Pirmdiena, 20.maijs

redeem Salvis, Selva, Venta

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Izjūk politiskā spirta ražošana

Akcīzes preču pārvalde uzrāda, ka 2011. gadā absolūtā spirta ražošana Latvijā sarukusi par 1,8 miljoniem dekalitru jeb 80%.

80% ir daudz izteiksmīgāks skaitlis nekā dekalitri, ar kuriem operē dzērienu ražotāji. Latvijā pērn saražotos 462 tūkstošus dekalitru absolūtā spirta var izteikt kā 4 620 000 jeb 4,62 miljonus litru vai, ņemot vērā spirta un ūdens blīvuma attiecības, kā 4620x0,789=3645 tonnas spirta.

Vēl vienkāršāk sakot, darbību pagājušā gada sākumā pārtrauca Jaunpagasta plus spirta ražotnes Talsu novada Jaunpagastā un Iecavā, bet turpināja Kalsnavas spirta fabrikā Madonas novadā.

Diemžēl nav piepildījies pagājušā gada 21. janvāra Neatkarīgajā izteiktais solījums, ka Jaunpagasta plus ražotnes «baros automašīnas, dzīvniekus un cilvēkus». Proti, ka «biodegvielas ražotājs Jaunpagasts plus sola ne vien pieckāršot savu jaudu, bet arī ieviest principiāli jaunu graudu pārstrādes tehnoloģiju un iegūt līdz šim pasaulē rūpnieciski neražotus produktus». Avīze tādējādi atreferēja Jaunpagasta plus īpašnieka Donāta Vaitaiša 14. janvārī izteiktus solījumus toreizējam ekonomikas ministram Artim Kamparam. Viņu saruna publiskā formātā tika organizēta tūlīt pēc tam, kad līdz ar 2010. gadu bija beidzies periods, kurā valsts subsidēja biodegvielas ražošanu. Uz šo subsīdiju rēķina Latvijā tika radīta jauna nozare, kas bija viens no priekšnoteikumiem Latvijas uzņemšanai ES. Saprotams, ka ES neprasa daudzkāršot alkoholisko dzērienu ražošanu, bet gan pievienot aizvien vairāk spirta benzīnam. «Ekonomikas ministrs Artis Kampars mierina, ka, lai nu ko, bet atbalstīt atjaunojamo resursu ražotājus ES Latvijai atļaus,» Neatkarīgā turpināja 21. janvārī. Tomēr pāris turpmāko mēnešu laikā nekādas atbalsta formulas radītas netika, un Jaunpagasta plus ražotnes darbību apturēja.

Atbalsta perioda beigas sakrita ar Saeimas kārtējo pārvēlēšanu 2010. gada rudenī, kad partijām ļoti noderēja D. Vaitaiša 4x18 tūkstošu latu ziedojumi attiecīgi Zaļo un zemnieku savienībai, partijai Jaunais laiks, partijai Pilsoniskā savienība un partiju apvienībai Par labu Latviju!. «Ziedoju neslēpjoties – atklāti un caurspīdīgi un aicinu tā rīkoties arī citus uzņēmējus. Šis lēmums bija nopietns izaicinājums, taču izvēli par labu šim solim lika izdarīt tās 500 ģimenes, kurām darba vietas nodrošina manis vadītie uzņēmumi,» skaidroja D. Vaitaitis. 3/4 no ziedojuma izrādījās sasniegušas Valda Dombrovska otro valdību, kurā par enerģētiku atbildēja Jaunā laika deleģēts ministrs A. Kampars. Tomēr izrādījās, ka atdevi no ziedojumiem gūt nav tik vienkārši. V. Dombrovska otrā un trešā valdība sola D. Vaitaitim nevis subsīdijas, bet valsts garantijas jauna spirta brūža celtniecībai Rīgas brīvostas teritorijā.

EM jau tagadējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta personā pārmet Jaunpagastam plus un biodegvielas ražotājiem kopumā, ka «periodā no 2008. gada līdz 2010. gadam Latvijas biodegvielas ražotājiem atbalsta apjoms uz vienu nodarbināto vidēji gadā bija aptuveni 3510 latu mēnesī, turklāt zaudējumi, kas jāsedz valstij, pieauga ar katru gadu. Šāda atbalsta sistēma nav samērīga" utt. Ražotāji gan taisnojas, ka 2008.–2010. gada perioda izmaksās nepamatoti iekļauta nauda, ko valsts palika viņiem parādā 2007. gadā, bet ministrija to vērā neņem. EM sola tikai to, ka «tuvākajā laikā» sasauks Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes sanāksmi un uzklausīs uzņēmējus.