Viedokļi: Globālas konfrontācijas riski palielinās 34 komentāri
 
Viedokļi

Globālas konfrontācijas riski palielinās

 
F64

Pēc visai ilga pārtraukuma pagājušajā nedēļā notika Latvijas un Krievijas nevalstiska līmeņa ekspertu tikšanās, lai apspriestos, kā veidot ES un Krievijas attiecības pašreizējos apstākļos.

Šobrīd Ukrainas varas elite kā svarīgu instrumentu valsts sociālajai stabilizācijai izmanto pretdarbību pret Krieviju. Tas ļauj parādīt, ka ekonomisko problēmu cēlonis ir nevis vietējo oligarhu alkatība, bet gan Krievijas agresijas sekas. Tāpēc jebkurš prezidenta Petro Porošenko racionālisms visdažādākajos līmeņos tiek neitralizēts ar daudzām aktivitātēm, īstenojot atriebes jūtas pret Krieviju.

Šie apstākļi neatļauj cerēt uz lielu progresu Krievijas un Ukrainas attiecībās vismaz tuvākajā laikā. Līdz ar to Krievijas un ES attiecībās ir vērojams strupceļš. Esošā sankciju un kontrsankciju sistēma nekādu jūtamu ietekmi uz Krievijas ārpolitiku nav radījusi. Sankciju sistēma no ES puses bija laba forma, lai paradītu, ka Krievijas rīcība nav pieņemama Rietumu sabiedrībai. Abpusējās sankcijas ir radījušas noteiktus ekonomiskos zaudējumus gan Krievijai, gan ES. Zaudējumi ES sadalās neproporcionāli. Austrumeiropā tie ir lielāki nekā ES rietumu daļā. No abpusējām sankcijām zaudējumus cieš arī Krievija. Ja publiskā līmeni Krievijā runā par veiksmīgu importa aizvietošanu, tad ekspertu līmenī atzīst reālās problēmas, kuras arvien vairāk pieaug.

Diemžēl ir jāteic, ka sankciju sistēmas uzturēšana vairs nemotivē Krieviju kaut ko principiāli mainīt, bet sankciju pastiprināšana vairs nevar kalpot kā līdzeklis, lai piespiestu Krieviju radikāli mainīt ārpolitiku. Drīzāk pat pretēji, tā dod vairāk argumentu atturēt Krievijas ekonomiku no tālākas integrācijas Eiropā un dod argumentus tiem ekonomistiem, kas aicina Krievijā attīstīt autarķiju un virzīties uz ekonomisku izolāciju.

Par ko eksperti ir vienisprātis - sankciju kosmētiskas izmaiņas, to pastiprināšana vai viegla revīzija (Krievija atcēla vairākus aizliegumus attiecībā uz bērnu pārtikas importu) nekādas izmaiņas esošajā ES un Krievijas attiecību stāvoklī neradīs.

Viens no galvenajiem Krievijas prezidenta izvirzītajiem ārpolitiskajiem uzdevumiem ir atjaunot racionālu dialogu ar ES un ASV. Taču, ņemot vērā progresa trūkumu Ukrainas jautājumā, tuvākajā laikā tas nav iespējams. Kā panākt dialoga atjaunošanos?

Tā Krievijas elites daļa, kur noskaņota uz ciešāku sadarbību ar Rietumiem, aicina piekāpties Ukrainas jautājumā. Savukārt militārā elite aicina panākt dialoga atjaunošanu, paaugstinot Krievijas uzvedības agresivitāti. Proti, ir viedoklis, ka, pieļaujot dažādus bīstamus incidentus, var ietekmēt Rietumu sabiedrisko domu, jo tad tālākas globāla konflikta eskalācijas vietā Rietumu partneri izvēlēsies sēsties pie sarunu galda (pat bez redzama risinājuma Ukrainas jautājumā).

Taču pagaidām ASV atbild pēc principa «aci pret aci - zobu pret zobu». Pēc incidenta ar Krievijas militāro lidmašīnu pie ASV karakuģa ASV sarīkoja līdzīgu incidentu pie Krievijas robežas Tālajos Austrumos.

Vēl vairāk. Krievijas huligāniskās izdarības, lai piedabūtu atgriešanos pie sarunu galda, izmanto ideoloģiskai kampaņai NATO valstu militāri rūpnieciskā kompleksa interesēs. Krievijas militāro lidaparātu huligāniskās izdarības ir svarīgākais pamatojums militāro izdevumu un militāro iepirkumu pieaugumam. Tas un skandalozi ģenerāļu paziņojumi, ka Krievija jau tuvākajā laikā gatavojas okupēt Gotlandi, ir arguments, lai iebiedētu līdz šim neitrālo Zviedrijas sabiedrību un pārliecinātu Zviedrijas vēlētājus pievienoties NATO aliansei.

Taču tas, kas ir izdevīgi militāro pasūtījumu saņēmējiem, nav izdevīgi mums visiem. Militāru incidentu agresivitātes mērogu pieaugums jau rada būtisku globāla konflikta risku pieaugumu.

Kas notiks, ja, izpildot bīstamu, agresīvu triku virs ASV karakuģa, Krievijas lidmašīnai noslāps motors, bet sekas būs traģiskas un ar daudziem upuriem? Kas notiks, ja ASV izlūklidmašīnas dators uzkārsies, bet pilots zaudēs telpisko orientāciju un ASV militārā lidmašīna kaut kur pie Sahalīnas ielidos Krievijas teritorijā? Abpusēja un vienpusēja agresīva uzvedība būtiski paaugstina nopietnas konfrontācijas risku ar visām tālākajam sekām.

Protams, var klusējot gaidīt brīnumu un vienkārši vērot, kā pieaug agresīvas uzvedības mērogi. Taču pat mazas valstis var kaut ko darīt, lai saspīlējumu mazinātu. Latvija var piedāvāt Rīgu kā vietu vismaz neoficiāliem kontaktiem starp Krieviju, Ukrainu un ES, lai meklētu saskares punktus un sadarbības formas. Rīga, iespējams, ir vislabākā vieta šādām sarunām, un rudenī ieplānotais Baltijas forums var tikt izmantots kā laba platforma, lai mazinātu globālas konfrontācijas iespējas.



Komentāri [34]
#
Pompīlijs Numma 10.jūnijs 2016 5:23 atbildēt
jā, likvidējot to Volstrītas-Pentagona teroristisko salašņu bandu arī pat tādai valstelei kā ASV vēl saglabājās zināmas cerības paglābties no sava šausmīgā gala.., bet ums , te , civilizētās Eirāzijas nomalē gan citas problēmas, - sodīt zviedreļu un žīdeļu augļojošos mēslus un konfiscet sazagto, kā arī piedzīt no visiem vainīgajiem zaudejumu atlīdzību.
 
#
Rumpitis 9.jūnijs 2016 13:03 atbildēt
Atteikties ,nekavejoties no krievijas smirdigas gazes,izrakt gazes vada trubas kasiet uz krieviju un nodot lužņos , iepirkt leto lietuvas p.rdienu gāzi vai ievest no asv leto gāzi ! Mes tai krievijai parādisim..un ,partraukt ielaist latvija krievijas kravas pa dzezcelu lidz krima netiks atdota ukrainai! Vot tā tavu māt!
 
#
Stalins » Rumpitis 9.jūnijs 2016 13:39 atbildēt
Tevis rakstītajā ir daļa taisnības-mums ir svarīgi ,lai Krievijas un Ukrainas starpā būtu pilns miera līgums.Tad mēs varēsim drošāk sadarbotities.
 
#
Raimonds 8.jūnijs 2016 20:40 atbildēt
Sankcijas pret Krieviju noteica ASV. Tām pievienojās arī ES. Pamatā tās sankcijas Krievijai nāk par labu - viņa cītīgi šobrīd veido savu ražošanu, aizvietojot ES izstrādājumus. Rpezultāts - Eiropas ekonomika nīkuļo. Bet, lai to slēptu Eiropas mēdiji cītīgi tiražē pašu radītos draudus globālam konfliktam ar Krieviju. Šābrīža realitāte ir tāda, ka viss Eiropā uz puņķiem vairs turās.Tieši nedēļu atpakaļ Eiropu pārpludināja informācija no Anglijas, ka to cilvēku skaits, kuri balsos par UK izstāšanos no ES ir jau ... 52%. Un lai to slēptu, Latvijā taču nav bijis nevienas publikācijas par to, mūsu tirliņu histērija pret Krieviju uzņem apgriezienus ... : )))
 
