arrow_downwardJuris Paiders / Viedokļi

Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā, ir neizplatīt nepatiesu informāciju, pašiem neradīt nepatiesu informāciju un neizplatīt citu radītās “feika” ziņas.

2021. gada 20. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls nolēma “par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, par nozīmīgu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē, risinot valstiski un sabiedriski nozīmīgus tematus un pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku,” iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri žurnāla “Ir” darbinieku Aivaru Ozoliņu, bet par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Latvijas Radio 1 programmu vadītāju Aidi Tomsonu, kā arī apbalvot citus informācijas jomā strādājošos.

Komerciāla reālās ekonomikas uzņēmuma mērķis ir palielināt vai saglabāt savas produkcijas vai savu pakalpojumu pārdošanas apjomus. Interneta vietnes ir tikai veids, kā atrast klientus, noformēt pasūtījumu un veikt pirkumu. Atkarībā no pakalpojumu vai produkcijas veida, no daudzuma, kā arī no apstākļiem, kādos pakalpojumi tiek sniegti, bet preces piegādātas, interneta vietne ļoti bieži ir ārkārtīgi efektīvs instruments. Produkcijas vai pakalpojumu pārdošana var notikt arī tradicionāli ar telefona zvanu, klātienes pirkumu, sūtījumiem pa pastu, SMS, e-pastu un jebkurā citā komunikācijas formā.

8. maijā Valsts prezidents Egils Levits vainagu nolikšanas ceremonijā Rīgas Brāļu kapos, godinot nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņu, paziņoja: “Latvija nepiedalījās Otrajā pasaules karā, tas mums bija svešs karš. Mūsu puiši tika iesaukti armijās abās karojošajās pusēs, viņi karoja par svešiem mērķiem svešu armiju sastāvā, un mums bija arī ļoti daudz civilo upuru.” Valsts prezidenta izteiktais teikums, ka Otrais pasaules karš “mums bija svešs karš”, izraisīja visai plašu visdažādāko viedokļu apmaiņu.

Šodien aprit gads, kopš Neatkarīgā pārtrauca iznākt papīra formātā un pārgāja tikai uz digitālo formātu. Gada laikā Neatkarīgās rakstus latviešu valodā ir izlasījuši 1 549 438 lasītāji, no kuriem 88 procenti dzīvo Latvijā. Tāpat Neatkarīgo lasa latvieši, kas dzīvo ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā, Nīderlandē, Somijā, Dānijā, Beļģijā, Luksemburgā utt. Kopumā gada laikā Neatkarīgā lasīta 11 405 899 reizes.

Aprīļa vidū man radās iespaids, ka ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji ir pārstājuši dzīvot savu dzīvi un sākuši dzīvot jūras ērgļu dzīvi, nemitīgi sekojot putnu partneru maiņām, olu dēšanai, pārtikas sagādei utt. Tas kaut kur sāka atgādināt to, kā daudzi vecāki kādā dzīves brīdī pārstāj dzīvot savu dzīvi un sāk dzīvot savu bērnu dzīvi, vai vēl trakāk, ka savas dzīves vietā iegrimst ziepju operu seriālu varoņu dzīvē.

21. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā ikgadējā runā par stāvokli valstī izteica principiālu brīdinājumu ikvienai valstij – atturēties šķērsot “sarkano līniju”, kas ir novilkta, iezīmējot Krievijas intereses: “Dažās valstīs ieviesuši nepiedienīgu paražu – par katru ieganstu, bet drīzāk vispār bez jebkāda iegansta aizskart Krieviju, kaut kāds sports. Jauna veida sports – kurš skaļāk kaut ko pateiks.”

12. aprīlī Eiropas Padome izplatīja paziņojumu par papildu sankcijām attiecībā pret Irānu: “Reaģējot uz nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā, Padome šodien nolēma pagarināt ierobežojošos pasākumus līdz 2022. gada 13. aprīlim. Šie pasākumi ietver ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu, kā arī aizliegumu eksportēt uz Irānu aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un aprīkojumu telekomunikāciju uzraudzībai. Turklāt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir aizliegts darīt pieejamus finanšu līdzekļus sarakstā iekļautajām personām un vienībām.” Sankcijas tika attiecinātas pret astoņām Irānas personām par viņu darbību 2019. gada novembrī, kad demonstrācijas pārauga vardarbībā.

Kā liecina Latvijas Bankas apkopotā statistika, Covid-19 pandēmijas laikā vidēji Latvijas privātpersonu (mājsaimniecību) ekonomiskie apstākļi ir nevis pasliktinājušies, bet gan ievērojami uzlabojušies.

Marta pirmajā pusē notika Ķīnas Nacionālā tautas kongresa ikgadējā sesija. Ķīnas Nacionālais tautas kongress ir valsts augstākais likumdevējs. Ķīnas Komunistiskās partijas vadības sagatavotie lēmumu projekti formāli iegūst likuma spēku, kad tos apstiprina Ķīnas Nacionālais tautas kongress.

Šī gada 5. martā Finanšu izlūkošanas dienests publiskoja kopsavilkumu par pašu izstrādāto “Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumu par 2017. –2019. gadu”. Šajā ziņojumā FID pats novērtēja savu (Latvijas) spēju vadīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus un izveidotās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju novēršanas un apkarošanas sistēmas noturību kā augstu.

Kā liecina ES statistikas iestādes – Eurostat apkopotā informācija, 2020. gadā ir noticis nozīmīgs pavērsiens ekonomisko interešu sadalījumā starp ES, ASV un Ķīnu. 2020. gads ir pirmais gads, kad Eiropas Savienībai ekonomiskās attiecības ar Ķīnu ir kļuvušas nozīmīgākas par ekonomiskajām attiecībām ar ASV. Līdz 2020. gadam kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums starp ES un ASV bija lielāks nekā starp ES un Ķīnu, bet tagad šī bilance ir mainījusies par labu Ķīnai.

Šogad ir viens no aukstākajiem februāriem pēdējo divdesmit gadu laikā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati liecina, ka februāra pirmajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –8,8 grādi, proti, piecus grādus zemāka par klimatisko normu (Bauskā februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra bija pat 7,8 grādus zemāka par klimatisko normu).

Valdības noteiktie tirdzniecības aizliegumi ir jāvērtē kā necilvēcīga attieksme pret Latvijas vismazāk aizsargāto iedzīvotāju daļu – vientuļiem veciem cilvēkiem. Šāda valdības politika jau ir pielīdzināma spīdzināšanai.

Vakar biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”, kas ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” Latvijas nodaļa, izplatīja “Transparency International” veidotā Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2020. gada rezultātus.

Šī gada janvāra vidus pārsteidza Latviju ar krietnu laiku nepieredzētu aukstumu. 17. janvāra rītā Staļģenē termometra stabiņš noslīdēja līdz mīnus 31 grādam. Man pie loga Ozolnieku novadā neilgi pirms deviņiem no rīta termometra stabiņš noslīdēja līdz mīnus 26,5 grādu atzīmei. Rīgā bija nedaudz siltāks – ap mīnus 20 grādiem.

Pēc valdības krīzes Igaunijā otrs starptautiski nozīmīgākais notikums Baltijā bija Lietuvas ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa ierosinājums Valsts lietuviešu valodas komisijai izvērtēt iespēju atteikties no tradicionālā Baltkrievijas valsts nosaukuma lietuviešu valodā.

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde ir laidusi klājā “Latvijas statistikas gadagrāmatu 2020”. Tajā ir apkopota statistika par 2019. gadu, un tā ir izvietota salīdzinājumos ar iepriekšējiem gadiem.

Pagājušā gada 30. decembrī, laikā, kad lielākā daļa ļaužu bija pievērsusies Jaungada sagaidīšanas darbiem Covid ierobežojumu apstākļos un par ārpolitiku neinteresējās, tika paziņots ka ES un Ķīna vienojās noslēgt sarunas par visaptverošu investīciju nolīgumu starp ES un Ķīnu. Līgumam punkts tika pielikts pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

2021. gads ir sācies, Lielbritānijai jau pilnībā nodaloties no Eiropas Savienības. Lielbritānija pievienojās ES 1973. gadā un gandrīz pusgadsimtu bija ES dalībvalsts. Tomēr, arī būdama ES dalībvalsts, Lielbritānija atturējās no ļoti ciešas integrācijas visās kopējās sistēmās.

Arī pagājušajā gadā turpinājās latviešu lasītāju paradumu maiņa, arvien vairāk atsakoties no tradicionāliem masu informācijas līdzekļiem par labu interneta izdevumiem un sociālajiem tīkliem. Visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē pagājušajā gadā ir pārvarēta zīmīga robeža. Jau 55,3% no visiem aptaujātajiem lasītājiem, kuri ikdienā lieto latviešu valodu, drukātos laikrakstus lasa retāk nekā reizi mēnesī vai nelasa nemaz. Tā liecina visjaunākās reprezentatīvā pētījuma centra SKDS (1008 respondenti) aptaujas rezultāti (Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām, politiķu un valsts amatpersonu darbības vērtējums un izmantotie informācijas avoti, Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti, 2020. gada decembris).

Ļoti daudziem izglītotiem Latvijas cilvēkiem es piedāvāju izlasīt pravietojumu – nākotnes vīziju un aicināju izteikties, par kuru laikmetu, viņuprāt, ir runa nākotnes tēlojumā: