ja sa­vas sais­tī­bas pret SVF, vis­ti­ca­māk, sa­tri­ci­nās arī so­ci­ālie ne­mie­ri, jo grie­ķi ir karst­asi­nī­gā­ki ne­kā mēs un vi­ņiem pro­tes­tēt pa­tīk. Lat­vi­jā ļo­ti la­bi zi­na, ko no­zī­mē jos­tas sa­vil­kša­na – eko­no­mi­ka jo­pro­jām pil­nī­bā nav at­gu­vu­sies no 2008./2009. ga­du krī­zes, kas iz­jau­ca dau­dzu ģi­me­ņu plā­nus, lie­kot do­ties peļ­ņā uz ār­val­stīm, lai iz­kļū­tu no pa­rā­du gūs­ta. Tā­pēc dau­dzi ar ba­žām jau­tā – vai gai­dāms vēl viens trie­ciens? Pēt­nie­ki uz­ska­ta, ka Lat­vi­jā šo pro­ce­su ie­tek­mē var pa­lē­ni­nā­ties jau tā nie­cī­gā paš­mā­ju eko­no­mi­kas iz­aug­sme.

«Rau­go­ties uz Grie­ķi­jas fi­nan­šu krī­zi, dau­dziem var šķist, ka tas ir lo­kāls no­ti­kums, kas kon­cen­trēts kon­krē­tā val­stī, ta­ču tas ir mal­dīgs priekš­stats. No as­tro­lo­ģis­kā vie­dok­ļa skaid­ri re­dzams, ka Grie­ķi­ja ir ti­kai vie­na no dau­dzām val­stīm, ku­ru ie­tek­mē glo­bā­lais pla­nē­tu iz­vie­to­jums de­bess ju­mā,» ie­sāk as­tro­logs Jā­nis Bē­ni­ķis. Par šā brī­ža no­ti­ku­mu gal­ve­no spē­lē­tā­ju as­tro­logs uz­ska­ta Sa­tur­nu, kas aiz­vien at­ro­das Skor­pi­ona zī­mē, ret­ro­grā­dā stā­vok­lī (līdz 2. augus­tam). «Sa­tur­na fun­kci­ja ir sa­kār­tot dzī­ves sfē­ru, ku­ru pla­nē­ta ie­tek­mē kon­krē­ta­jā pe­ri­odā. Sa­kār­to­ša­na ne­no­tiek vieg­li un po­zi­tī­vi, bet vai­ru­mā ga­dī­ju­mu at­bil­sto­ši Sa­tur­na da­bai – caur stin­grī­bu un ie­ro­be­žo­ju­miem. Pie­mē­ram, Lat­vi­jā Sa­tur­na drau­dī­gās pa­mā­cī­bas iz­pau­dās kā Valsts ie­ņē­mu­mu die­nes­ta ak­ti­vi­zē­ša­nās no­dok­ļu at­gū­ša­nā. Šo­brīd Sa­turns at­ro­das Skor­pi­ona zī­mes no­slē­gu­mā, pē­dē­jā «iz­gā­jie­nā» pirms do­ša­nās uz Strēl­nie­ka zī­mi. Skor­pi­ona zī­me tie­šā vei­dā ir at­bil­dī­ga par kre­dī­tiem, ban­ku sis­tē­mu, lie­la mē­ro­ga aiz­de­vu­miem un krī­zēm. Esot ša­jā zī­mē, Sa­turns cen­šas šo sfē­ru sa­kār­tot, sa­likt vi­su pa plauk­ti­ņiem un liek cil­vē­kiem uz­ņem­ties at­bil­dī­bu par sa­vām sais­tī­bām. Sa­turns ho­ro­sko­pa zī­mi nomainīs18. sep­tem­brī. Tie­ši pirms šā no­ti­ku­ma var vē­rot vis­nes­ta­bi­lā­ko struk­tū­ru sa­bruk­ša­nu, kas no­tiek caur krī­zi.»

Grie­ķiem priekš­ā smags ceļš

Jā­nis Bē­ni­ķis uz­ska­ta, ka, ņe­mot vē­rā as­tro­lo­ģis­kos rā­dī­ju­mus, nav brī­nums, ka vā­jā­kās fi­nan­šu sis­tē­mas sa­irst. Ir laiks, kad jā­at­dod pa­rā­di un jā­pie­ņem lē­mu­mi par re­sur­su ie­ro­be­žo­ša­nu. Uz jau­tā­ju­mu, kā­pēc Grie­ķi­ja krī­zi iz­jūt daudz spē­cī­gāk ne­kā ci­tas val­stis, as­tro­logs at­bild, ka jā­ska­tās uz Grie­ķi­jas dzim­ša­nas kos­mog­ram­mu. «Četr­as no pla­nē­tām (Sau­le – valsts, Mer­kurs – tirdz­nie­cī­ba, Nep­tūns – ti­cī­ba, jū­ras lie­tas, Urāns – teh­no­lo­ģi­jas) at­ro­das Me­žā­ža zī­mē, pār ku­ru val­da mū­su spē­lē­tājs – Sa­turns. No tā iz­riet, ka ik­vie­na tā ak­ti­vi­tā­te at­stāj bū­tis­ku ie­spai­du uz Grie­ķi­ju ko­pu­mā.» Jā­nis Bē­ni­ķis uz­ska­ta, ka sma­gā­kie pār­bau­dī­ju­mi grie­ķus vēl ti­kai gai­da. «Ja šo­brīd Sa­turns pār­ies Strēl­nie­ka zī­mē, tad 2017. ga­da bei­gās tas uz­sāks mar­šu pa Me­žā­ža zī­mi, turp­mā­kos ga­dus lie­kot val­stij struk­tu­rē­ties un pār­va­rēt ne vie­nu vien krī­zi. To­mēr tas būs lo­kāls stāsts, kurš ma­zāk skars vi­sus mūs, bet at­stās ne­iz­bē­ga­mu ie­spai­du uz nā­ci­ju. 2015. ga­dā Ju­pi­ters ie­ies Jau­na­vas zī­mē, ku­rā at­ro­das Grie­ķi­jas kos­mog­ram­mas Marss.» Ko tas no­zī­mē, kā rī­ko­ties? As­tro­logs uz­ska­ta, ka mums vi­siem jā­pie­vēr­šas prak­tis­kām no­dar­bēm, jā­ri­si­na ar dar­ba tir­gu sais­tī­ti jau­tā­ju­mi, bet Grie­ķi­ja ne­drīkst pa­do­ties un krist pa­ni­kā, jo tai va­ja­dzē­tu augt un at­tīs­tī­ties ko­pu­mā. To ie­tek­mē Marss kā da­bī­gais Grie­ķi­jas kos­mog­ram­mas Sa­tur­na (at­ro­das Aunā) dis­po­zi­tors. Līdz ar to Ju­pi­ters sti­mu­lē Grie­ķi­ju uz­ņem­ties ini­ci­atī­vu, pa­rā­dot šīs tau­tas pa­tie­so ener­ģis­ku­mu un ga­ta­vī­bu aiz­stā­vēt sa­vas in­te­re­ses. Jā­nis Bē­ni­ķis sa­ka, ka ša­jā un nā­ka­ma­jā ga­dā Lat­vi­ja iz­ju­tīs Grie­ķi­jas krī­zes viļ­ņus, kas vel­sies pār­i eiro­zo­nai, to­mēr tie ne­būs ka­tas­tro­fā­li. «Jos­tu nāk­sies sa­vilkt, bet ne tik cie­ši kā 2008. ga­dā.»

Krī­zes viļ­ņi tu­vā­ka­jos ga­dos

Prie­cā­ties par eko­no­mis­kiem uz­la­bo­ju­miem un ļau­ties tē­ri­ņiem ir pār­ag­ri – fi­nan­šu un eko­no­mi­kas krī­ze Eiro­pā nav bei­gu­sies – pie­sar­dzī­gu prog­no­zi turp­mā­ka­jiem ga­diem sniedz as­tro­lo­gi, kas pē­ta lie­lu eko­no­mis­ku svār­stī­bu at­spo­gu­ļo­ju­mu zvaig­znēs.

Zvaig­žņu tul­ki mi­nē­ju­ši vai­rā­kus ga­dus, kad si­tu­āci­ja sāks uz­la­bo­ties – 2017., 2020., 2022., 2024. ga­du. As­tro­logs Edijs Spā­re ir tei­cis, kas krī­zes viļ­ņi tur­pi­nā­sies līdz 2024. ga­dam. Ne­pa­tī­ka­mi sa­trau­co­ša viļ­ņo­ša­nās tur­pi­nā­sies, ka­mēr Plū­tons at­ra­dī­sies Me­žā­ža zī­mē. Krie­vu as­tro­lo­ģe un pa­re­ģe Je­ļe­na Bas­ka sa­vā mā­jas­la­pā rak­sta, ka si­tu­āci­ja tur­pi­nās sa­asi­nā­ties līdz 2016. ga­dam. Pēc tam līdz 2017. ga­da mar­tam dzī­ve ie­krā­so­sies gai­šā­kās krā­sās, tad at­kal se­kos sma­ga fā­ze. Un tā, kā pa viļ­ņiem, līdz 2020. ga­dam. 2019. ga­da mar­tā Urāns pa­me­tīs ka­rei­vī­go Aunu. As­tro­lo­ģe cer, ka ša­jā pe­ri­odā pa­sau­lē beig­sies asins iz­lie­ša­na. No 2019. ga­da mūs gai­da in­te­re­san­ti pa­vēr­sie­ni, jaun­as for­mas po­li­ti­kā, eko­no­mi­kā, val­stu pār­val­dē un starp­tau­tis­ka­jā arē­nā. Tā prā­to gaiš­re­dzī­gā krie­vie­te. Pre­tru­nī­gi vēr­tē­tais krie­vu as­tro­logs Pā­vels Glo­ba pēr­nā ga­da no­ga­lē 2015. ga­du eko­no­mi­kā un fi­nan­šu jo­mā re­dzē­ja vi­sai tum­šās krā­sās. Pēc vi­ņa do­mām, krī­ze vi­sā pa­sau­lē beig­sies 2020. ga­dā un to ie­tek­mēs Ju­pi­te­ra un Sa­tur­na sa­vie­no­ša­nās. «Kri­tums pa­sau­les eko­no­mi­kā tur­pi­nā­sies līdz 2017. ga­dam,» pirms vai­rā­kiem ga­diem prog­no­zē­ja Ser­gejs Šes­to­pa­lovs, kurš as­tro­lo­ģis­kās sa­kri­tī­bas pē­ta vai­rāk ne­kā 40 ga­du. As­tro­lo­ģe Lud­mi­la Mu­rav­jo­va ķi­be­ļu bei­gas redz 2024. ga­dā. Paš­mā­ju as­tro­logs Il­go­nis Ir­be no­rā­da uz di­vām zī­mī­gām pla­nē­tām, kas jau vai­rāk ne­kā di­vus ga­dus, ik pa lai­kam sa­tie­ko­ties un at­tā­li­no­ties, vei­do «sprā­dzien­bīs­ta­mu mai­sī­ju­mu». Ru­nā­jot par Plū­to­na un Urā­na kvad­ra­tū­ru, as­tro­logs šo sa­vie­no­ju­mu rak­stu­ro kā ener­ģi­jas at­brī­vo­ša­nos, trans­for­mā­ci­ju, ne­gai­dī­tu pa­vēr­sie­nu. «Tā ir brī­vī­ba, tiek­sme pēc at­rai­sī­ša­nās. Pri­vā­tās at­tie­cī­bās šie as­pek­ti var iz­paus­ties kā šķir­ša­nās, ne­gai­dī­ta un strau­ja aizie­ša­na. Cil­vēks sa­krā­mē ko­fe­rus un aiziet.»

Dī­vai­nās sa­kri­tī­bas jū­ni­ja bei­gās

Pir­ma­jā mir­klī šķie­ta­mi ne­sa­is­tī­tu, dī­vai­nu sa­kri­tī­bu vir­kne – te­ro­rak­ti, strei­ki, ma­su pro­tes­ti, plū­di un sa­tri­ci­nā­ju­mi fi­nan­šu sfē­rā – spil­gti ie­zī­mē 2015. ga­da jū­ni­ja ot­ro de­kā­di. Pa­zīs­ta­mais so­mu as­tro­logs Rus­lans Su­si uz­ska­ta, ka sa­ka­rī­bas starp šiem no­ti­ku­miem at­klāj de­be­su rak­sti. Un tā: 23. jū­ni­jā iz­dze­nā un ares­tē de­mon­stran­tus Ar­mē­ni­jā, kur no­tiek «elek­tro­mai­dans». 25. jū­ni­jā Pa­rī­zi pa­ra­li­zē tak­sis­tu ne­mie­ri, 26. jū­ni­jā Li­onas pie­vār­tē gā­zes rūp­nī­cā fa­nā­ti­ķis sa­rī­ko te­ro­rak­tu – ir vai­rā­ki cie­tu­šie, viens cil­vēks no­ga­li­nāts, tiek no­dzēsts uguns­grēks. 27. jū­ni­jā Tu­ni­si­jā, kū­ror­tpil­sē­tas Su­sas vies­nī­cas plud­ma­lē, te­ro­rists no­ga­li­na 38 cil­vē­kus, ta­jā pa­šā die­nā Tai­vā­nā ak­va­par­kā svēt­ku lai­kā no­tiek sprā­dziens un aiz­deg­ša­nās, ku­rā cieš 500 cil­vē­ku. Pa­ra­lē­li Grie­ķi­ju sa­tri­ci­na fi­nan­šu krī­ze. Krie­vi­jā ša­jā lai­kā lie­ta­vu dēļ ir pa­ma­tī­gi plū­di. Kas sais­ta šos tra­ģis­kos no­ti­ku­mus? Rus­lans Su­si uz­ska­ta, ka ap­vie­no­jo­šais fak­tors ir īpa­šais as­tro­lo­ģis­kais laiks ša­jās die­nās. Su­si vērš uz­ma­nī­bu uz di­viem mo­men­tiem: no 16. jū­ni­ja līdz 16. jū­li­jam as­tro­lo­ģis­kā lai­ka rak­sturs at­ka­rīgs no pē­dē­jā jaun­ā Mē­ness, ko ie­zī­mē­ja rets Sau­les, Mē­ness un Mar­sa sa­vie­no­jums, kas no­rā­da uz ag­re­si­ju un kon­flik­tu pie­au­gu­mu ris­ku, ne­pie­kā­pī­bu un vēl­mi vi­su at­ri­si­nāt vie­nā rā­vie­nā. Ņe­mot vē­rā, ka pē­dē­jais jaun­ais Mē­ness bi­ja Dvī­ņos, jā­lū­ko­jas uz šīs zī­mes pār­val­dī­tā­ja Mer­ku­ra kus­tī­bu, ku­rai ša­jā mē­ne­sī bi­ja īpa­ša no­zī­me, no­rā­da Su­si. Pie­mē­ram, no 20. līdz 28. jū­ni­jam Mer­kurs vei­do­ja sa­sprin­gtu 90 grā­du as­pek­tu ar Nep­tū­nu, kas ša­jā lai­kā pro­vo­cē­ja ne­ga­tī­vu sce­nā­ri­ju re­ali­zē­ša­nos. «Mo­ni­to­rē­jot jaun­a Mē­ness ie­tek­mi, as­tro­ģe­og­rā­fis­kās prog­no­zes ar ne­ga­tī­vu sa­tu­ru ir ie­ras­ta lie­ta,» sa­ka Su­si. Pēc vi­ņa do­mām, Sa­tur­na pro­jek­ci­ja uz Pa­rī­zi ie­zī­mē­ja strei­ku un pro­tes­tu vil­ni gal­vas­pil­sē­tā, kā arī no­rā­dī­ja uz ie­spē­ja­miem ne­pa­tī­ka­miem pa­vēr­sie­niem vi­sas valsts te­ri­to­ri­jā. Arī Tai­vā­nas tra­ģis­kie no­ti­ku­mi bi­ja la­bi re­dza­mi kā Sa­tur­na pro­jek­ci­ja. Pēc so­mu as­tro­lo­ga do­mām, pro­blē­mas Ar­mē­ni­jā pēc šīs me­to­des bi­ja ie­spē­jams no­teikt pre­cī­zi – gan vie­tu, gan no­ti­ku­mu gai­tu de­mon­strā­ci­jas lai­kā. Mier­mī­lī­gi no­ti­ku­mi Ar­mē­ni­jā va­rē­ja at­ri­si­nā­ties līdz 29.–30. jū­ni­jam, pēc tam šīs valsts ho­ro­sko­pā ir vai­rā­kas ne­gai­sa die­nas, kad ie­spē­ja­mi eks­ce­si. Su­si sa­ka, ka šo­brīd Grie­ķi­ja iz­jūt po­zi­tī­vu Ju­pi­te­ra ie­tek­mi.