#
mjā 8.jūnijs 2016 15:00 atbildēt
interesants frukts tas paiders, man aizdomas, ka vienkārši neprot angliski lasīt, tāpēc arī slavē visādus krievu bandītus
 
#
tā nu tas ir » mjā 8.jūnijs 2016 17:15 atbildēt
Tur jau tā lieta, ka pasaules uzskats cilvēkā veidojas tikai un vienīgi no valodu prasmes/neprasmes
 
#
to mjā » mjā 9.jūnijs 2016 14:18 atbildēt
Nu ASV "ziņas" jau angliski tiek ceptas, kā tad vēl citādāk, zombij, vai ne? Pēc tam copy-paste-google translate-copy paste un, re če nu, tas pats latviski (nu ar izgriezumiem, lai tādi kā tu par daudz nenopūlētu smadzenes). Tad kāda jēga tev zināt angliski, ja tāpat tālāk par propagandas ziņām netiec. Tās taču var izlasīt arī latviski.
 
#
lasu 8.jūnijs 2016 12:59 atbildēt
Krievijas Domes komitejas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas jautājumos Nikolajs Arefjevs adresei km.ru Krievijas šībrīža situāciju un vietu pasaulē raksturo sekojoši. Ekonomikas attīstībā -95 vieta ,autoceļu infrastrukturā - 111 vieta ,lidostu struktūrā 87 ,jūras ostu -82 vietas. Dzelzceļa infrastruktūrā - 33 vieta pasaulē .Dzīves līmeņa rādītājā 91 vieta starp Laosu un Gvatemalu.52,6% mēneša vidējie ienākumi 15000 rubļu ,apmēram - 220 eiro. No 82 reģioniem tikai 10 nav dotējami. Pēc 2013.g. valstī slēgti 44,7 tūkstoši bērnu dārzu, no 67,6 tūkstošiem palikušas 43 tūkstoši dienas skolu ,slēgtas 600 augstskolas ,tai skaitā pērn -46 .Izglītības finansējums 2016.gadam samazināts par 50 miljardiem rubļu.10% bagāto esot 16 reizes bagātāki par 10% nabago.Tā N. Arefjevs ,oficiāla persona .
 
#
Stalins » lasu 8.jūnijs 2016 13:46 atbildēt
Citējot Tu raksturoji Krievijas situāciju.Sliktāk kā Latvijā.Mums nav īsti labi,bet Krievija uzsāk karus.Pret Gruziju,pret Ukrainu.Tas ir par traku.Krievijas interesēs ir nodrošināt savas robežas,lai tā būtu nozīmīga ekononomiska barjera.Tad Krievijas ekonomikai būs iespēja izdzīvot.Tāpat Krievijā nepieciešama kopīga sabiedriski-sociāla ideja(tāda ir)
 
#
lasu » Stalins 8.jūnijs 2016 15:52 atbildēt
Tie kari nav nopietni no globālās perspektīvas viedokļa. Tā ir iedoma ar spēku pārbaudīt veco impēriju robežu ,kā ietekmes apgabalu ,uzturēšanas iespējamību. Nopietnam karam Krievijai ar savu 95 vietu nav resursa ,atomapšaužu dradi savukārt rāda ,ka Krievija to labi saprot un faktiski saka Rietumiem ,NATO ,Rietumeiropu mēs nebombardēsim ,bet nogalēsim tikai nešpetnos poļus un baltiešus ,esiet mierīgi. Bet tā ir 1939.g. hitlera pozīcija,uzbrūkot Polijai tas neticēja ,ka briti un francūži jau pēs dažām dienām pieteiks karu Vācijai.NATO nekas nav jāpiesaka ,5 paragrāfs nosaka organizācijas dalībvalstu tūlītēju aizstāvību. Un Maskava nebūt nevēlās pārvērsties atbildes trieciena drupās. Kopīga iekšpolitiska sabiedriski-sociāla ideja augošas nabadzības fonā pakāpeniski zaudē inerci ...un tad var būt gan 17. ,gan 91. gada varianti !
 
Skatīt visus 34 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers