Šodien valdība ārkārtas sēdē izskatīja jautājumu par valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu samazināšanu, vienojoties par 12,4 miljoniem eiro samazināt nozaru ministrijas izdevumus, izņemot četrām prioritārajām nozarēm - aizsardzībai, drošībai, veselībai un izglītībai.
Tāpat ministri panāca vienošanos par papildu nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējumam nākamgad ir jābūt 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2017.gadā - 1,7% no IKP, bet jau 2018.gadā tam jāsasniedz 2% no IKP.
Ņemot vērā valdības sociālo partneru ieteikumus, valdība nolēma sašaurināt personu loku, par kurām maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. No 2016.gada plānots atvieglojumus piemērot tikai uz nepilngadīgu bērnu un bērnu, kurš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Tāpat atvieglojums attieksies uz personām ar invaliditāti, kuras nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju. Plānotā priekšlikuma fiskālā ietekme ir 25 miljoni eiro.
Ministru kabineta sēdē tika izskatīts arī jautājums par neatliekamajiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu nozarēm. Valdība nolēma nozarēm un citām centrālajām valsts iestādēm neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016.gadam piešķirt finansējumu 116,2 miljonu eiro apmērā, 2017.gadam 161,3 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadam un turpmākajiem gadiem palielināt jau par 206,9 miljoniem eiro.
Valdības sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (V) ierosināja no nākamā gada 1.janvārā paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja mēneša neapliekamo minimumu par desmit eiro. Tādējādi mēneša neapliekamais minimums varētu būt 85 eiro. Tāpat tika izteikts priekšlikums paaugstināt minimālo algu no 360 eiro līdz 380 eiro. Plānots, ka par šiem jautājumiem valdība vēl turpinās diskusijas, uzklausot arī sociālo partneru viedokļus.
Tāpat valdība vēl turpinās viedokļu apmaiņu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 2016.gada un progresīvā IIN likmju sistēmas ieviešanu no 2016.gada.
Līdz šim valdība jau vienojusies par to, ka arī 2016.gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no IKP. Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju.
Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015.gadā būs 2,1%, bet 2016.gadā - 3% no IKP. Savukārt 2017. un 2018.gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā.
Nākamā ārkārtas valdības sēdē par 2016.gada budžetu plānota 31.augustā.
