Laiku līdz Jāņiem mazdārziņā var salīdzināt ar gatavošanos eksāmenu sesijai – tas ir atbildīgs un intensīvs periods, kas prasa lielu pacietību un sistemātisku darbu, jo viss ir jāpagūst noteiktā laikā un visam jāspēj izsekot līdzi, turklāt jārēķinās ar dažādām dabas kaprīzēm un jābūt gatavam nākotnē mācīties no savām kļūdām.
Labi, ka ir jau nomēģināti pirmie rabarberi un zaļumi, izbaudīta ceriņu smarža, joprojām zied neaizmirstulītes, acis priecē vēlīnās tulpes un briest peoniju pumpuri – tas palīdz samierināties ar neizbēgamo ravēšanu. Un kur tad vēl izaudzēto dēstu stādīšana, laistīšana, mēslošana, kaitēkļu un slimību apkarošana, zāliena pļaušana, kā arī daudzi citi darbi un darbiņi. Arī tie, kuri nav sarežģīti, prasa laiku, un tā vien šķiet, ka pat gada visgarākās dienas ir pārāk īsas. Un vienlaikus tas ir arī azarts – varbūt nesaprotams sporta spēļu faniem un asu sižetu cienītājiem, bet tāds, kurš dod neticami daudz enerģijas, piešķir spēku pabeigt ieplānotos darbus un vakarā, par spīti nogurumam un odu dzēlieniem, ļauj just gandarījumu.
Sakņu dārzā
Par agrāk pavasarī sētajām kultūrām nu jau ir skaidrība – kuras sadīgušas labi, kuras ne pārāk. Vienas aug ātrāk, citas lēnāk, un nedrīkst pieļaut, ka nezāles tās pārmāc, tāpēc nepieciešama rūpīga ravēšana. Piemēram, burkāni aug lēni, un, ja visapkārt ir daudz nezāļu, tie var izstīdzēt un novārgt. Tiem nepatīk ēna, tāpat arī neesot prāta darbs sēt burkānus augsnē, kura tikko kaļķota vai kurā iestrādāti svaigi kūtsmēsli. Ravēšana, augsnes irdināšana, laistīšana un mēslošana vajadzīga visiem dārzeņiem. Šogad maija beigās laika prognozēs vai katru nakti tika solīta salna un tas lika nesteigties ar gurķu, ķirbju, patisonu un kabaču izstādīšanu dārzā. Paciesties nācās arī lauka tomātiem, paprikām un citiem augiem, kuriem salna varētu nodarīt postījumus. Spinātus, salātus, dilles un citus lapu dārzeņus iesaka sēt pakāpeniski, aptuveni ar divu nedēļu intervālu, lai visu sezonu varētu ēst svaigu un nepāraugušu produkciju. Tas pats attiecas uz pākšu pupiņām. Vēl var pagūt iegādāties to augu stādus, kurus paši neesam izaudzējuši no sēklām. Ja stādus pārdod pieredzējis audzētājs, tad no viņa var saņemt arī noderīgus padomus. Protams, zināšanas var smelties arī dārzkopības grāmatās un citos izdevumos, bet ne vienmēr tie piemēroti mūsu konkrētajiem apstākļiem un iespējām.
Gaidot zemenes
Kad zemenes zied, tās jāuzmana no salnām. Dažviet par salnām jau var aizmirst, bet citur tās vēl gadās arī jūnija pirmajā pusē. Stādījumus var uz nakti pārsegt ar agroplēvi, kas sekmē arī ātrāku ražas ienākšanos. Citi, lai pasargātu ziedošos augus, paliek nomodā un kurina ugunskurus, apkārt stādījumiem saliek āra sveces u. c. Pirmā gada zemenēm iesaka izlauzt ziednešus, lai augi netērētu spēkus un nākamajā sezonā dotu maksimālu ražu. Jāseko, lai zemenēm netrūktu mitruma, taču nedrīkst arī pārcensties ar laistīšanu. Vēlams lietot speciāli zemenēm domātu mēslojumu. Stādījumi jāatbrīvo no gliemežiem. Ja kāda lapa ir slimības vai kaitēkļu bojāta – tā jānogriež un jāiznīcina. Ogas var novākt tikai tad, kad tās ir pilnīgi gatavas. Tās jānoplūc ar visu kauslapiņu.
