Šīs vasaras azartiskākā ceļojumu aplikācija “Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad” jau ir aizrāvusi ievērojamu, ar katru dienu pieaugošu skaitu spēlētāju, aktīvi iesaistot viņus dzelzceļa vēsturisko objektu un maršrutu apgūšanā. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar pieciem spēles punktiem, kuri izvirzījušies līderpozīcijās un iekļuvuši jūnija apmeklētāko objektu saraksta augšgalā.
Fotogrāfijas autors: Pavel Terentyev
1. Rīgas pasažieru stacija. Rīgas-Daugavpils dzelzceļa sākuma stacija tika izbūvēta tieši tajā pašā vietā, kur Rīgas pasažieru stacija atrodas patlaban. Tomēr laika gaitā daudz kas ir mainījies. Līdz jaunā Daugavas dzelzceļa tilta izbūvei vilcieni stacijā pienāca tikai ielas līmenī. Tās nosaukums tobrīd bija “Rīga I”. 1914. gadā tika atvērta augšējā (tagadējā) līmeņa stacija “Rīga galvenā”. Stacijas rekonstrukcijas rezultātā 1959. gadā ielas līmenī izvietotie sliežu ceļi tika demontēti, savukārt augšējie - paplašināti. 1960. gadā tika atklāta jaunā pasažieru stacijas ēka.
Fotogrāfijas autors: Verners Martinovs
2. Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs. Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja ēka Rīgā, Uzvaras bulvārī 2a būvēta laika posmā no 1868. līdz 1873. gadam kā Rīgas-Jelgavas dzelzceļa sabiedrības lokomotīvju un vagonu remontdarbnīcas. 19. gadsimta beigās tā iznomāta Krievijas-Baltijas vagonu fabrikai. Turpmākajos gados ēka izmantota kā Torņakalna dzelzceļa stacijas preču noliktava. Pēc Otrā pasaules kara ēka nodota PSRS dzelzceļu strādnieku apgādes iestādei, kas ierīkojusi tur preču un pārtikas noliktavas, kā arī kantori. Kopš 1996. gada ēkā atrodas Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs.
Fotogrāfijas autore: Inese Rutkovska
3. Torņakalna stacija. Pēc Rīgas-Bolderājas dzelzceļa atklāšanas 1873. gadā šis 1868. gadā atvērtais Rīgas-Jelgavas dzelzceļa pieturas punkts pārtapa par staciju, un tās nozīme strauji pieauga. Pēc Pirmā pasaules kara līdz ar divu dažādu sliežu platumu ieviešanu vilcienu kustības regulēšana Torņakalna stacijā kļuva vēl sarežģītāka. 1930. gadā šeit tika ierīkota tobrīd Eiropā modernākā pārmiju un signālu elektriskā centralizācija, un tika iekārtots speciāls postenis tās apkalpošanai.
Fotogrāfijas autore: Anna Polelione
4. Skats no Friča Brīvzemnieka ielas viadukta. Skats no Friča Brīvzemnieka ielas viadukta. Friča Brīvzemnieka viadukts atrodas Torņakalna stacijas rajonā, kur tas izbūvēts jau 1868. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara Torņakalna stacijā tika izveidota tobrīd Eiropā modernākā pārmiju un signālu elektriskā centralizācija, tāpēc tās apkalpošanai tika ierīkots arī speciāls postenis. Torņakalna stacija tika paplašināta, bet viadukts vairākas reizes pārbūvēts. Savukārt skats no viadukta Rīgas centra virzienā piesaistījis ne vienu vien fotogrāfu.
Fotogrāfijas autore: Marina Kaže
5. Zasulauka stacija. Zasenhofa kā galvenā Rīgas - Bolderājas dzelzceļa stacija oficiāli tika atvērta 1873. gada 1. janvārī. Aktīva rosība stacijā gan sākās tikai pēc Rīgas - Tukuma dzelzceļa izbūves 1877. gadā. Vecā Zasulauka stacijas koka konstrukcijas ēka ātri kļuva par šauru, un 1912. gadā te izbūvēja jaunu un plašu mūra stacijas ēku, kas joprojām kalpo dzelzceļa un vilcienu pasažieru vajadzībām.
