Aprēķināts, ka uz Zemes kopumā ir dzīvojušas apmēram 4 miljardi dzīvnieku sugu. 99% no tām bija izmirušas jau pirms cilvēka parādīšanās uz Zemes, un lielāko daļu no tiem mēs vairs nekad nevarēsim atklāt.
Ir vajadzīgi īpaši apstākļi, lai rastos pierādījumi jeb fosilijas - nedrīkst būt pietiekami karsts, zemē nedrīkst būt pārāk daudz skābju un fosilijām ir jāizdzīvo laika pārbaudījums, klimata maiņas, cilvēku atstātie postījumi, un tās ir jāatrod pirms zemē esošie sāļi un skābes tos ir izpostījuši. Kā arī, saglabājas tikai kauli, kas nozīmē, ka dzīvnieki bez tiem vispār tiek “aizslaucīti” no vēstures. Ir brīnums, ka mums ir izdevies atrast tik daudz izmirušu sugu - katru gadu pētnieki atrod apmēram 50 jaunas dinozauru sugas.
Dažreiz viņi kļūdās, piemēram, pirms 130 gadiem pētnieki domāja, ka atrada jaunu dinozauru sugu - Brontozauru. Tas bija liels, masīvs un ar garu kaklu. Tomēr pēc pāris gadu desmitiem atklājās, ka tā nemaz nav jauna suga, pētnieki jau esošo Apatozauru bija uzskatījuši par ko citu, bet bija jau par vēlu - Brontozaurs jau bija kļuvis ļoti populārs. To aprakstīja daiļliteratūrā, zinātniskās fantastikas stāstos, rādīja pat filmās. To skeletus eksponēta muzejos. Ir tik daudz, ko cilvēki vēl nezina, tāpēc tas liek pētniekiem ņemt vērā jau esošo sugu izskatu.
Krāsas un spalvas
Vēl pirms pāris gadiem visās informatīvajās grāmatās dinozauri tika attēloti drūmi, pelēcīgi, kaulaini un minimālistiski - lai lasītājā un skatītājā izraisītu bailes un bijību. Piemēram, “Jurasic Park” un “Jurasic World” filmās labi apskatāmi šie zinātnieku “atklātie” reptīļi. Bet, ja mēs izpētītu mūsdienu dzīvnieku pēc dinozauru pētniecības metodēm, piemēram, trusi - tikai pēc skeleta atliekām, tad tas būtu mazs, kaulains, ādains rāpulis ar lieliem priekšzobiem, nevis mazais, pūkainais radījums ko mēs pazīstam. Visi dzīvnieki izskatītos baisi un kroplīgi.
Tāpēc zinātnieki pieņēma, ka vajag mainīt uzskatu par dinozauriem - var pielikt mīkstos audus, tauku, lielāku vēderu, ādas veidojumus, seksti, pat lūpas - un iznāks interesantāka, bet reāla dinozaura versija. Daži mīkstie audi atstāj savas pēdas uz kauliem, un zinātnieki tos tagad var meklēt, skatoties uz mūsdienu dzīvnieku īpatnībām un kauliem. Tas pats ir ar spalvām un krāsām, jo mēs zinām, kādās krāsās ir daudzi mūsdienu putni, un modernas tehnoloģijas ar retajiem spalvaino dinozauru kauliem mums dod iespēju palūkoties uz jau krāsainākiem dinozauriem.
Zinātnieki ir pierādījuši, ka mazajam Sinozaurutorapsam bija strīpaina, gara aste, un tā radinieks Ankionis hukslai bija melnbalts ar skaisti sarkanām spalvām ap galvu. Tomēr mums nav neviena īsta pavediena, kādā krāsā bija bezspalvainie dinozauri. Bet tur zinātnieki ņēma vērā mūsdienu dinozauru - putnu - krāsainās spalvas un uzvedību.
Daži dinozauri varbūt gribēja saplūst ar apkārtējo vidi, bet citiem bija košas krāsas pāra atrašanai vai pretinieku atbaidīšanai. Dažiem varbūt bija iespaidīgas dekorācijas uz astes, vēl citiem varbūt bija strīpas vai plankumi.
Lai gan cilvēki nezina daudz par dinozauru uzvedību, par to varam spriest pēc mūsdienu dzīvnieku uzvedības. Vieni no visbīstamākajiem plēsējiem - lauvas - lielu daļu dienas pavada socializējoties ar savu baru un laizot viens otru. Tāpat var spriest par to pašu Tiranosauru Rex. Varbūt tas lielu daļu savas ikdienas pavadīja rūpējoties un spēlējoties ar saviem mazuļiem. Skatoties uz Triceratopsa lielajiem ragiem, varam uzskatīt, ka tas bija dzimis cīņai, bet varbūt tā galvas kaula vairogu rotāja dažādas krāsas, lai pievilinātu potenciālo partneri.
Mūsdienu sugas caur nākotnes acīm
Tāpat kā tolaik, arī no lielākās daļas mūsu sugām nepaliks gandrīz nekādi fiziski pierādījumi. No tārpiem, medūzām un astoņkājiem nebūs palicis nekas, bet varbūt no gliemežiem būs atstāti tikai to vāki. Varbūt būs atrodami kādi ziloņa kauli, varbūt tos būs saēduši tropos atrodamā skābā zeme. Vai mēs ko varam darīt?
Mēs, cilvēki, varam mēģināt saglabāt pēc iespējas vairāk sugu, tās dokumentēt. Mēs varam sargāt to, kas jau mums ir, nevis noskatīties izmiršanu no malas. Protams, dažas lietas nav iespējams ietekmēt, tomēr, lai arī cik bagāta nebūtu cilvēka iztēle, labāk dzīvniekus ir pieredzēt klātienē.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv