arrow_downwardBens Latkovskis / Viedokļi

Pirmdienas vakars daudziem rīdziniekiem un it īpaši Pierīgā dzīvojošajiem izvērtās trauksmains. Ap astoņiem vakarā “Pasažieru vilciens” izplatīja paziņojumu, ka kavējas vilcienu reisi visās dzelzceļa līnijās, izņemot līniju, kas savieno Rīgu un Valku. Jāsaka paldies, ka vispār kaut kādu informāciju sniedza, nevis izlikās par beigtiem, kā tas ir gadījies citās reizēs.

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās dzīves centrā. Abas šīs [nebeidzamā politiskā seriāla] epizodes iezīmējas ne tikai ar milzīgu liekulības devu, bet arī iespējami augstu politisko cenu.

“Vismaz viena laba ziņa,” teica kāds personāžs no tviterpublikai labi zināmā Kuivižu veikala apkaimes “politbiroja”, reaģējot uz NATO paziņojumu par militāro mācību “Steadfast Defender” uzsākšanu nākamnedēļ. Paredzēts, ka manevri ilgs līdz maija beigām un tajos piedalīsies ap 90 000 karavīru no visām 31 NATO dalībvalsts un kandidātvalsts Zviedrijas.

Vakar Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas noslēdza 11 gadus ilgušo Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu. No 2025. gada 1. janvāra mums būs viens Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM).

Davosā (Šveices Alpos) sācies ikgadējais pasaules ekonomikas forums – WEF. Kad tā dibinātājs un galvenais organizētājs Klauss Švābs 2021. gadā par foruma galveno tēmu pasludināja “Lielo Restartu” (Big Reset), tā tas kļuva par visu pasaules konspirologu biedu, bubuli, ar ko baidīt bērnus, līdzās Bilderbergas klubam, Rotšildiem un citiem zvēriem.

Vācu tabloīds “Bild”, pamatojoties it kā uz slepenu Vācijas aizsardzības ministrijas dokumentu, kas nonācis tā rīcībā, apraksta iespējamo Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, likvidējot tā dēvēto Suvalku koridoru, kas atdala Baltkrieviju no Krievijas eksklāva (Kaļiņingradas apgabala).

Sestdien notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas Taivānā. Par šīm vēlēšanām varētu arī nerakstīt, ja vien Taivāna šobrīd neskaitītos nākamā vieta, kur varētu uzliesmot pagaidām vēl gruzdošais pasaules karš, par kura nenovēršamību runā arvien biežāk.

Vācija, tēlaini sakot, ir ES motors vai sirds. Par šo savu vietu – būt galvenajai kontinentā – tā jau gadu simtiem cīnās ar Franciju, jo pēdējā savukārt tieši sevi redz Eiropas centrā. Neatkarīgi no šīs sāncensības skaidrs, ka politiskais izkārtojums Vācijā ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai Eiropai, bet arī visai pasaulei, arī mums.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ierašanās Viļņā un viņa turneja pa Baltijas valstīm bija patiešām negaidīta, lai gan, ja tā padomā, tad kas tur negaidīts? Zelenskis tagad daudz braukā pa ārzemēm (ne tā kā kara pirmajā gadā), tāpēc klātienē ierasties valstīs, kuras ir visuzticamākās Ukrainas sabiedrotās, ir gluži pašsaprotami.

Mans tēvs piedzima 1913. gadā un 1940. gadā beidza Latvijas Universitāti. Otro pasaules karu un tā sākumu viņš pieredzēja Rīgā jau pieauguša cilvēka statusā. Bērnībā (esmu dzimis 1963. gadā) es viņu daudz izprašņāju par šo laiku, un viņš arī labprāt par to stāstīja. Viens no maniem jautājumiem bija: vai tad cilvēki tolaik nesaprata, ka tuvojas neizbēgams karš? Uz ko viņš atbildēja: it kā jau saprata. Visi it kā redzēja, ka uz to iet, bet tajā pašā laikā bija pārliecināti, ka viņus tas neskars un karš paies secen.

Svētku burzmā starp Ziemassvētkiem un Jaungadu gluži kā garāmejot parādījās informācija, ka noslēdzies konkurss uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu. Nelabvēļi melsa, ka “iepriekš noskatītais” pretendents neesot konkursā uzvarējis, tāpēc politiskajā šķirā (nomināli Valsts kancelejā un Finanšu ministrijā) valdot neziņa: ko darīt?

Daudzi autobraucēji ir saskārušies ar to ne visai patīkamo sajūtu, kāda rodas, kad braucot pēkšņi sadzirdi, ka kaut kas sācis grabēt. Īsti nevar saprast, kas, bet skaidrs, ka labi nebūs. Agri vai vēlu šī grabēšana radīs problēmas, tāpēc nav ko vilcināties un jābrauc uz servisu.

