Piektdiena, 3.maijs

redeem Gints, Uvis

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Arodbiedrība: Cīņā par mediķu tiesībām parādījušies jauni spēki

© F64

Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrības un Rīgas Dzemdību nama ārstu un vecmāšu vēršanās Satversmes tiesā (ST), apstrīdot normas par normālo pagarināto darba laiku, liecina, ka cīņā par mediķu tiesībām parādījušies jauni spēki, norāda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

Keris ir gandarīts, ka parādījušās jaunas organizācijas, kas gatavas aktīvi cīnīties par mediķu tiesībām, jo daudzus gadus LVSADA faktiski esot bijusi vienīgā, kas to darīja, pārējie "sēdēja ierakumos".

Keris skaidroja, ka arī LVSADA un tiesībsargs Juris Jansons strādā pie prasības iesniegšanas ST. To mēneša laika tiesā iesniegs Tiesībsarga birojs, ja LVSADA neizdosies vienoties par progresu attiecībā uz pagarināta normāla darba laika pakāpenisku samazināšanu un apmaksas nosacījumu uzlabošanu. "Faktiski tas pats darbs ir darīts, bet kolēģi ir iesnieguši sūdzību ātrāk," atzīmēja Keris.

Pēc LVSADA priekšsēdētajā paustā, vienīgais, kur arodbiedrības un mediķu, kas patlaban iesnieguši prasību ST, viedokļi atšķiras ir jautājums par to, vai vajadzētu atcelt normu no 2009.gada, līdz ar to potenciāli paprasīt par to atpakaļ nesamaksāto naudu.

Keris skaidroja, ka laiks, kad pieņēma lēmumu par pagarinātu normālo darba laiku, bija gūts krīzes laiks, un mediķus lūdza palīdzēt, kas nav pirmā reize, kas mediķi rīkojas nesavtīgi. Tomēr politiķi toreiz solīja, ka tiklīdz beigsies krīze, tiks atrisināts darba samaksas jautājums, nebūs vairs pagarināts normālais darba laiks, attiecīgi visu nozarē sakārtos tā, lai piesaistītu cilvēkus nozarei. Nekas no tā diemžēl nav izdarīts, piebilda Keris.

Viņš norādīja, ka tagad ir "jāpieliek trekns punkts", jo mediķi vairs nav gatavi ar šādu politiķu attieksmi samierināties.

Keris pastāstīja, ka veselības ministre Anda Čakša uzaicinājusi viņu tikties pirmdien, 10.aprīlī. Kaut arī tikšanās saturs LVSADA nav zināms, tomēr viņš cer, ka tiks piedāvāti kādi konkrēti risinājumi saistībā ar pagarināto normālo darba laiku. Pretējā gadījumā LVSADA padomes sēdē, 18.aprīlī, arodbiedrība būs spiesta lemt par protesta akcijām.

Jau ziņots, ka Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes ir iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot normas par normālo pagarināto darba laiku, aģentūru LETA informēja pieteicēju interešu pārstāvis, zvērināts advokāts Ivo Klotiņš.

Pieteicēji ir apstrīdējuši Ārstniecības likuma 53.1 panta septīto daļu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret ārstniecības personām attiecībā uz kompensāciju par virsstundu darbu - par stundām, kas tiek strādātas virs normālā darba laika. Parastā situācijā darbinieks par darbu, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, saņem piemaksu par virsstundām, taču ārstniecības persona par šo darbu nesaņem piemaksu vai atpūtas laiku par virsstundām.

Pieteicēji uzskata, ka šāda atšķirīga attieksme ir pretrunā ar Satversmē noteikto vienlīdzības principu. Pieteicēji ir lūguši atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no 2009.gada 1.jūlija.

Tāpat ziņots, ka 21.martā LVSADA padomes sēdē tika nolemts aicināt arodorganizācijas un Latvijas Māsu asociāciju apsvērt iespēju atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku ar 1.jūniju, ja netiks paaugstināta darba samaksa un noteikta piemaksa par pagarināto normālo darba laiku.

Padome nolēma, ka jautājums par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku atkārtoti tiks izskatīs LVSADA padomes sēdē 18.aprīlī.

Apņēmību ST cīnīties par mediķu tiesībām saņemt papildu atalgojumu par pagarināto darba dienu paudis tiesībsargs Jansons.