Tērējot publisko finansējumu, pašvaldības, dažādas iestādes un komersanti pašlaik iepērk ekskluzīvi dārgas automašīnas ar neadekvāti zemu veiktspēju. Klimata pārmaiņu finanšu instruments tiek lietots Latvijas elektromobilizācijai. Tiesa gan, ne ar tādu vērienu, kā cerēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Programmai sākotnēji bija atvēlēti pieci miljoni eiro.
Pat pēc konkursa termiņa pagarināšanas gribētāji pieteicās tikai uz 4,5 miljoniem. Pēc tam vēl desmit projektu pieteicēji atteicās piedalīties, un galu galā vairāk nekā miljons paliek neizmantots. Labi, ka tā, jo tagad šī nauda tiks novirzīta lietderīgākiem mērķiem par jocīgu mašīnu pirkšanu, proti, māju apkures sistēmu sakārtošanai un siltināšanai.
Cenas astronomiskas
Eiropas valstu valdības turpina uzturēt mītu, ka cilvēka darbības rezultātā radītajai ogļskābajai gāzei ir nozīmīga ietekme uz klimata procesiem un tā izraisa globālo sasilšanu. Tādējādi tiek darbināti divi ienesīgi biznesi – tirgotas CO2 kvotas un ražotas «zaļās» tehnoloģijas, kas no lietotāja viedokļa pagaidām ir pārāk zaļas un tāpēc bez nozīmīgām subsīdijām vispār netiktu pirktas. Elektromobiļi ir ļoti dārgi, ar vienu uzlādi spēj nobraukt nelielus attālumus, jāizvairās no dinamiskas braukšanas un auksta laika, vēlams nelietot kondicionieri: tās ir vispār zināmas patiesības par šīm mašīnām ar īpašām vajadzībām. Rīgas Stradiņa universitāte pirks trīs mazmazītiņas elektromašīnītes, un katra no tām maksā vairāk nekā 26 tūkstošus eiro. Taču, izmantojot publisko finansējumu, augstskola pati no sava budžeta samaksās tikai nepilnus astoņus tūkstošus par katru. Universitātes pārstāvis Edijs Šauers skaidro, ka šī ir laba iespēja iegādāties transportu administrācijas vajadzībām, tostarp studentu rekrutēšanas pasākumiem.
Liepājas pašvaldība, savukārt, iecerējusi iegādāties elektrisku minivenu, kas maksā 34 400 eiro. Identiskas markas automašīna ar iekšdedzes dzinēju ir krietni lētāka – sākot no 17 400 eiro. Taču, pateicoties subsīdijai, elektriskais busiņš pašvaldībai izmaksās tikai par nepilnu tūkstoti vairāk.
Par maz bonusu
Pie šādiem noteikumiem elektromobiļa lietošana patiešām kļūst izdevīga, jo uzturēšanas izdevumi ir krietni mazāki nekā normālai mašīnai. Nevajag eļļu mainīt, filtrus. Elektrība ir krietni lētāka par benzīnu vai dīzeli. Protams, mūžīgs nav akumulators, un tieši tā ir elektromobiļu vājā un dārgā vieta.
Pašvaldībām un valsts iestādēm subsidētās automašīnas neapšaubāmi ir izdevīgas. Naudas dalīšana notiek ar SIA Vides investīciju fonds starpniecību. Projekta vadītājs Artūrs Malējs stāsta, ka atbalsts atkarībā no pircēja un pirkuma specifikas var sasniegt pat 85%. Tomēr vidējā likme pašvaldībām ir 68%, bet komersantiem krietni mazāka – 51%. Iespējams, tādēļ nav piepildījušies plāni, ka elektromobiļus sapirksies taksometru kompānijas un uzņēmumu autoparki. Pie šādas atbalsta intensitātes «tiek nopirkta moderna mašīna bez izmešiem, bet par parastas mašīnas cenu», skaidro A. Malējs. Acīmredzot tas ir par maz, lai komersanti savā darbā vēlētos plaši lietot elektromobiļus.
Nav mašīnu = nav staciju
Konkursa dalībnieki pārsvarā pieteikušies uz vienu, divām automašīnām. Taču ir arī pāris pirkumi vairumā. Rīgas pašvaldība caur aģentūru Rīgas gaisma saviem uzņēmumiem iepērk 14 elektromobiļus. Rīgas Tehniskā universitāte – 12.
Motivācija ir dažāda. Vieni izmanto iespēju izdevīgi tikt pie braucamā, kāds vēlas pamēģināt elektromobili darbā, vēl citi vēlas demonstrēt zaļo domāšanu. Kopumā apstiprināts 141 projekta iesniegums. Iespējams, atsaucība būtu lielāka, ja komersanti netiktu diskriminēti attiecībā uz atbalsta intensitāti. Taču ir vēl cita problēma: «Ja nav mašīnu, nav uzlādes staciju. Ja nav uzlādes staciju, nav mašīnu. Tas ir apburts loks,» secina A. Malējs. No Liepājas vai Ventspils uz Rīgu ar zaļajām elektrotehnoloģijām šobrīd nav iespējams atbraukt, pat, ja auto īpašnieks var atļauties tādu izšķērdību kā pusstundu akumulatora daļējai uzpildīšanai. Viens komersants gan pieteicies situāciju uzlabot – uzņēmums LGV Network valsts atvēlēto Eiropas finansējumu tērēs uzlādes staciju ierīkošanai, cerot, ka no tā iznāks kāds bizness. Par Eiropas naudu sapirktās elektromašīnas uz Latvijas ceļiem parādīsies pakāpeniski līdz gada beigām, atkarībā no izplatītāju iespējām piegādāt pēkšņi tik pieprasīto preci.
Kad elektromobilis cenas un tehnoloģijas ziņā spēs godīgi konkurēt ar parastu auto? RTU Automobiļu katedras docentam Jurim Kreicbergam trūkst atbildes: «Tas ir tas, uz ko visi cer, bet pagaidām prognozēt nespēj neviens.»