Siltumnīcā
Kad iestādītie tomāti un gurķi ir paaugušies, tie jāatsien. Estēti un tie, kuri savus sasniegumus fotografē un ievieto sociālajos tīklos, pērk speciālus balstus un auklas, praktiķi izlīdzas ar vecām dāmu zeķēm, pret ko tomātiem nav iebildumu. Siltumnīca jāvēdina, nav ieteicamas ļoti krasas temperatūras svārstības un, protams, ir jāravē, jālaista un jāmēslo. Pēc iespējas savlaicīgi jāuzsāk kaitēkļu un slimību apkarošana, kaut gan cilvēkam bez speciālām zināšanām reizēm nav nemaz tik viegli pareizi identificēt problēmu un izvēlēties īstos līdzekļus. Reizēm cilvēki arī neapzinās, ka viņiem ir darīšana ar indīgiem augu aizsardzības preparātiem, un tāpēc ir stingri jāievēro instrukcija un jālieto individuālie aizsarglīdzekļi. Vislabāk ir censties augu slimības un kaitēkļus vispār nepieļaut, uzturot siltumnīcas augsni labā stāvoklī, veikt nepieciešamos profilakses pasākumus, iegādāties kvalitatīvus stādus un tos rūpīgi kopt, jo spēcīgi, veselīgi augi spēj labāk pretoties nelabvēlīgiem faktoriem. Dārzkopības amatieri, iedziļinoties dažādu šķirņu aprakstos, var izvēlēties tādas šķirnes, kuras salīdzinoši ir izturīgākas pret slimībām un kaitēkļiem.
Augļu dārzā
Ja laiks iegadās sauss, arī augļu kokus un ogulājus ir vēlams laistīt. Par sevišķi jutīgām pret sausumu tiek uzskatītas upenes. Avenēm izgriež slikti attīstītos jaunos dzinumus, jaunajiem augļu kociņiem veido vainagu ar atsvariem un gumijām. Augļu kokiem, kuri bagātīgi zied, vēlama ražas normēšana – daļu ziedu izlauž, lai augļi augtu lielāki un koks nezaudētu pārāk daudz spēka. Šādam solim reizēm ir grūti saņemties – ziediņu žēl. Ābeļu ziedus var savākt un sažāvēt tējai. Citi labāk izvēlas izlauzt daļu no augļu aizmetņiem. Kad dārzā daudz darba ar viengadīgajiem dārzeņiem un puķēm, augļu koki un ogu krūmi dažkārt paliek novārtā. Tomēr ieteicams arī tos regulāri apskatīt, lai laikus pamanītu problēmas. Piemēram, ja dažus koka zariņus apsēduši lapu tinēji, tos var nogriezt un sadedzināt, bet, ja tinēji pārņēmuši visu koku, cīnīties ir daudz grūtāk. Atšķirībā no viengadīgiem augiem koki un krūmi ir pacietīgāki, un, ja tiem trūkst kādu barības vielu, tas uzreiz nav manāms. Eksperti norāda, ka tad, kad minerālvielu trūkums atspoguļojas redzamās pazīmēs, problēma jau ir ielaista. Piemēram, ja lapas, sākot no pamata, kļūst bāli zaļas, tad runa varētu būt par slāpekļa trūkumu, brūnsarkani plankumi uz lapu apmalēm norāda uz kālija nepietiekamību; neregulāri gaišāki laukumi starp lapu dzīslām – uz magnija deficītu; ja vasas negrib augt garumā, bet veidojas rozetes, tad, iespējams, trūkst cinka. Var uzmeklēt attiecīgus attēlus internetā un salīdzināt ar to, kas redzams dārzā. Tāpat var gadīties, ka augsnē ir pārāk daudz fosfora, kurš traucē citu minerālvielu uzņemšanu. Speciālisti silti iesaka veikt augsnes analīzes, lai zinātu precīzi, kas vajadzīgs, bet mazdārziņu īpašnieki to parasti nedara. Tad nu atliek pašiem censties saprast, kuru vielu trūkst, iestrādāt tās augsnē vai vājā koncentrācijā izmantot lapu apsmidzināšanai un sekot situācijai – palīdz vai nepalīdz. Bet, lai šāda situācija nerastos, jāizvēlas piemērots mēslojums un jālieto tā, kā norādīts instrukcijā, nevis pēc principa «jo vairāk, jo labāk» vai «kad nu sanāk». Ar organiskā mēslojuma iestrādāšanu jāpagaida līdz rudenim vai agram pavasarim.
Skaistam zālienam
Ja zāliens ir nesen iesēts, to pirmoreiz iesaka pļaut, kad garums sasniedzis desmit centimetru, nopļaujot vienu trešdaļu no garuma un nopļauto zāli aizvācot. Nedrīkst pļaut pārāk zemu, lai neiznīcinātu cerošanas mezglu, no kura veidojas zāles cers. Ja zāle pāraugusi, nopļauto masu no zāliena aizvāc, ja pļaušanu nodrošina regulāri, tad nopļauto var arī atstāt. Karstā un sausā laikā labāk nepļaut dienas vidū. Ja vien iespējams, pēc pļaušanas zālienu der aplaistīt, turklāt tā, lai ūdens iesūktos vismaz desmit centimetru dziļumā, nevis iztvaikotu gaisā. Pirmā mēslošana zālienam nepieciešama agri pavasarī, bet nākamā – jūlija beigās vai augusta sākumā. Vislabāk izmantot speciāli zālienam domāto minerālmēslojumu, kur visas sastāvdaļas ir iekļautas pareizās proporcijās.