Vakardienas “Neatkarīgās” numurā solīju, ka par iekšpolitiskās dzīves perspektīvām 2024. gadā plašāk rakstīšu šodienas numurā. Tāpat norādīju, ka Latvijas iekšpolitiskā stabilitāte lielā mērā būs atkarīga no “Progresīvo” gatavības kļūt par koalīcijas “jaunāko” brāli, kas vecākajiem paklausīgi iet līdzi.

Nav noslēpums, ka prognožu izteikšana ir visai neizdevīga lieta, jo tad, kad tās piepildās, tad šī uzminēšana tiek uztverta kā pašsaprotama. Tas tā jau bija paredzams. Viss uz to gāja. Savukārt, ja prognoze nepiepildās, tad katrs var pārmest: bet tu taču teici pavisam ko citu. Es tomēr atļaušos izteikt savu prognozi šim gadam.

Pasažieru vilcienu iepirkuma ilggadējā sāga ir viena no Latvijas politikas spilgtākajām epizodēm, kurā koncentrējusies visa mūsu jaunlaiku politiskās dzīves skaudrā realitāte.

Sākoties jaunajam gadam, Berlīnē lielu nekārtību nebija, taču notika uzbrukumi glābšanas darbiniekiem. Sarīkojot uguņošanu, gāja bojā trīs cilvēki, ziņo telekanāls ZDF. Vecgada vakarā esot īslaicīgi aizturēti 390 cilvēki, pārsvarā par ieroču un sprāgstvielu likuma pārkāpumiem. Astoņi policisti cietuši un savus pienākumus nav varējuši turpināt pildīt. Bet kopumā jaunā gada sagaidīšana esot notikusi mierīgāk nekā pirms gada.

Lai arī valsts augstāko amatpersonu lielās, publiskās uzrunas parasti gatavo citi, šo runu stilistiku, saturisko piepildījumu un to galveno ideju lielā mērā nosaka paši runas teicēji. Līdz ar to pēc šīm runām var spriest par to kursu, kuru nosprauduši attiecīgie vadoņi.

Latvijas politiskās šķiras ilgstoši vadošajai partijai – “Vienotībai” – 2023. gada nogale izvērtās ne visi labvēlīga. Bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra un joprojām partijas līdera Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls izgaismoja redzamāko partijas defektu – aroganci. Nepamatota augstprātība ir pazudinājusi visas iepriekšējās vadošās un pareizo kursu nosakošās partijas. Sākot no komunistiskās partijas un beidzot ar “Latvijas ceļu”, Tautas partiju un tagad – “Vienotību”.

Ziemassvētku priekšvakarā, pirmajā no četrām brīvdienām, Latvijas Televīzija (LTV) beidzot nopublicēja ilgi nepublicētos partiju reitingus. Jau kādu laiciņu pirms tam sociālajos tīklos izplatījās baumas, ka reitingu nepublicēšana ir saistīta ar galvenās varas partijas – “Vienotības” – reitingu kritumu. Teikšu pilnīgi godīgi. Šīm baumām nenoticēju. Nu nevar mūsu LTV tik atklāti manipulēt ar info. Izrādījās, esmu maldījies.

Cilvēki, sasniedzot noteiktus augstumus, aizmirst par dzīvi “zemākos plauktos”. Ja cilvēks jau dzimis karaliskos apstākļos, tad var aizrunāties pat līdz tādiem kurioziem, kā tas gadījās Francijas karalienei Marijai Antuanetei, kura, raugoties uz savu pavalstnieku protestiem pret augstajām maizes cenām, it kā esot teikusi: “Nu, lai tad viņi ēd kūkas.”

Ir sena patiesība – nepateicība ir pasaules alga. To diemžēl var attiecināt arī uz kristietību, kura šodien ir viena no visvairāk nopeltajām pasaules reliģijām, lai gan objektīvi gandrīz viss labākais, kas pasaulē sasniegts, ir panākts tieši kristīgajā pasaules daļā. Ziemassvētkos, kurus joprojām svinam kā kristietības galvenos svētkus, to nav lieki vēlreiz atcerēties.

Ilgus gadus mūsu “pareizās” politiskās uzvedības skolotāji mācīja: politiķu un politisko spēku ietekme uz medijiem ir nesavienojama ar demokrātijas pamatprincipiem. Īpaši tas attiecas uz sabiedriskajiem medijiem, kuriem jābūt politiski neietekmējamiem. Jebkāda politiskā darbība attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem ir absolūti nepieļaujama.