Latvijā: "Rail Baltica" projektā dublējas nauda un cilvēki 16 komentāri
 
Latvijā

"Rail Baltica" projektā dublējas nauda un cilvēki

 
Ilze Zvēra, F64 Photo Agency

Merirands atstās amatu

Uzņēmuma Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgais valdes loceklis ir Dins Merirands - Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Savukārt valsts vārdā RB Rail Latvijas akcijas turētājs - valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Pagājušajā nedēļā Satiksmes ministrija izsludinājusi konkursu uz Eiropas dzelzceļa līniju valdi. Merirands amatu atstās. Viņš pats skaidro, ka pēc triju gadu veiksmīga darba uzņēmums varot itin labi strādāt arī bez viņa. Tas gan neesot saistīts ar stratēģisko ieceri, atgriezties pie sākotnējā plāna par vienu projekta īstenotāju. Ar ko tad - viņš īsti nepaskaidro, bet jāatgādina, ka premjers Māris Kučinskis ir kritizējis amatu apvienošanas praksi valsts pārvaldē un tās uzņēmumos. Arī RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa vienlaikus strādā kompānijas Latvenergo padomē.

Taču skaidrs, ka uzņēmumam ir nepieciešams tāds vadītājs, kam ir ietekme valdībā un Satiksmes ministrijā, tāds, ko respektētu arī sadarbības partneri, tas pats Latvijas dzelzceļš. Projektam jābūt prioritātei ne tikai uz papīra, bet arī reālajā rīcībā, lai tas netiktu kavēts.

Dins Merirands uzskata, ka viens projekta īstenotājs būtu labāks risinājums, taču tad valstīm jāvienojas, kā notiktu pienākumu pārņemšana un iesākto darbu turpināšana. Varbūt iesāktais jāpabeidz, bet nekas no jauna klāt nav jāņem. Arī līgumi par finansējumu ar Eiropas Komisijas Transporta tīkla aģentūru INEA jāpārslēdz. Protams, nenovēršami atsāktos dažādas politekonomiskas domstarpības dalībvalstu starpā, jo, piemēram, Salaspils kravu loģistikas centru Latvijā grib tikai Latvija. Lietuviešiem un igauņiem tas būs konkurents biznesā.

Ko kurš dara

Pagaidām darbu un pienākumu sadalījums mātes un meitu starpā paliek līdzšinējais. RB Rail nodarbojas ar lielām un stratēģiskām lietām, koordinē pārrobežu posmus, atbild par projektēšanu, būvniecību un zīmolvedību. Īsteno iepirkumus, kas nepieciešami visām trim valstīm vienlaikus. Piemēram, signalizācijas iekārtas. Lai nenotiktu kā savulaik Nīderlandei ar Vāciju, kas dzelzceļu sāka pārbūvēt katra no savas puses, bet, kad satikās, - izrādījās, ka tehnika nav savstarpēji savienojama.

Savukārt Eiropas dzelzceļa līnijas atbild par projekta lokālu Latvijas sastāvdaļu ieviešanu. Tās ir četras - Centrālās stacijas mezgla celtniecība, arheoloģiskā izpēte visā līnijas garumā Latvijā, lidostas stacija un pētījums par elektromagnētiskā lauka ietekmi uz gaisa satiksmes vadības iekārtām. Kaut kāda ietekme noteikti esot, bet vilcieni iebrauc vairākumā Eiropas lidostu. Un, cerams, iebrauks arī mūsējā.

  • <
  • 2 / 2
Komentāri [16]
#
Ja nu tā gribas 18.septembris 2017 22:25 atbildēt
skaitīt naudu citu kabatās, tad tik tālu nemaz nav jāmeklē.
 
#
zelta lietus 15.septembris 2017 18:03 atbildēt
5,8 miljardi - 85% = 870 miljoni no Latvijas budzeta!
 
#
Rail Najebaltica 14.septembris 2017 19:06 atbildēt
Fufelis. Dubultfufelis. Rubešihas tumbočka.
 
#
IM 14.septembris 2017 9:20 atbildēt
Vai ta ir vēl arī tādi projekti kur cilvēki nedublējas un nauda nedalās?
 
#
Mikus 14.septembris 2017 8:30 atbildēt
Šis jau izskatās pēc otra BAM. Kāds to atceras? Jā, un IKP un atkal vidējās algas pieaugums.
 
Skatīt visus 16 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers