Vakar kļuva zināms, ka Latvija saņēmusi oficiālu palīdzības lūgumu no Francijas saistībā ar 13. novembrī Parīzē notikušajiem terora aktiem. Francija ir vērsusies pie visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar lūgumu sniegt atbalstu Francijas militārajām operācijām ārvalstīs un iesaistīties kopīgā cīņā ar t. s. Islāma valsti. Francija savu lūgumu pamatoja ar ES līguma 427. pantu, kurš paredz dalībvalstu solidaritāti ārēja uzbrukuma gadījumā.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs LNT raidījumā 900 sekundes pauda atbalstu Francijas lūgumam, uzsverot, ka «Latvijai savu iespēju robežās ir jāsniedz prasītā palīdzība Francijai».
Latvijas atbalsts Francijas palīdzības lūgumam, visticamāk, tiks īstenots, ar Latvijas karavīriem aizstājot Francijas karavīrus NATO misijās Mali un Centrālāfrikā, kā arī ANO Miera uzturētāju spēkos.
Latvijas valdība saskaras ar nozīmīgu dilemmu. Vispirms. Francijas lūgumu nedrīkst noraidīt. Nedrīkst tāpēc, ka Latvijas palīdzība būs solidaritātes izpausme. Otrkārt, Latvija atrodas specifiskos ģeogrāfiskos apstākļos un tikpat labi mums pašiem kaut kad nāksies izteikt kaut kādus lūgumus citām NATO vai ES dalībvalstīm.
Līdz ar to, piedaloties tādos elitāros klubos, kādi ir ES un NATO, solidaritāte ir jāievēro. Tomēr valdošā koalīcija nevar nerēķināties arī ar Latvijas sabiedrībā valdošo noskaņojumu. Ja attiecībā uz solidaritātes izrādīšanu Ukrainai latviešu vairākums ir gatavs paust nemilitāra rakstura atbalstu, tad attiecībā uz konfliktiem Tuvajos Austrumos un Sahāras dienvidos tā nav. Lielākā daļa Latvijas sabiebrības Latvijas piedalīšanos bijušo koloniju metropoļu postkoloniālos karos neuztver ar nedalītu entuziasmu.
Liela daļa no Latvijas sabiedrības konsekventi noraidīja Latvijas karavīru piedalīšanos gan Irākas, gan Afganistānas karos. Liela daļa no Latvijas sabiedrības uzskata, ka atbildība par Eiropas bēgļu krīzi galvenokārt ir jāuzņemas tām valstīm, kuras militāri iejaucās Sīrijā, kuras piegādāja ieročus vai kā citādi atbalstīja kādu no karojošajām pusēm pilsoņu karos Āzijā un Āfrikā. Liela daļa no Latvijas sabiedrības uzskata, ka Sīrijas zeme ir pārvērsta par vietu, kurā lielvaras ar militāriem līdzekļiem mērojas spēkiem globālajā ietekmē. Liela daļa no Latvijas sabiedrības uzskata, ka, labprātīgi iesaistoties karos lielvaru pusē, mēs uzņemamies daļu no atbildības par lielvaru grēkiem. Tāpēc ir vērojama liela nevēlēšanās dalīt atbildību ar tām valstīm, kas ir lēmušas būt par citu tautu likteņu noteicējām.
Es piederu pie tās Latvijas vīriešu paaudzes, kuriem jau ir vai tūdaļ būs 50 gadu. Liela daļa no maniem skolas vai studiju biedriem piedalījās PSRS intervencē Afganistānā. Šī pieredze nav izdzēšama. Tā ir rūgta mācība būt par lielgabalu gaļu lielvaru interešu labā. No tā rodas labi saprotama vēlēšanās izvairīties no savas valsts dalības svešos karos. Cita starpā mani bērnības draugi saņēma medaļas «No pateicīgās afgāņu tautas» par to, ka šāva pa tālibu teroristiem. Tikai tālibu teroristus tolaik apbruņoja un atbalstīja ASV. Mūsdienās nu jau amerikāņu pusē latviešu karavīrus atkal aicina šaut uz tālibiem, jo bijušie amerikāņu sabiedrotie savus stobrus tagad pagriezuši pret agrākajiem sponsoriem.
Lielai Latvijas sabiedrības daļai nav ilūziju par to, ka lielvaras, iejaucoties mazu valstu iekšējās lietās, rūpējas tikai par savām interesēm un var rīkotie ciniski, nelietīgi un noziedzīgi.
Pašlaik ir noņemta slepenība par Irākas ķīmisko ieroču pielietošanu pret Irānu 1980.–1988. gada kara laikā (Intelligence Assessment of Iraqi Chemical Weapons Program http://www.scribd.com/doc/ 163050054/IntelligenceAssessmentofIraqiChemicalWeaponsProgram).
ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde ziņoja ASV valdībai par ikvienu Irākas ķīmisko ieroču pielietojumu: kura no indīgām gāzēm tika lietota, cik bija upuru, kādus taktiskos panākumus nodrošināja ķīmisko ieroču izmantošana utt. Vienlaikus CIP norādīja, ka atzīt Irākas vainu ķīmisko ieroču pielietošanā nav ASV interesēs. Tāpēc, ar visiem ķīmisko ieroču pielietošanas pierādījumiem azotē, ASV pārstāvji ANO Drošības padomē atteicās atzīt Irānas sūdzības par ķīmisko ieroču pielietošanu pret Irānas bruņotajiem spēkiem. Tikai tad, kad bija jātiesā Sadams Huseins, pierādījumi tika izvilkti no slepenām atvilktnēm…
Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu, vadošie politiķi mēģina vienlaikus jāt uz divu zirgu mugurām. Nerunāt pretim sabiedrības noskaņojumam, bet vienlaikus neradīt Latvijai ārpolitiskas problēmas. Tāpēc Latvijas politiskie līderi demonstrēs vēlmi palīdzēt, bet vienlaikus palīdzības mērogus ieskicē visai simboliskus.
