Ekonomikas ministrija (EM) neiesaka radīt atsevišķu regulējumu sadarbības ekonomikas jomas sakārtošanai, tā vietā būtu uzlabojams esošais nozaru regulējums, norādīts ministrijas sagatavotajā ziņojumā par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu.
Kā sadarbības ekonomikas piemēru EM minēja tādas platformas kā "Taxify", "airbnb", "BlaBlaCar", "SnappCar", "Uber", "Prosper", "Wiseed" un virkni citu. Kopumā Eiropas Savienībā (ES) ir 651 šāda platforma.
EM skaidroja, ka sadarbības ekonomika attiecas uz uzņēmējdarbības modeļiem, kur uzņēmējdarbības aktivitātes atvieglo pakalpojuma koplietošana vai sadarbošanās vairākiem dalībniekiem. Proti, sadarbības ekonomikas pamatā ir trīs dalībnieki - pakalpojumu sniedzējs, lietotājs un starpnieks, kas, izmantojot tiešsaistes platformas, mobilās lietotnes vai citus risinājumus, savieno pakalpojumu sniedzēju ar lietotāju.
"Sadarbības ekonomikas darījumi parasti nav saistīti ar īpašumtiesību maiņu, un tos var veikt gan peļņas, gan bezpeļņas nolūkā. Kā vienu no sadarbības ekonomikas priekšrocībām var minēt darbinieku elastību, proti, personai ir iespēja iegūt papildus ienākumus darbojoties tajā laikā, kad persona vēlas," atzina ministrijā.
Vērtējot sadarbības platformu darbību ES reģionālajā līmenī, secināts, ka visvairāk sadarbības platformu ir Francijā, Lielbritānijā un Spānijā, savukārt Latvijā ir salīdzinoši neliels sadarbības platformu skaits. Tāpat arī lielākie ienākumi no sadarbības platformām tiek gūti Francijā un Lielbritānijā, attiecīgi Latvijā tie ir salīdzinoši nelieli, aptuveni 157,7miljoni eiro, kas līdzvērtīgi tādām valstīm kā Īrijai un Somijai.
Eiropas līmenī kā galvenie risināmie jautājumi sadarbības ekonomikā ir piekļuve tirgum, atbildības sadalījums, patērētāju aizsardzība, nodarbinātība un nodokļu nomaksa. EM norādīja, ka Latvijā nav īpašs atsevišķs normatīvais akts, kas vispārēji regulētu sadarbības ekonomiku, taču atsevišķi nosacījumi ir ietverti vairāku jomu normatīvajos aktos.
Latvijā sadarbības ekonomika visvairāk ir attīstījusies kopfinansējuma pakalpojumu, vieglo pasažieru pārvadājumu un viesu īstermiņa izmitināšanas jomās. Patlaban pasažieru pārvadāšanu reglamentē Autopārvadājumu likums un to saistošie Ministru kabineta noteikumi, savukārt viesu izmitināšanu - normatīvie akti mājokļu, īres, nodokļu un citās jomās.
Izvērtējot sadarbības ekonomikas specifiku, nozaru atšķirības, identificētās problēmas, kā arī Eiropas Komisijas ieteikumus un citu valstu pieredzi, EM secinājusi, ka būtu pilnveidojams esošais nozaru regulējums, nevis veidojams jauns, kopīgs sadarbības ekonomiku regulējošs normatīvais akts.
Tādējādi, lai veicinātu sadarbības ekonomikas attīstību Latvijā, EM sadarbībā ar Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju, kā arī, nepieciešamības gadījumā piesaistot citas atbildīgās institūcijas un sociālos partnerus, tiks turpināts darbs pie jautājumiem, kas saistīti ar sadarbības ekonomikas attīstību un nozaru regulējuma pilnveidošanas. Par paveikto darbu Ministru kabinetu plānots informēt līdz šā gada 31.decembrim.
EM pauda pārliecību, ka Latvijā tiks nodrošināta sadarbības ekonomikas principu ieviešana nozaru regulējumā, radot pievilcīgāku vidi inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un vienlaikus mazinot barjeras sadarbības ekonomikas ienākšanai. Tāpat tiks turpināts līdz šim uzsāktais darbs pie modernas un tehnoloģiju veicinošas ekonomikas attīstības, tādejādi sekmējot caurskatāmu pakalpojumu sniegšanu gan patērētājiem un pakalpojuma sniedzējiem, gan tirgu uzraugošajām iestādēm.
