Vai var kaut kas labs beigās sanākt, ja sāc ar meliem? Partijas Vienotība Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis acīmredzot domā, ka var. Žurnālists Sergejs Pavlovs portālā lsm.lv, rubrikā Melu detektors, pārbaudījis Ķirša publisko izteikumu atbilstību patiesībai.
Ķirsis apgalvo, ka Rīgā «komunālie maksājumi ir paši lielākie starp Baltijas galvaspilsētām», taču, kā liecina Swedbank pētījums, komunālie maksājumi Rīgā ir zemāki nekā Tallinā, bet augstāki nekā Viļņā. Savukārt, ja dzīvoklis tiek īrēts vai iegādāts ar kredītu, izdevumi Rīgā ir mazāki nekā Tallinā un Viļņā. Nepatiesi ir arī Ķirša apgalvojumi, ka Rīgā nepieaug darba vietu skaits, ka nesamazinās rindas uz bērnudārziem un cilvēki «bēg no Rīgas». Melu detektora gala slēdziens - tukšas pļāpas. Neizpratni rada Vienotības šāda «pļāpātāja» virzīšana par Rīgas mēra amata kandidātu.
Acīm redzami Vienotības polittehnologi paļaujas uz šīs jomas speciālistiem labi zināmo patiesību, ka politikā bez meliem ir grūti vai pat neiespējami iztikt. Profesionāla politiķa neatņemama iezīme ir spēja melot automātiski. Proti, nevis melot, cenšoties kādu apzināti maldināt, bet melot neaizdomājoties, it kā starp citu. Faktiski neatšķirot, kad tiek teikta patiesība un kad tīrākie meli (bieži vien pat klajas muļķības). Šī īpašība - melot automātiski - piemīt samērā daudziem cilvēkiem (ne tikai politiķiem), bet politiķiem tā ir obligāta īpašība. Ja cilvēks neprot melot automātiski, tad viņam politikā nav ko darīt, lai ko teiktu paši politiķi un populistiski politisko procesu aprakstītāji, kuri uztur sabiedrībā ilūziju, ka pastāv arī absolūti «godīgi» un tikai patiesību sakoši politiķi. Reālajā dzīvē šādi politiķi gan izskatītos vēl dīvaināk nekā kņazs Miškins pazīstamajā Fjodora Dostojevska romānā Idiots.
No šā aspekta Ķirsis ir tāds pats politiķis kā visi citi, tajā skaitā kā viņa it kā galvenais konkurents Nils Ušakovs. Arī Tramps ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā meloja bez mazākās aiztures. Un uzvarēja. Tad kāpēc lai Ķirša melošana nenestu augļus? Rīgā ir daudz cilvēku, kuriem pašreizējās pilsētas vadības saimniekošana ir tik ļoti līdz kaklam, ka viņi ir gatavi balsot vienalga par ko, tikai ne par Ušakova - Amerika bloku. Taču te parādās divas problēmas. Pirmkārt, kā liecina 2013. gada vēlēšanas, ar tiem, kuriem vienalga, kuri, tikai ne Ušakovs & Co, nepietiek. Par īsu. Nepieciešams savā pusē pārvilināt svārstīgos vēlētājus, taču ar melīgiem, viegli gāžamiem argumentiem to izdarīt ir grūti. Otrkārt, ir jau vēl Ušakova opozicionāru iekšējā konkurence. Vienotībai jākonkurē ne tikai ar Saskaņu/GKL, bet arī ar citām «latviskajām» partijām, kur tāpat netrūkst pretendentu uz vietu melīgi populistiskajā nišā.
Politiskā realitāte liecina, ka tā dēvētie racionālie argumenti uz pietiekami lielu vēlētāju īpatsvaru neiedarbojas. Galvenais ir politisko līderu agresīva, nekaunīga, oponentus aizvainojoša un tamlīdzīga (vajadzīgo pasvītrot) retorika, kura silda šo vēlētāju sirdis. Vienotība līdz šim centusies uzdoties par labākiem nekā citi. Uzsveru, centusies uzdoties. Jāatzīst, ar zināmiem panākumiem. Taču, kad vārdi un darbi galīgi aizgāja pretējos virzienos (uzskatāmākais piemērs Solvitas Āboltiņas iebīdīšana Saeimā pa sētas durvīm) un atklājās šo centienu iluzorā daba, tad arī sākās strauja partijas lejupslīde. Apturēt šo lejupslīdi ar jauniem meliem nav ne mazāko izredžu, jo šajā žanrā Ķirsis ir vājš «speciālists». Ja melo Ķirsis un melo Kaimiņš, tad par ko balsos pret meliem iecietīgs vēlētājs? Drīzāk jau par Kaimiņu, kurš melo vismaz ar aktierisku spozmi un vērienu, kamēr Ķirsis muld vēl garlaicīgāk nekā Mihails Suslovs PSKP 25. kongresā.
Izvirzot par Rīgas mēra kandidātu acīm redzami vāju politiķi, Vienotība ārkārtīgi riskē. Ja vēlēšanu rezultāti Rīgā būs vāji vai katastrofāli vāji (zem 5% barjeras), tad tas var partijai radīt nepārvaramas problēmas 2018. gada Saeimas vēlēšanās. Tāpēc, ja Vienotība vēl nav pilnībā pārvērtusies par vadību zaudējušu, dreifējošu kuģi bez stūres, tad tai Ķirsis direktīvi būtu jānomaina pret kādu spēcīgāku kandidātu. Cits jautājums, vai partijai vispār ir šāds kandidāts, un, ja arī ir, vai viņš būtu gatavs bāzt galvu cilpā, ar kuru ap kaklu tik labi jūtas tukšā pļāpa Ķirsis?
