Nodokļu ieņēmumi šā gada janvārī kopbudžetā par 25,2 miljoniem eiro jeb 4% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informēja Finanšu ministrija (FM).
FM atzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%.
Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 miljonu eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 miljoniem eiro.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 miljoni eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, tie pieauguši par 68,4 miljoniem eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau minētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 miljoniem eiro jeb 9,4%.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumiem janvārī vērojams mērenāks pieaugums, sasniedzot 674,9 miljonnus eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri pieauga par 53,7 miljoniem eiro jeb 8,6%. Visbūtiskāk izdevumu kāpumu ietekmēja sociālo pabalstu izdevumu pieaugums, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri pieauga par 46,3 miljoniem eiro jeb 22,9%.
Nodokļu ieņēmumu plāns šā gada janvārī tika izpildīts par 104%, kopējiem nodokļu ieņēmumiem sasniedzot 651,3 miljonus eiro. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja labāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšana, ņemot vērā nodokļu ieņēmumu plāna pārpildi par 12,9 miljoniem eiro jeb 6,5%. Kopējie PVN ieņēmumi janvārī bija 210,5 miljoni eiro. Nodokļu ieņēmumu plāna pārsniegšanu gada pirmajā mēnesī ietekmēja, veikto darījumu apjoms pagājušā gada decembrī, kā arī mazākas PVN atmaksas.
Tāpat ieņēmumi virs plāna bijuši sociālajām apdrošināšanas iemaksām, kuras janvārī valsts speciālajā budžetā bija 170,8 miljoni eiro, plānoto apjomu pārsniedzot par 11,3 miljoniem eiro jeb 7,1%, ko lielā mērā ietekmēja solidaritātes nodokļa maksātāju pieaugums pērnā gada nogalē. Mazāki kā plānots bijuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas par 3,9 miljoniem eiro jeb 3% atpalika no plānotā apmēra. Citiem lielākajiem nodokļiem ieņēmumi bijuši tuvu plānotajam apmēram.
Šā gada janvārī valsts konsolidētā kopbudžeta nenodokļu ieņēmumos iekasēti 30,9 miljoni eiro, kas ir par 10,2 miljoniem eiro jeb 49,1% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu plāns turpretī izpildīts tikai 85,2% apmērā, ieņēmumiem sasniedzot 18,8 miljonus eiro. Pārējie nenodokļu ieņēmumi bijuši pašvaldību budžetos un speciālajā budžetā.
Pamatbudžeta nenodokļu plāna neizpildi FM skaidro ar par 1,8 miljoniem eiro mazākiem kā plānots ieņēmumiem no finanšu stabilitātes nodevas, kā arī no mazākas budžeta iestāžu saņemto un iepriekšējos gados neizlietoto budžeta līdzekļu atmaksāšanas un citiem plānotiem ieņēmumiem.
Valsts pamatbudžetā šā gada janvārī veidojies pārpalikums 97,1 miljona eiro apmērā. Kopējie ieņēmumi bija 482,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri pieauga par 47,6 miljoniem eiro jeb 10,9%. Pamatā pieaugumu sekmēja PVN ieņēmumu kāpums par 27,2 miljoniem eiro jeb 14,8%.
Valsts pamatbudžeta izdevumi janvārī bija 385,5 miljoni eiro, gada laikā samazinoties par 2,8 miljoniem eiro jeb 0,7%. Būtiski zemāki kā pērn bija izdevumi Satiksmes ministrijas sabiedriskā transporta finansēšanas, kā arī Kohēzijas fonda projektu īstenošanas programmās.
Valsts speciālajā budžetā šā gada janvārī bijis 21,8 miljonu eiro liels deficīts. Vēl pērn janvārī speciālajā budžetā bija 9,6 miljonu eiro pārpalikums. Ieņēmumi šā gada janvārī bija 188,3 miljoni eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 8,9 miljoniem eiro jeb 5%. Savukārt izdevumu apjoms bija 210,1 miljons eiro, kas pārskata periodā pieauga par 40,3 miljoniem eiro jeb 23,7%. Tik strauju izdevumu kāpumu FM skaidro ar sociālo pabalstu izdevumu kāpumu par 40,4 miljoniem eiro jeb 24%.
Kā galvenais izdevumu pieauguma faktors bija pensiju kāpums, ņemot vērā pensiju izmaksas nobīdes dēļ brīvdienām vai svētku dienām, kā arī mēneša vidējo pensiju apmēru palielināšanās, galvenokārt saistībā ar veikto pensiju indeksāciju 2016.gada 1.oktobrī. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pensiju izdevumi auguši par 33,8 miljoniem eiro jeb 25,2%.
Pašvaldību budžetā janvārī izdevumu kāpums bijis mazliet straujāks kā ieņēmumu kāpums. Attiecīgajā periodā veidojies 41,6 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 3,3 miljoniem eiro mazāks kā pērn attiecīgajā periodā. Ieņēmumu kopapjoms pašvaldību budžetā janvārī bija 174,1 miljons eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, tie pieauga par 9,9 miljoniem eiro jeb 6%. Ieņēmumu pieaugumu sekmēja nenodokļu ieņēmumu pieaugums par 7,4 miljoniem eiro jeb 296,4%, kas skaidrojams ar papildus ieņēmumiem no zemes īpašumu pārdošanas, no tiem 6,3 miljoni eiro Rīgas pašvaldībā.
Pašvaldību kopbudžeta izdevumi janvārī bija 132,6 miljoni eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, izdevumi auguši par 13,2 miljoniem eiro jeb 11%. Izdevumu pieaugumu sekmēja kārtējo izdevumu kāpums par 9,6 miljoniem eiro jeb 11,2%, pašvaldībām novirzot lielākus izdevumu atalgojumam, kā arī preču un pakalpojumu iegādei.
FM informē, ka atbilstoši likumam "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam" vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadā tiek plānots 1,1% no iekšzemes kopprodukta apmērā.
